Latvijai drīzumā kļūstot par eirozonas 18. dalībvalsti, Rīgā Eiro konferencē tikās vairākas augstākā ranga Eiropas un Latvijas amatpersonas. Lielāko laiku runātāji veltīja, vai nu lai slavētu Latviju, vai arī - lai atkal un atkal apliecinātu, ka par spīti iedzīvotāju skepsei, dalība eirozonā Latvijai nāks par labu. Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi pirms sveikt Latviju ar pievienošanos eirozonai, piesauca pat filmu „Sapņu komanda 1935”, lai ilustrētu, kā latvieši apņēmības pilni spēj pārvarēt grūtības.
„Esmu pārliecināts, ka Latvija izdara šo apņemšanos īstajā laikā - kad smagais sagatavošanās darbs ir paveikts, kad atbildība, kas nāk līdz ar dalību, ir skaidra, kad patiesas monetāras un ekonomiskas savienības veidošanas process ir sācies. Tādēļ es silti sveicu mūsu astoņpadsmito dalībnieku. Laipni aicināta, Latvija!” Latviju sveica Dragi.
Eiropas Komisijas viceprezidents Oli Rēns savukārt stāstīja, kā līdz ar eiro ieviešanu Milda apceļošot visu Eiropu, un tad publikai izrādīja savas latviešu valodas zināšanas:
Kopā ar eiro viņa ceļos pa visu Eiropu un pasauli, un Milda stāstīs stāstu par Latviju un tās identitāti,” sacīja Oli Rēns, latviski aicinot – laipni lūgti eirozonā!
Rēns gan atzina, ka daudz kas vēl jāpaveic. „Līdz ar Banku savienības veidošanu, kas ir nākamais lielais projekts Eiropas monetārās apvienības stiprināšanai, mēs varēsim būt pārliecināti, ka eirozonai ir banku sektors, kas ir stabils un spējīgs nodrošināt izaugsmi un nodarbinātību,” norādīja Rēns.
Lai arī problēmas tika minētas arī konferences oficiālajās uzrunās, vairāk gan tomēr izskanēja savstarpēji apsveikumi. Arī premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība”) atkārtoti pauda pārliecību, ka cita ceļa nemaz neesot bijis. „Ir ļoti grūti iztēloties, kā sadrumstalota Eiropa ar desmitiem sīku valūtu un stratēģijām konkurences celšanai spētu spējīgi konkurēt nākotnē. Un tieši tāpēc Eiropas nākotne bez eirozonas nav iedomājama,” teica Dombrovskis.
Tiesa, ne visu konferences laiku runātāji veltīja komplimentiem. Rēns uzsvēra, ka riski eirozonā saglabājas: „Protams, ir nopietni riski, ieskaitot politisku nestabilitāti dažās valstīs un iespējamu atteikšanos no strukturālām reformām. Bet kopumā mēs esam mainījuši virzienu, un mums būtu jābūt ceļā, lai izietu no krīzes un stiprinātu izaugsmes un nodarbinātības pieaugumu.”
Par Latvijā valdošo skepsi par eiro ieviešanu runāja arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, atzīstoties, ka neticīgo pārliecināšana būšot tuvāko gadu uzdevums.
„Mums kopā ar mūsu valdību ir vēl viens pienākums un, iespējams, tas ir vissvarīgākais uzdevums tuvākajos gados. Mums būs pienākums pierādīt mūsu iedzīvotājiem, it īpaši tiem, kas vēl nav pilnībā pārliecināti, ka patiesi - lēmums pievienoties vienotai valūtai šajā ne tik vienkāršajā Eiropas vēstures brīdī ir tālredzīgs, pareizs un mūsu valstij izdevīgs,” sacīja Rimšēvičs.
Savā runā finanšu ministrs Andris Vilks skaidroja, ka eirozona nevarot gaidīt, ka Latvija klusēšot - mēs aktīvi izsacīšot savu viedokli, tāpat Latvija būšot solidārs partneris eirozonā, bet noteikti aicināšot valstis mācīties no Latvijas paveiktā un darīt to, ko Latvija ekonomikas ziņā ir paveikusi.
