Izziņas impulss

«Izziņas impulss» 17. sērija

Izziņas impulss

«Izziņas impulss» 19. sērija

«Izziņas impulss» 18. sērija

Entuziasti Latvijā attīsta dronu sacīkšu kultūru

Latvijā attīstās dronu sacensību kultūra, kas ļāvusi rasties pasaules klases dronu pilotiem. Lidošana ar droniem, tos pilnībā kontrolējot paša rokām, nevis paļaujoties uz navigācijas sensoriem, ir pamatīgs koordinācijas un reakcijas treniņš. 

Sacīkšu drons – viegls un jaudīgs

Ātrums, ar kādu pārvietojas vieglais lidaparāts, ir tik liels, ka bez īpašām brillēm tam grūti izsekot. "Brillēs es redzu to, ko drons redzētu. (..) Dronam priekšā ir neliela kamera, kas caur raidītāju noraida man signālu, un brillēs tas tiek uztverts," stāsta dronu pilots Kārlis Gross.

Gross ir viens no pasaulē labākajiem dronu pilotiem. Viņa reakcijas ātrums un pirkstu veiklība ir pamatīgi uztrenēta. Nesen pasaules čempionātā viņš ieguva trešo vietu.

Ātrums, ar kādu pārvietojas Grosa drons, var sasniegt 150 kilometrus stundā.

Tas tāpēc, ka lidaparāts veidots iespējami viegls. Uz tā nav navigācijas vai kādu citu sensoru, atstājot vadību tikai pilota rokās. 

Jaudīgs, bet viegls – tāds ir sacīkšu drons, kuru vadīt nav nemaz tik vienkārši. Ja atcerēties, kā to pagriezt – pa labi vai kreisi – vēl nebūtu tik grūti, tad daudz sarežģītāk ir nesajaukt to, ka, pieliekot ātrumu, drons lidos uz augšu, bet bremzējot uzvedīsies pavisam citādi.

"Bremzēt ar dronu īsti nevar. (..) Tad parasti dara tā, ka apgāž dronu uz otru pusi un lido pretējā virzienā. (..) Sacensībās maksimālais ātrums izšķir maz, drīzāk noteicošie ir pagriezieni. Saka, ka šī lidošana ir tāda kā parasto ļaužu pirmā formula.

Ar pirmo formulu neviens parasts cilvēks savā mūžā īsti izbraukt nevarēs, bet šis sports ir salīdzinoši pieejams, un tie ātrumi un dinamika ir noteikti līdzvērtīga pirmajai formulai," uzskata Gross.

Entuziasti ļaujas lidojuma azartam

Latvijā ir pulciņš cilvēku, kas šādā veidā izdzīvo īstas trases sajūtas un tam arī atbilstoši trenējas. Ziemas apstākļos slēgtās telpās viņi ierīko speciālas trases, kurās saliek šķēršļus ap un caur kuriem lidot.

Visi kā viens pulciņā apgalvo, ka lidot iekštelpās ir daudz grūtāk nekā brīvā dabā, kas līdz ar to labi trenē prasmes. "Tiek iegūtas jaunas prasmes, kas ir savaldīt dronu ierobežotā telpā. Tu sāc dronu just pilnīgi citādāk nekā ārā, kur ir plašums," stāsta biedrības "Drone Racing Latvia" dibinātājs, dronu pilots Āris Muitnieks.

Kritiena cena te var būt augsta, jo pašam vien savs drons jālabo. Tas, cik daudz tas izmaksās arī naudas izteiksmē, atkarīgs no drona sarežģītības un bojājumu apmēra. 

Taču tas neattur entuziastus neatkarīgi no vecuma un nodarbošanās sanākt kopā vairākas reizes nedēļā, lai ļautos lidojuma azartam.

Jaunākais dalībnieks "Drone Racing Latvia" rindās ir 14-gadīgais Markuss. "Es sāku pagājušajā vasarā. Sākt bija ļoti grūti, jo jāpierod, ka visu redzi brillēs. Ārkārtas situācijā nezini, ko darīt. Ieraugi, ka priekšā ir koks, bet, kur griezt, kad griezt, to uzreiz nevari zināt."

Āris Muitnieks ap sevi ir izveidojis aizrautīgu komandu, kas ar katru gadu kļūst arvien profesionālāka. Savam priekam lidot ar droniem var ikviens, pat ja nav zināšanu dronu vadībā un labošanā. Galvenais, lai būtu vēlme tās apgūt.

"Noteikti kaut kas tiks sadauzīts, jo it kā drons izskatās vienkāršs, bet tur ir daudz kas iekšā. Var nolauzt kādu vadiņu, tur ir kamera, radio signālu devēji un daudz kas cits. Drons ir diezgan liels inženiera darba piesātināts pasākums, sākumā nekā par to nezini, bet ar laiku esi jau progresējis," atzīst "Drone Racing Latvia" dibinātājs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti