„Sala! Te dažādi - kurš te ar elektrību sildījās, kuram mazi bērni, tie slimoja, visiem bija pelējums, jo logi ciet un tu sildies ar gāzi vai elektrību. Dažnedažādi cilvēki cīnījās,” saka Maija Anspoka, viena no iedzīvotājām Kr. Barona ielas mājā, kur siltums pērn rudenī nebija pieslēgts.
Šī ziema nesolās būt vieglāka
Lai tā notiktu, iedzīvotājiem nācies segt nemaksātāju parādus. Viņas daļa esot bijusi 60 latu. Šogad iedzīvotāji uz situāciju raugoties cerīgāk, jo māju pārņēmis jauns apsaimniekotājs „RBS Serviss”. Tomēr Kr. Barona ielas nama iedzīvotāju apkures drāmā drīz varētu sākties jauns cēliens.
Sarunas laikā kāpņu telpā izkārts paziņojums par mājas kopējiem parādiem. Situācija ir sliktāka nekā paredzēts: 18 tūkstošu parāds "Rīgas siltumam", bet iedzīvotāju uzkrājumu fondā ir tikai seši lati. „Tas ir vienkārši briesmīgi …” saka Anspoka.
Pauls Upenieks, „RBS serviss” valdes loceklis, atzīst, ka Kr. Barona ielas mājā problēmu netrūkst - nams pārņemts no maksātnespējīga apsaimniekotāja un nav pat mazākās nojautas, cik kurš iedzīvotājs parādā. „Lielākā problēma ir tas, ka tādā veidā, kā mums tika nodota vai, pareizāk sakot, nenodota māja, mums pat nav iespējas griezties pie tiešajiem parādniekiem, jo mēs saņēmām parādus kā neatšifrētu kopumu, ko mēs nekādā veidā nevaram atgūt atpakaļ,” saka Upenieks.
To, ka parādi var aizkavēt apkures sezonu, neslēpj „Rīgas siltuma” informācijas daļas vadītāja Linda Rence. „Apkures sezonas uzsākšanas viens no pamatprincipiem ir sagatavotas tehniskās iekārtas un veikti norēķini par iepriekš patērēto siltumenerģiju,” saka Rence.
Rīgas pašvaldībai piederošais "Rīgas namu pārvaldnieks" sola pieslēgt apkuri neatkarīgi no mājas parādiem. Vēl vairāk, pašvaldības uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe uzsver, ka viņi pārņemot arī namus ar parādiem, no kuriem citi apsaimniekotāji atsakās. „Ja mēs šo kopējo valodu atrodam un atrodam grafiku, kādā māja ir gatava ar mums norēķināties, līgums tiek slēgts un māja tiek pieslēgta pie apkures,” norāda Straupe.
Parādnieku par siltumu netrūkst
„Rīgas namu apsaimniekotājs” atzīst, ka šogad parādnieku skaits nav audzis, augušas parādu summas. Savukārt siltumapgādes uzņēmumam „Rīgas siltums” šoruden iedzīvotāji parādā ir 4,9 miljonus latu, kas gan ir nedaudz mazāk nekā pērngad. Rence saka, ka uzlabojums ir sekas darbam ar parādniekiem. „Mēs strādājam ne tikai ar mūsu tiešajiem klientiem, kas ir apsaimniekotāji, bet mēs strādājam arī ar iedzīvotājiem un šogad mēs esam nosūtījuši 20 000 informatīvu vēstuļu mājām, kur ir parādi, lai dzīvokļu īpašnieki arī būtu informēti, ka situācija ir sarežģīta un iedzīvotājiem vajadzētu nākt kopā ar apsaimniekotajiem un risināt šos jautājumus,” pauda Rence.
Nenomaksāti rēķini par siltumu, kas salt var likt visiem kaimiņiem, nav tikai Rīgas problēma - namu apsaimniekošanas uzņēmuma CDzP valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka parādi un neziņa, kas notiks apkures sezonai sākoties, valda arī Cēsīs un Siguldā. „Grūti atbildēt cilvēkiem, kas būs viņu mājā, ja divi dzīvokļi ir lielos parādos un dēļ tiem diviem dzīvokļiem pārējiem 65 draud nepieslēgt apkuri,” saka Beikmanis.
Arī Jelgavā, atšķirībā no Rīgas, situācija šogad nav uzlabojusies, atzīst siltumapgādes uzņēmuma „Fortum Jelgava” valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa. Jelgavnieku parādi par siltumu šoruden ir 3,5 miljoni latu. „Katru gadu parāds par siltumenerģiju palielinās vidēji par 200-300 tūkstošiem latu,” saka Cimdiņa.
Parādnieki - nevar vai negrib samaksāt?
Aiz katra parāda ir parādnieks, un visi parādnieki ne tuvu neesot vienādi, atzīst pakalpojumu sniedzēji. „Tie cilvēki, kuri apkures sezonā nespēj norēķināties par siltumu, bet kopumā cenšas, tie tagad uz rudens pusi ir pievilkuši,” atzīmē Beikmanis.
Tiesa, ir arī tādi parādnieki, kas rēķinus vienkārši ignorē, saka Beikmanis.
Iespējams, tieši šo ļaunprātīgo nemaksātāju dēļ komunālo pakalpojumu parādi ir vieni no visgrūtāk atgūstamajiem, saka parādu piedziņas pakalpojumu sniedzēja „Creditreform” valdes loceklis Māris Baidekalns. „Tas būtu brīnums, ja kāds no maniem kolēģiem teiktu, ka tas ir vieglākais segments -, tās ir sarežģītākās, grūtākās lietas,” norāda Baidekalns.
Apsaimniekotāji cīnās ar šādiem nemaksātājiem, kā vien var - baras, pierunā, lūdzas un atgādina. Rīgā, piemēram, izsludināts, ka septembrī var noslēgt mierizlīgumu un nomaksāt parādus, nemaksājot sodu. To dienā izmantojot aptuveni 150 parādnieku.
„Tiklīdz kā parāds rodas, mēs sākumā rakstām vēstules, tad mēs katrā rēķinā ievietojam brīdinājumu, kuru klients katru mēnesi saņem, tad saucam klientu uz pārrunām. Pirmais, ko mēs mēģinām panākt, ir, protams, parāda atmaksa, bet, iespējams, garākā termiņā,” atzīmē Cimdiņa.
Stingrāka sekošana rēķinu nomaksas disciplīnai varbūt būtu palīdzējusi Kr. Barona ielas iedzīvotājiem neielaist parādu kaiti tik dziļos mīnusos, turpina Māris Baidekalns. „Būtu kārtīga kredītu uzraudzības un parādu iekasēšanas sistēma, nevis epizodiska kaut kāda nejauša darbība tad, kad viss jau ir piededzis, bet sistēma, kad un kurā brīdī atgādina un kad ceļ prasības pret parādniekiem, tad, es domāju, summas vienkārši būtu stipri mazākas,” saka Baidekalns.
Atrisinājumus ikgadējai siltuma piegādes krīzei vēl meklē
Dažu iedzīvotāju sliktā maksājumu disciplīna biedē ne tikai kaimiņus. Arī apsaimniekotāji lielākoties saprot, ka nevar atļauties nosegt visu nemaksātāju parādus. Pauls Upenieks no „RBS Serviss” iezīmē apsaimniekotāju dilemmu. „Pie mums Latvijā, ja apsaimniekotājs vienkārši akli maksās nemaksātāju vietā, uzņēmums vienkārši aizies uz grunti, ja vien uzņēmums kādā nelegālā veidā neslēps parādu rēķinos,” atzīmē Upenieks.
Un pat, ja arī visus parādus uzņemtos siltumapgādes uzņēmumi vai namu apsaimniekotāji, izmaksas agri vai vēlu tiktu pārliktas uz iedzīvotāju pleciem - pieaugtu tarifi, apsaimniekošanas maksas. „Katrs cilvēks, kas nesamaksā, vistiešākajā veidā ietekmē pakalpojuma cenu. Līdz ar to, tie, kas maksā par pakalpojumu ir spiesti samaksāt par tiem, kas nemaksā,” akcentē Baidekalns.
Šoruden valstsvīri ir sākuši diskusiju par vairākiem iespējamajiem risinājumiem komunālo parādu ikrudens krīzei. Ierosināts ir parādus piesaistīt dzīvoklim pārdošanas gadījumā, arī runāts par iespēju, ka siltumapgādes uzņēmumi rēķinus izrakstītu tieši iedzīvotājiem, nevis apsaimniekotajiem. Tomēr visi risinājumi ir strīdīgi un, visdrīzāk, neviens nespēs palīdzēt iedzīvotājiem jau šoruden. Tikmēr varbūt ir vērts sekot „Rīgas siltuma” padomam un pie apsaimniekotāja par apkures sezonu apjautāties jau laikus.
