Tās vadītājs Mario Dragi, runājot Rīgā, uzsvēra, ka banku pārraudzības sistēma ir solis uz ciešāku integrāciju, kas arī pasargātu ES dalībvalstis no riska zaudēt suverenitāti finanšu tirgu spiediena rezultātā. „Risinājums ir pabeigt ekonomiskās un monetārās savienības veidošanu, pievienot tām fiskālo, ekonomisko un beigu beigās arī politisko savienību. Tā ir nākotnes vīzija, kuru ieviest būs smags darbs. Bet jaunās valstis var būt drošas, ka darbs jau tiek darīts, it īpaši banku nozarē. Šī iemesla dēļ es apsveicu Eiropas Parlamenta (EP) balsojumu par banku pārraudzības sistēmu, par vienotu pārraudzības mehānismu. ECB un Parlamentam ir kopīgs mērķis - nodrošināt pienācīgus atbildības mērus, kurus piemērot vienotajā pārraudzības mehānismā,” sacīja Dragi.
Viņš arī atzina, ka ir gandarīts par lēmumu un šis balsojums esot EP prezidenta Martina Šulca panākums, bet pats Šulcs banku pārraudzības sistēmas ieviešanu jau nodēvējis pat par kvantu lēcienu Eiropas politikā. „Dažkārt notiek kritiskas lietas un tas, par ko ir vienojušies mūsu kolēģi, ļauj mums izdarīt milzīgu kvantu lēcienu Eiropas politikā. Banku pārraudzības iestāde būs pakļauta EP pārraudzībai un tas ir ārkārtīgi svarīgi - nekas tāds agrāk ES nav bijis,” norāda Šulcs.
EP deputāti ar balsojumu esot panākuši lielāku sistēmas pārredzamību un demokrātisko kontroli. Iepriekš Gijs Verhostads, Eiroparlamenta deputāts no Beļģijas, skaidroja, ka banku savienība ir neatņemama Eiropas nākotnes un izaugsmes daļa. „Bez banku savienības nav iespējams atgūt ekonomisko izaugsmi un panākt, ka tiek radītas jaunas darba vietas. Kādēļ? Tāpēc, ka bez banku savienības nauda no bankām netiek pārlikta uz reālo ekonomiku. Eiropā naudas pietiek, tā tikai netiek ieguldīta un nenonāk reālajā ekonomikā. Šobrīd visa sistēma ir bloķēta un vienīgais veids, kā to atbloķēt, kā panākt zemākas aizdevumu likmes investīcijām un radīt jaunus darbus, ir cik vien ātri iespējams izveidot banku savienību,” saka Verhostads.
Pieņemtais lēmums paredz, ka eirozonas valstīm dalība sistēmā būs obligāta, pārējās ES valstis tai varēs pievienoties brīvprātīgi. Vienlaikus tikšot veidoti nosacījumi, kas ne-eirozonas valstīm dalību banku pārraudzības sistēmā darītu pievilcīgu.
