Izziņas impulss

«Izziņas impulss» 16. sērija

Izziņas impulss

«Izziņas impulss» 18. sērija

«Izziņas impulss» 17. sērija

Skatīties neredzamajā. Pētnieka Daiņa Jakoveļa stāsts par attālināto datu izpēti

Skatīties neredzamajā, mainīt gaismas spektrus un meklēt saistību starp it kā nesaistītām lietām  ir tas, ar ko diendienā saskaras Dainis Jakovels.

Savulaik nevarēdams izšķirties par labu fizikas vai medicīnas studijām, viņš kompromisu rada medicīnas fizikā. Izstrādājot rīkus, kā ar gaismu diagnosticēt ādas audzējus, viņš veiksmīgi studentu gados piedalījās jauno pētnieku konkursā.

"Kāpēc es taisīju video? Jo es kvalificējos konkursa finālam, bet man tajā laikā bija konference, un sanāk, ka esmu pirmais dalībnieks, kurš nolēma finālā piedalīties attālināti," stāsta Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Dainis Jakovels.

Attālinātā dalība konkursā nebija nejaušība. Drīz vien pēc tā viņš no medicīnas fizikas pievērsās attālinātai datu izpētei pavisam citā līmenī.

"Iedomājamies, ir satelīti, un es zinu, ka viens no tiem šeit pāri pārlidos nākamajā rītā 7 no rīta. Es zinu, ka tie dati tiks lejupielādēti un atradīsies lielās datu glabātuvēs. Bet mūsdienu priekšrocība, man nav jābrauc datiem pakaļ, es tiem tieku klāt no jebkuras vietas. Tāpēc arī priekšrocība ir, ka vari strādāt jebkur," klāstīja pētnieks.

Pateicoties satelīta un radara datiem, Dainis Jakovels  šo pasauli redz atšķirīgi no citiem. Viņš ierauga neredzamo – to pasauli, kas slēpjas ultravioletajā un infrasarkanajā gaismas diapazonā.

"Liekas, ka mums ir iestājies rudens, bet pa īstam tas attēls sastāv no spektrāliem kanāliem, kas vairs nav tikai redzamā gaisma, kur klāt ir infrasarkanie stari, kas labāk ļauj izprast dažādas nianses. Piemēram, ja mūs interesē redzēt mežus, tad mēs jau redzam atšķirību starp lapu un skuju kokiem. Tāpat ar citām zemes klasēm, kā piemēram, lauksaimniecības kultūras, kur zālāji, kur citi augi. Mēs ar acīm esam pieraduši, ka mēs skatāmies uz objektu un pēc tā formas varam pateikt, kas tas ir. Bet satelīta datiem ir spektrālā dimensija, kas ļauj pateikt, kas tas par materiālu, varam pateikt, ka apakšā ir veģetācija vai kaut kas cilvēka veidots. Veģetācijas gadījumā var vienkārši noteikt, vai tie ir koki, vai tas ir zālājs, lauksaimniecības kultūra vai mitra vieta," stāsta pētnieks.

Uzlūkojot vērīgāk to, kas slēpjas aiz daudziem punktiņiem vai datu rindām, Dainim Jakovelam dažas ekosistēmas kļuvušas īpaši tuvas.

"Spektrālajos datos skatoties, mani pārsteidz, cik dažādi ir purvi. Man purvs asociējas ar kaut ko pelēku, kurā grūti tikt iekšā un visam piekļūt.

Bet, kad skaties uz purvu no augšas, kopskatā, ir ļoti daudz nianšu, kas mijas ar dažādiem veģetāciju tipiem, dažādiem mitruma režīmiem," norāda Dainis Jakovels.

Spektrālos datus daudz pielieto vides pētīšanai, lai saprastu, kas notiek dažādās ekosistēmās. Taču tos var izmantot  arī arheoloģijā, lai saprastu, kas slēpjas zem mūsu kājām un kurās vietās ir vērts ko meklēt.

"Izmantojot attālo izpēti no lidmašīnas, ar spektrālajiem datiem mēs atradām fortu paliekas Kokneses pilsdrupās. Kā to mēs varam izdarīt? Ar spektrālajiem datiem mēs neredzam dziļi zemē, bet mēs redzam veģetāciju," saka pētnieks. 

Dati ir mums visapkārt, un, ja vien zina, ko ar tiem darīt,  tos var pielietot it visur. Dainis Jakovels brīvajā laikā jau daudzus gadus spēlē frīsbiju. Sporta veidu, kur precīzi jāzina, kam un kā mest disku, un šajā nodarbē viņam daudz kas liekas kopīgs ar datu analīzi.

Azarts sportā un darbā ar datiem pavisam noteikti raksturo pētnieku.

Un kā gan citādi, ja ne bez degsmes acīs iespējams orientēties milzīgajā datu jūrā, ko mums ik dienas piegādā virs galvām riņķojošie satelīti.

Tie mūs novēro, skaita, mēra un, pateicoties cilvēkiem, kas apguvuši datu valodu, palīdz vārda tiešā nozīmē  uz sevi paskatīties no augšas, kur viss ierastais ieraugāms pavisam citā mērogā un dimensijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti