"Mums vienkārši bija zvans nakts vidū no ASV. Zvanīja cilvēks, kuram bija apnicis Grenlandes ledājos vilkt visu laiku ragavas. Viņš prasīja, vai varam uz drona uzlikt sensorus un radaru, lai būtu vieglāk un drošāk meklēt pazudušu lidmašīnu. Mums trakas idejas patīk, tāpēc piekritām. Pagāja kāds pusgads, kamēr salāgojām visas sistēmas, lai ierīces varētu darboties," stāstīja "SPH Engineering" pārdošanas direktors Jānis Ķuze.
Izmantojot lidojošo ģeoradaru, lidmašīnu izdevās atrast divu stundu laikā – ja ģeoradaru pārvietotu pa zemi ragavās, tam būtu nepieciešamas vairākas dienas vai pat nedēļas. Tieši tā to darīja cilvēki pirms 10 gadiem, kad lidmašīnu meklēja pirmo reizi. Toreiz to izdevās atrast, bet atkal pazaudēt, jo ledus 10 gadu laikā visu tajā esošo pamanījās pārvietot nezināmā virzienā.
Darbības princips šai ierīcei ir vienkāršs – tā raida signālu ledū un no tā, kā tas atstarojas, izdara secinājumus, vai tajā ir kāds priekšmets. Tiesa gan, to, vai tā ir lidmašīna vai kāda muca, radars noteikt nevar.
"Radars parāda tikai kaut kādu anomāliju – mēs neredzam, kas tur apakšā ir. Patiesībā tikai pēc tam, kad anomālija ir ieraudzīta, sākas īstais darbs. Ar karsta tvaika spiediena šļūteni mēs centāmies sasniegt ledū iesalušo objektu un, kad izvilkām ierīci ārā, tā visa bija pārklāta ar šķidrumu, līdzīgu hidrauliskai eļļai," stāstīja Ķuze. Eļļai nu ir veiktas pārbaudes, un izskatās, ka tā patiešām varētu būt tā, ko kara laikā izmantoja amerikāņu lidmašīnās.
Grenlandes skarbajos apstākļos drona ierīce bez bateriju uzlādes spēj lidot apmēram 12 minūtes, tāpēc tas, kur tieši lidot, rūpīgi jāpārdomā, pirms sākt meklēšanas darbus. Tā sevi ir veiksmīgi pierādījusi, un izskatās, ka turpmāk uz tās pleciem - vai šajā gadījumā propelleriem - būs ne tikai pazudušu lidaparātu meklēšana.
"Mēs tagad šādu integrēto produktu tirgojam citām nozarēm – raktuvju īpašniekiem, arheologiem. Mūsu tehniskais direktors tieši atrodas Peru, Kusko, kur apmāca arheologus strādāt ar mūsu radaru, lai viņiem nav ar ratiem un iekārtām jāskraida pa džungļiem. (..) Labā ziņa, ka ar šo ierīci var darboties visur tur, kur iet ar kājām nevar, jo tas vienkārši ir pārāk bīstami," klāsta uzņēmuma pārstāvis.
Lai arī līdz šim ģeoradars ir pievienots dažādām ierīcēm, latviešu uzņēmēju veikums, to savietojot ar dronu, ir pirmais šāda veida risinājums pasaulē.
Šobrīd uzņēmums strādā pie tā, lai tehnoloģiju uzlabotu un padarītu lietotājam vienkāršāku. Izskatās, ka lietotāju tai netrūks, jo Grenlandē vēl ir daudz pazudušu kara lidmašīnu.
"Kad mēs jau pirms kāda laika Grenlandē sākām šīs konkrētās lidmašīnas meklēšanu, mēs sapratām, ka tajā teritorijā to ir ļoti daudz un ka Grenlandes ledū ir daudzi pazudušie ASV karavīri. Mums radās doma, godinot viņu piemiņu, pārvest viņus mājās. Mūsu mērķi un vajadzību uzreiz uztvēra šis uzņēmums. Viņi saprata, ko mums vajag, un mēs savukārt zinājām, ka viņiem ir tehniskais nodrošinājums paveikt šo uzdevumu. Viņi noticēja mums, mēs viņiem, un tā nu kopā devāmies uz Grenlandi un ķērāmies pie darba," sacīja "Hot Point Solutions" dibinātājs Džims Salazars.
Šī ir ne tikai emocionāla misija. Tā ir arī spilgts piemērs tam, kā radīt ko inovatīvu no jau esošajām tehnoloģijām. Lai arī drons un ģeoradars katrs pats par sevi nav nekas jauns – tieši šis unikālais savienojums izrādījies pilnīgi jauns risinājums.
