Fotogrāfs Ivo Dinsbergs jau sešus gadus pievērsies sniegpārsliņu fotografēšanai. Viņaprāt, skaistākās krīt, kad ārā ir -10..-15 grādi.
Mājas dārzā viņš uzstādījis īpašu ierīci - fotoaparātam pievienojis makro objektīvus un mikroskopu.
"Šie ir mikroskopa priekšmetstikliņi, speciāli nolikti aukstumā. Ja iznesīšu tos no istabas, tad sniegpārsla, uz tā uzlikta, uzreiz izkusīs," stāsta Ivo.
Stikliņi nav vienīgais, kas jāatdzesē. Tas pats jādara arī ar otiņu, ar kuru izvēlas fotografējamo sniegpārslu. Tas jādara rūpīgi, jo sniegpārslas var aizpūst pat paša elpa.
Kad izvēlētā sniegpārsliņa novietota uz stikliņa, fotogrāfs no apakšas uzspīdinu gaismu un objektīvā pirms fotografēšanas noregulē asumu.
Ivo nobildētā sniegpārsliņa ir tikai divarpus milimetrus liela. Fotogrāfs šoziem notvēris neskaitāmus dabas brīnumus - divu vienādu pasaulē nav; detaļās tās ir neatkārtojamas, jo sniegpārslu veidošanos ietekmē gaisa temperatūra gan uz zemes, gan debesīs, gan mitrums, gan augstums, kurā tā veidojas, un arī vējš.
"Ir tā saucamās kolonniņas - ja vējš sniegpārsliņas pārnes uz vēsāku apgabalu mākoņos, kolonnas vairs neveidojas, bet galos piesalst sešstūrīši, kas aug tālāk," novērojis Ivo Dinsbergs.
Sniegpārslas ir gaistošs skaistums, taču tās notvert iespējams ne tikai fotografējot. Sniegpārslas var saglabāt, uz stikliņa uzpilinot superlīmi. Arī tai jābūt atdzesētai. Bet pirms nest sniegpārslu istabā, tā diennakti jātur aukstumā.
