Izziņas impulss

«Izziņas impulss» 17. sērija

Izziņas impulss

«Izziņas impulss» 19. sērija

«Izziņas impulss» 18. sērija

Kristians Rimkus – inženieris, kurš būvēja vēja tuneli filmai «Neiespējamā misija»

Kristians Rimkus ir viens no tiem cilvēkiem, kas padarījis iespējamu cilvēka pacelšanos gaisā bez spārniem, droniem vai lidmašīnām. Viņš ir "Aerodium" inženieris. Tas nozīmē, ka Kristiana pārziņā ir plānot, rēķināt un domāt par lidošanu, pirms kāds vispār ir pacēlies gaisā.

"Laboratorija ir vieta, kur testēt programmas, jo tad, kad inženieris ir sarakstījis visus kodus, tad to visu testēt uz trīs miljonu vērtas iekārtas ir diezgan riskanti," stāstīja Kristians.

Viss tas, kas īstā tunelī skatāms zem matračiem, laboratorijā ieraugāms daudz mazākā mērogā. Darbības princips īstā un atveidotā tunelī gan ir identisks.

"Ģenerējam pietiekoši stipru vēju – 200 kilometrus stundā, kas ir tik stiprs, lai cilvēks varētu horizontālā pozīcijā atrasties bezsvara stāvoklī. Tas, ar ko mēs, inženieri, te cīnāmies – ar troksni, vienmērīgāku plūsmu, un mēģinām dabūt mazāku enerģijas patēriņu," teica inženieris.

Tātad inženieri izdomā, kā radīt vēja plūsmu un noturēt to visu kopā, tikmēr lidotāja ziņā ir kontrolēt savu ķermeni – jo ķermeņa forma atvērtāka, jo vairāk tajā iepūš vējš un lidojums augstāks, jo kompaktāka – augstums samazinās.

Tuneļi, kuros lidot, ir dažādi – atvērti, slēgti, katrs ar savu specifiku un sarežģītību. Gluži tāpat, kā to pielietojums, – kādam tie vajadzīgi izklaidei, citam – militārajām apmācībām, bet kino industrijai tie dažkārt tiek ražoti pēc speciāla pasūtījuma.

Tieši tā tas notika filmas "Neiespējamā misija: Sekas" vajadzībām, kur Toma Krūza lidojumam pasaulē lielāko vēja tuneli būvēja Kristians.  

"Toma Krūza komandai bija konkrēts plāns, kad viņi vēlas sākt filmēt. Šķiet, tie bija pieci mēneši līdz brīdim, kad tunelis ir jāpiegādā. Bet mums tunelis nav pat vēl uzprojektēts. Mums bija ļoti maz laika ne tikai tuneli izplānot, bet arī projektēt, nemaz jau nerunājot par to, ka tas vēl bija jāuzražo un jāsaliek kopā. Mēs pie tāfeles sēdējām un likām visu kopā pa klucīšiem. Kamēr mēs vēl domājām, priekšniecība tuneli jau pārdeva, un mums bija jāatrisina problēma, kā pasūtījumu izpildīt; bet mēs to atrisinājām," teica Kristians.

Viņš atzina, ka darbs pie tuneļa bijis visai saspringts – atmesti visi citi darbi un divas nedēļas 12 inženieru komanda intensīvi strādājusi, lai izstrādātu vēja tuneļa projektu. "Tas brīdis, kad viņu tehniskais menedžeris ieraudzīja samontētu tuneli, viņs  vienkārši teica, ka Tomam Krūzam tas ir jāredz. Kad Toms atlidoja ar helikopteru, viņi gluži kā bērni skatījās un priecājās," stāstīja Kristians.

Neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā piegādāts, vēja tunelis sākas laboratorijā. To, kā tas izskatīsies un kā darbosies, izdomā vietā, kur pārbauda detaļas, veido modeļus, rasējumus un veic aprēķinus.

Kļūdas šajā darbā ir īpaši jāpieskata, jo viena neapdomīga līnija tik lielos projektos var maksāt pusmiljonu eiro. Tā kā vēja tuneļu būvēšanai Latvijā nav senu tradīciju, te jāpaļaujas nevis uz pieredzējušo kolēģu pleciem, bet savu galvu.

Tad nu sanāk, ka šajā komandā cits citu nevis pamāca, bet gan met izaicinājumu pārbaudīt savu domu pareizību. Tāpēc azartam un degsmei te ir īstā vieta.

"Man no bērnības ir patikušas mašīnas, velosipēdi. Es atceros, ka es sešu septiņu gadu vecumā ar draugu kaimiņos paši taisījām milzīgu skrituļdēli. Mēs kaut ko zāģējām, skrūvējām kopā un kaut ko darījām. Tēvs pienāca, paskatījās un teica: "Ar naglām naglo tikai cūkas sili. Ņem skrūves!" Padomājot ar šīs dienas acīm par to momentu – mēs izniekojām materiālus, lietas, darījām to nepareizi, bet tēvs mani tanī lietā atbalstīja. Viņš man ļoti daudz ļāva darīt, tādā veidā mācot tehniskās lietas jau no agras bērnības," stāstīja Kristians.

Kāds tur pārsteigums, ka Kristiana ceļš jau no 16 gadu vecumā tālāk veda tehniskajās zinātnēs – vispirms tehnikumā, vēlāk Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) viņš apguva mašīnaparātu būvniecību. Drīz vien sāka projektēt ražošanas iekārtas un tālāk jau ceļi veda līdz vēja tuneļu projektēšanai. Gadu no gada uzticētie projekti kļuva arvien sarežģītāki. Pirms diviem gadiem viņam uzticēts veidot un vadīt pašam savu inženieru komandu.

Komandas gars raksturo Kristianu gan "Aerodium" birojā, gan ārpus tā. Darbadienu rītos viņš dodas uz hokeja treniņiem, tā, no vienas puses, īstenojot bērnības sapni par šo sportu, bet, no otras puses, gūstot enerģijas devu, kas palīdz koncentrēties un mazina stresu.

Izrādās, "Aerodium" komandā teju katrs ir iesaistīts kādā komandas sporta veidā, un varbūt ne velti saka – ja cilvēks izvēlas komandas sportu, viņš arī savā darbā strādās kopā ar citiem. Aprēķinot, projektējot un būvējot vēja tuneļus, citādāk nemaz nevar, jo šī ir joma, kur pat debesis nav robeža.

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti