Mārcis Auziņš

Mārcis Auziņš

LU profesors, fiziķis, kvantu fizikas pētnieks

Apskatīt autora rakstus: Latviski

Autora ziņas
Par to, kā dzīvot labu dzīvi. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Par to, kā dzīvot labu dzīvi. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Mans tēvs, lai arī dzīvoja pilsētā, bija cēlies no laukiem – kā daudzi latvieši, un gan viņa jokiem, gan nopietnībai bieži vien iemesls bija laucinieka sajūtas par pasauli. Gandrīz katru vasaru, pienākot Līgo laikam un Jāņiem, tēvs mēdza atkārtot – pēc Jāņiem vasara beidzas. Droši vien šobrīd mēs viņa apgalvojumam diez vai piekritīsim. Biežāk ir tieši pretēja sajūta. Tikai pēc Jāņiem vasara tā īsti sākas, sākas atvaļinājumu laiks. Tādēļ arī es savā slejā mēģināšu nedaudz pārslēgties atvaļinājuma noskaņās un uzrakstīt kaut ko nedaudz citādu. Atvaļinājuma sākumā, līdzīgi kā Ziemassvētkos, mēdzam pārdomāt iepriekšējo darba cēlienu un, atvelkot elpu, kad darbs dzen darbu, pakalt plānus, ko pēc atvaļinājuma, atgriežoties ierastajā ritmā, dzīvē varētu darīt citādi – labāk, interesantāk.
Klāt vasaras saulgrieži – dabas mistērijas svinēšanas svētki. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Klāt vasaras saulgrieži – dabas mistērijas svinēšanas svētki. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Dabas parādību varenība bijusi un turpina būt gan dabaszinātnieku, gan arī to cilvēku, kas ir tālu no eksaktajām zinātnēm, apbrīnas objekts. Šķiet kaut kas noslēpumains, piemēram, Saules vai Mēness aptumsumā vai arī debesīs redzamā varavīksnē vai ziemeļblāzmā… Aiz šiem notikumiem nevilšus gribas saskatīt dziļāku jēgu vai pat kādu slēptu dabas un dievu vēstījumu mums – cilvēkiem. Viena no šādām īpašām norisēm dabā ir vasaras un ziemas saulgrieži.
Vai pienācis laiks pierakstīties rindā teleportācijas ceļojumam? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Vai pienācis laiks pierakstīties rindā teleportācijas ceļojumam? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Laikos, kad pāri okeānam vēl lidoja virsskaņas ātruma pasažieru lidmašīnas "Concorde" un no Parīzes līdz Ņujorkai varēja nokļūt nedaudz vairāk nekā trīs stundās, es pat varēju saprast tos cilvēkus, kas par dažu stundu laika ietaupījumu bija gatavi šķirties ne tikai no paprāvas, bet pat no ļoti prāvas naudas summas. Un runa šeit bija ne tik daudz par ietaupīto laiku, bet drīzāk par atbrīvošanos no nīkšanas lidmašīnā daudzu stundu garumā. Vēl labāk būtu, ja tas varētu notikt momentāni, no vienas vietas uz citu teleportējot jeb pārnesot vienā mirklī.
Vai ātrais Ahillejs noķers lēnīgo bruņurupuci? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Vai ātrais Ahillejs noķers lēnīgo bruņurupuci? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Teiksiet, muļķīgs jautājums. Bet varbūt ne tik muļķīgs? Manam mazdēlam Augustam nesen palika viens gadiņš. Tagad viņš ir liels vīrs un sāk izkopt savus vaļaspriekus. Viens no tiem, lai arī tas ne visai patīk viņa vecākiem, ir ieslēgt dzīvoklī gaismu un tad to atkal izslēgt. Savukārt es nevaru sagaidīt to brīdi, kad varēšu izstāstīt, ka patiesībā viņš mēģina eksperimentāli risināt kādu vairākus tūkstošus gadu senu paradoksālu problēmu. Mana mazdēla izpildījumā tā varētu skanēt apmēram šādi. Augusts ir nolēmis gaismu ieslēgt un izslēgt tieši vienu minūti. Pirmo reizi viņš to izslēdz pēc pusminūtes. Tad vēlreiz ieslēdz pēc ceturtdaļminūtes, tad atkal izslēdz pēc astotdaļminūtes, ieslēdz pēc vienas sešpadsmitās, izslēdz pēc vienas trīsdesmit otrās un tā tālāk, līdz minūte būs pagājusi. Jautājums – vai pēc minūtes gaisma istabā būs ieslēgta vai izslēgta?
Nogalināt Hitleru un padarīt pasaules karu par nenotikušu – vai iespējams? Profesora Auziņa zinātnes...
Nogalināt Hitleru un padarīt pasaules karu par nenotikušu – vai iespējams? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Poļu fantasta, filozofa un futurologa Staņislava Lema stāstā viens no personāžiem, kura vārds ir profesors Korkorans, apgalvo, ka viņš pats sev ir tēvs. Kosmisko ceļojumu laikā viņam esot gadījies nokļūt laika cilpā, apmest laika loku, atgriezties pagātnē un galu galā kļūt pašam par savu tēvu. Šo stāstu nereti pieskaita pie komiskiem absurda žanrā uzrakstītiem sacerējumiem, tik neiespējams šis apgalvojums izklausās. Taču pārdomas par šo epizodi var kalpot par labu sākuma punktu sarunai par ceļošanu laikā.
Kurš teicis, ka enerģijai jāsaglabājas? Tā bija izcilā Emmija Nētere. Profesora Auziņa zinātnes slej...
Kurš teicis, ka enerģijai jāsaglabājas? Tā bija izcilā Emmija Nētere. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Par ko fiziķi parasti domā? Visbiežāk viņi meklē atbildi uz jautājumu, kā tas notiek materiālajā pasaulē. Piemēram – kā planētas riņķo ap Sauli vai kā izplatās skaņas viļņi, kad sarunājamies. Jautājumi varētu šķist samērā vienkārši, bet, domājot par tiem, nereti parādās jauni aspekti, par kuriem iepriekš neviens fiziķis nav aizdomājies.
Miljons dolāru tam, kurš pierādīs teorēmu. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Miljons dolāru tam, kurš pierādīs teorēmu. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Pirms dažām dienām jaunākajā žurnāla "The New Yorker" numurā lasīju rakstu par datorzinātņu jauno zvaigzni Luisu fon Ānu no Gvatemalas. Viņa stāstā interesants bija tas, kādēļ viņš bija izvēlējies datorzinātni kā savu nodarbi, lai gan sirds dziļumos sevi esot izjutis kā matemātiķi. Sākot savas doktora studijas matemātikā, viņš ātri esot aptvēris, ka daudzi matemātiķi izmisīgi cīnās ar joprojām neatrisinātām problēmām, kas formulētas dažreiz pat pirms vairākiem simtiem gadu. Tai pašā laikā, satiekot pētniekus, kas nodarbojās ar datorzinātnēm, viņš nereti esot dzirdējis sajūsmas pilnus stāstus par to, kā viņi esot atrisinājuši svarīgu problēmu vēl tikai pagājušajā nedēļā. Tas Luisam fon Ānam esot šķitis daudz pievilcīgāk, nekā cīnīties ar mūžīgām neatrisinātām problēmām. Šis stāsts man atsauca atmiņā manus skolas gadus.
Kas ir antiviela, un kādēļ tā mūs ļoti interesē? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Kas ir antiviela, un kādēļ tā mūs ļoti interesē? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Eiropas Apvienotajā kodolpētniecības centrā, ko bieži atpazīstam pēc abreviatūras CERN, ir laboratorija, kuras fasādi rotā intriģējošs uzraksts – Antimatērijas rūpnīca (Antimatter Factory). Starp citu, arī fiziķi no Latvijas Universitātes piedalās šajos antivielas pētījumos un ikdienā strādā Ženēvā, CERN Antimatērijas rūpnīcā. Ko īsti tur ražo un ko pēta jeb kas ir antiviela, un kādēļ tā mūs ļoti interesē?
No kādiem ķieģeļiem būvēta māja, ko sauc par Visumu? Profesora Auziņa zinātnes sleja
No kādiem ķieģeļiem būvēta māja, ko sauc par Visumu? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Pasaule, kurā mēs dzīvojam, ir tik interesanta un krāsaina tieši tādēļ, ka tā ir tik dažāda. Katru dienu ieraugām jaunas un jaunas iepriekš nepamanītas tās izpausmes. Taču tad, kad gribam paskatīties uz pasauli no racionāla skatpunkta, rodas vēlme saprast, kā tā ir uzbūvēta, ne tikai vērot. Gluži kā arhitekts, skatoties uz skaistu māju un mēģinot saprast, kā tā ir būvēta un no kādiem ķieģeļiem, arī mēs kādā filozofiskā pārdomu brīdī jautājam sev, no kā, no kādiem "ķieģeļiem" veidota pasaule, kurā dzīvojam? Cik daudz dažādu veidu "ķieģeļu" ir bijis Lielā Sprādziena vai, kāds cits varētu teikt, Radītāja arsenālā?
Einšteina paredzētie, bet vien nesen ieraudzītie gravitācijas viļņi. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Einšteina paredzētie, bet vien nesen ieraudzītie gravitācijas viļņi. Profesora Auziņa zinātnes sleja
2016. gada 3. oktobrī Kalifornijas Universitātē Bērklijā valdīja manāms satraukums. Sešos vakarā universitātes lielākajā zālē – Cellerbaha auditorijā, kas visbiežāk tika izmantota koncertiem un citiem mākslas pasākumiem –, bija izziņota publiska lekcija. Šādas lekcijas par zinātnes tēmām Bērklijā nav nekas neparasts. Kā teica kāds mans Bērklijas kolēģis, mums nav nepieciešams braukāt apkārt pa konferencēm, lai sastaptu zinātnes grandus, tai skaitā Nobela prēmijas laureātus, dažādās zinātņu nozarēs. Agrāk vai vēlāk viņi paši atbrauks uz Bērkliju un tiks organizēti viņu priekšlasījumi pie mums. Taču šoreiz satraukums "kampusā" bija jūtams. Bija paredzēts, ka lekciju vakarā lasīs Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta profesors Rainers Veiss – neapšaubāms līderis LIGO jeb gravitācijas viļņu detektora projektā. Viņa lekcijas tēma bija formulēta ļoti lakoniski – "Gravitācijas viļņi".
Nepiepildāmais sapnis – «perpetuum mobile» jeb mūžīgais dzinējs. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Nepiepildāmais sapnis – «perpetuum mobile» jeb mūžīgais dzinējs. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Šķiet, ka es piederu pie pirmās paaudzes, kam latīņu valodu skolā vairs nemācīja. Mana māte, kura kara laikā bija pabeigusi Gaujienas ģimnāziju, esot labā noskaņojumā, dažreiz mēdza citēt latīniski kādu teicienu no Jūlija Cēzara, Virgīlija vai Dantes. Piemēram, ja kaut kas bija labi un ātri izdevies, viņa noskaitīja: "Veni, vidi, vici." (Atnācu, ieraudzīju, uzvarēju.) Tā Jūlijs Cēzars esot aprakstījis savus karagājienus. Viens latīņu teiciens, kas man īpaši palicis prātā, ir perpetuum mobile – mūžīgais dzinējs. Skan noslēpumaini, poētiski un arī fizikāli. Jau no senseniem laikiem cilvēkus vadījusi gan praktiska, gan arī romantiska vēlme uzbūvēt dzinēju, kas darbotos mūžīgi.
Kā varējām zināt, ka Lieldienas ir klāt? Ne viss ir tik vienkārši! Profesora Auziņa zinātnes sleja
Kā varējām zināt, ka Lieldienas ir klāt? Ne viss ir tik vienkārši! Profesora Auziņa zinātnes sleja
Tikko nosvinētas Lieldienas, un pēc garākām brīvdienām esam atgriezušies darbā. Kā mēs zinājām, kad bija pienācis laiks svinēt Kristus augšāmcelšanās svētkus? Turklāt katru gadu šis notikums tiek atzīmēts citā laikā. Jautājums var izklausīties naivs. Arī atbilde varētu būt tikpat naiva. Paskatījāmies kalendārā, kad tur ierakstīts "sarkanais" datums ar piezīmi "Lieldienas", un viss ir skaidrs. Bet parasti tieši naivie jautājumi noved pie nebūt ne vienkāršākajām, bet tai pašā laikā interesantākajām atbildēm.
Vai zaķis var izskriet cauri kalnam? Tuneļefekts. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Vai zaķis var izskriet cauri kalnam? Tuneļefekts. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Joku stāsti un anekdotes ir populāras ne tikai pieaugušo vidū, pusdienlaikā ar kolēģiem dzerot kafiju, bet tās patīk arī maziem bērniem. Tā reiz mans mazdēls, atnākot no bērnudārza, uzdeva mīklu. Kādēļ zaķis skrien kalnam pāri? Un pēc brīža, redzot manu apjukumu par šādi formulētu jautājumu, jaunais cilvēks ar uzvaras pieskaņu balsī paziņoja: "Tādēļ, ka zaķis nevar izskriet kalnam cauri." Tā, lūk, nevar taču! Jā, zaķis patiešām nevar, bet izrādās, ka elektrons var, jo tas ir mazs un šādos mērogos darbojas kvantu fizikas likumsakarības. To sauc par tunelēšanos caur potenciālo barjeru.
Ko spēj mikroskops? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Ko spēj mikroskops? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Kopš seniem laikiem cilvēkiem piemitusi vēlme paplašināt savas iespējas un ieraudzīt ar neapbruņotu aci neredzamas tālas planētas, zvaigznes vai pat galaktikas. Sākotnēji, Galileo Galileja un Johannesa Keplera laikos, tam bija vēl kāds konteksts. Tā bija vēlme pietuvoties tai sfērai, kur mīt Dievs, viņa eņģeļi un tās dvēseles, kas pēc nāves nonākušas debesīs. Mūsdienās daudzviet pasaulē, arī Latvijā, ir astronomu amatieru grupas, kas ar dažādiem – gan paštaisītiem, gan rūpnieciski ražotiem – optiskajiem teleskopiem skaidrās naktīs veras debesīs, priecājoties par debess ķermeņiem vai varbūt cerot ieraudzīt, piemēram, kādu iepriekš nenovērotu komētu. Mazāku uzmanību izpelnījušies līdzīgi optiskie instrumenti – mikroskopi.
Ko ir iespējams zināt un ko ne? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Ko ir iespējams zināt un ko ne? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Ik pa brīdim mani pārņem sajūta, ka esmu iemests neaptverami milzīgā ziņu un informācijas okeānā. Iespējams, to izjutis ikviens. Labajām ziņām gribas noticēt pat tad, ja tās izklausās pārāk optimistiskas. Līdzīgi ar sliktajām, gribas cerēt, ka varbūt tās tomēr ir pārspīlētas un tik slikti nemaz nav.
Par visgrūtāko jautājumu mūsdienu zinātnē. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Par visgrūtāko jautājumu mūsdienu zinātnē. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Atceros, ka nu jau pirms diezgan daudziem gadiem vienā no profesora Jurģa Šķiltera rīkotajām kognitīvo zinātņu konferencēm Rīgā, Latvijas Universitātē, satiku Austrālijā dzimušo un šobrīd Ņujorkas Universitātē strādājošo profesoru Deividu Čalmeru. Pirmais priekšstats bija ļoti interesants. Mati līdz pleciem, ādas jaka un košas bikses. Iepazīstoties tuvāk, uzzināju, ka profesors Čalmers ir viens no mūsdienu vispazīstamākajiem filozofiem, kurš citstarp meklē atbildi uz jautājumu, kas varētu būt interesants katram. Kā darbojas mūsu prāts, un no kurienes rodas mūsu apziņa? Pats Deivids Čalmers šo problēmu ir nosaucis – apziņas grūtā problēma. Ar šādu nosaukumu šobrīd tā ir plaši pazīstama speciālistu vidū.
Pitagora bikses un skaistuma «aprēķināšana». Profesora Auziņa zinātnes sleja
Pitagora bikses un skaistuma «aprēķināšana». Profesora Auziņa zinātnes sleja
Sākšu ar tiešu jautājumu – vai ir kāda viena lieta, ko atceraties no savas skolas matemātikas stundām un kas jūs patiešām ir pārsteigusi? Šo jautājot, es ceru, ka matemātika nav kaut kas tāds, kas no paša sākuma jau radījis tik lielu nepatiku, ka jūs no saviem skolas gadiem to atceraties tikai un vienīgi kā bērnības laika traumu. Ja tomēr ir, tad uzdrīkstos cerēt, ka šis stāsts domas par matemātiku padarīs nedaudz pieļāvīgākas.
Varavīksne – vai tikpat vienkārši kā radio? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Varavīksne – vai tikpat vienkārši kā radio? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Domājot par varavīksni, kuru dienās, kad vienlaikus spīd saule un līst lietus, var novērot pie debesīm, cilvēkus nosacīti var iedalīt divās grupās. Daļa sacīs, ka mēģinājumi to skaidrot ar analīzi un formulām ir vardarbīga skaistuma iznīcināšana, citi apgalvos, ka viss ir pavisam vienkārši.
Kodolenerģija – apsolījums vai drauds? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Kodolenerģija – apsolījums vai drauds? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Šis stāsts būs nedaudz tehniskāks nekā daži iepriekšējie. Taču saprotot, kāda nozīme mūsdienu enerģētiskās krīzes un ģeopolitiskajā situācijā ir sarunai par atoma kodolu, kad, no vienas puses, tiek diskutēts par kodolenerģētiku kā iespēju valstīm iegūt enerģētisko neatkarību, bet, no otras puses, pieaug kodolieroču izmantošanas draudi, nolēmu tomēr to tādu veidot.
Kad precīzāk kļūst neprecīzi. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Kad precīzāk kļūst neprecīzi. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Piedāvāju iedomāties šādu sadzīvisku ainu. Kāds cilvēks ar savu automašīnu dodas ciemos un zvana mājastēvam, lai tas zinātu, cik drīz viesi gaidīt: "Esmu 20 kilometrus no Rīgas robežas. Braucu bez kavēkļiem, ātrums šobrīd 90 km/h, drīz būšu klāt." Viss ļoti vienkārši – cilvēks zina, kur viņš atrodas un cik ātri pārvietojas. Taču, ja par to padomājam no mūsdienu fizikas viedokļa, tad nemaz tik skaidri un vienkārši vairs nav.
Kādēļ uzkāpt Everestā cilvēkam prasīja tik daudz laika? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Kādēļ uzkāpt Everestā cilvēkam prasīja tik daudz laika? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Kurš uz Zemes ir visaugstākais kalns? Esmu pārliecināts, ka lielākajai daļai lasītāju šis jautājums grūtības nesagādās. Protams, pasaulē augstākā virsotne, kas atrodas Tibetā uz Ķīnas un Nepālas robežas, ir Everests, bieži saukts arī par Džomolungmu. Šis pēdējais kalna nosaukums nāk no tibetiešu valodas. Droši vien daudzi vismaz aptuveni varēs nosaukt Everesta augstumu. Precīzs virsotnes augstums ir 8848,86 metri virs jūras līmeņa. Zinot cilvēka dabu un vēlmi sasniegt vietas, kur vēl neviens pirms tam nav bijis, rodas dabisks jautājums, kādēļ tas prasīja tik ilgu laiku, lai pētnieki nonāktu Everesta virsotnē?
Cik daudz tumšās enerģijas ir Visumā? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Cik daudz tumšās enerģijas ir Visumā? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Vienā no pasaules top 10 universitātēm, Kalifornijas Universitātē Bērklijā, ASV, tās kampusā pie katras fakultātes ir vairākas automašīnu parkošanās vietas, uz kurām rakstīts NL. Šis NL nozīmē, ka autostāvvieta paredzēta tikai Nobela prēmijas laureātiem. Tā ir īpaša privilēģija šiem atzinību guvušajiem profesoriem, jo citādi ar savu automašīnu kampusa teritorijā nedrīkst iebraukt ne studenti, ne profesori. Lieki teikt, ka Bērklijā šīs stāvvietas reti kad ir tukšas.
Elektrons, bez kura nebūtu elektrības. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Elektrons, bez kura nebūtu elektrības. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Pirms daudziem gadiem, vēl tā saucamajā padomju laikā, manā laboratorijā tika iegādāts ļoti nopietns Amerikas Savienotajās Valstīs ražots lāzers. Tā bija tik komplicēta ierīce, ka firma atsūtīja savu pārstāvi, lai tas lāzeru iedarbinātu un apmācītu mūs ar to strādāt. Kungs to paveica nevainojami, bet pēc tam teica, ka viņam esot viena vēlēšanās. Vai mēs nevaram palīdzēt to piepildīt? Viņš kā suvenīru gribētu iegādāties "koka kalkulatoru". Sākotnēji ne man, ne maniem kolēģiem nebija skaidrs, par kādu koka kalkulatoru varētu  būt runa. Taču maz pamazām noskaidrojām, ka mūsu viesis vēlas iegādāties skaitāmos kauliņus.
No HES aizsprostiem līdz Dieva eksistencei – franču domātājs Blēzs Paskāls. Profesora Auziņa zinātne...
No HES aizsprostiem līdz Dieva eksistencei – franču domātājs Blēzs Paskāls. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Šoreiz stāstu sākšu ar uzdevumu. Bet nebīstieties! Formulas no skolas fizikas grāmatām nebūs jāatceras, un arī rēķināt nevajadzēs. Ja fizika skolā nebija mīļākais priekšmets, nebēdziet prom. Uzskatiet, ka šis ir neliels eksperiments ar jūsu intuīciju, pārbaudot, cik labi tā strādā un vai tomēr kādreiz nepieviļ. Pārdomas būs par pēdējās nedēļās ļoti aktuālu tēmu: dambji – kādiem tiem jābūt, lai pildītu savus uzdevumus.
Tumšā matērija jeb no kā veidota pasaule, kurā dzīvojam? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Tumšā matērija jeb no kā veidota pasaule, kurā dzīvojam? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Sākšu ar dažiem likumiem, ko formulējis mans kolēģis fizikas profesors Bristoles Universitātē Maikls Berijs. Maikls ir teorētiķis ar lielu noslieci uz matemātiku, kurš formulējis virkni ideju, kas pieder pie viļņu fizikas un kvantu fizikas fundamentāliem pamatiem. Piemēram, viņa ideja, kas ieguvusi nosaukumu – Berija fāze, ir ļoti nozīmīga daudzos kvantu fizikas procesos. Starp citu, par to, viesojoties Rīgā Eiropas Fizikas biedrības sponsorētā publiskā lekcijā, Berijs stāstījis arī Latvijas Universitātes Lielajā aulā.
Domātājs ar sūtību apstrīdēt pasaules uzbūves principus – Volfgangs Pauli. Profesora Auziņa zinātnes...
Domātājs ar sūtību apstrīdēt pasaules uzbūves principus – Volfgangs Pauli. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Ievērojamu zinātnieku personīgas dzīves stāsti nereti mēdz būt diezgan garlaicīgi. Iemesls tam var šķist acīmredzams. Lai cik ģeniāls būtu pētnieks, zinātnes virsotņu sasniegšana prasa pilnīgu atdevi, pat pašuzupurēšanos, privātai dzīvei nereti atstājot maz laika. Nezinu, cik precīzi tas raksturo Aristoteļa dzīvi, jo par viņa privāto biogrāfiju nekas daudz nav zināms, taču, iesākot par viņu lekcijas, vācu filozofs Martins Heidegers studentiem parasti esot teicis: "Lai izprastu Aristoteļa filozofiju, par viņa dzīvi jums ir jāzina trīs lietas. Aristotelis piedzima, dzīvoja un nomira. Ar to pietiks." Taču ir vismaz viens fiziķis, kura dzīvesstāsts nav mazāk aizraujošs par viņa sasniegumiem kvantu fizikā. Tas ir Volfgangs Pauli.
Temperatūra fizikā un temperatūra istabā. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Temperatūra fizikā un temperatūra istabā. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Ikdienā bieži lietojam vārdus, kas vienlaikus ir arī precīzi definēti fizikas termini. Piemērs šai blakus eksistēšanai varētu būt vārdi "siltums" un "temperatūra". Īpaši ziemā droši vien katrs ir dzirdējis sakām: "Taupīsim siltumu. Aizver durvis! Nelaid siltumu ārā!" vai kādu tamlīdzīgu aicinājumu. Siltumu ikdienā uztveram kā tādu neredzamu vielu, varbūt šķidrumu, kas vienmēr plūst no vietas, kur karstāks, uz vietu, kur aukstāks. Tādēļ arī durvis jātur ciet, lai šis neredzamais "šķidrums" neaizplūst.
Alķīmijas atstātais mantojums un slavenākais alķīmiķis Īzaks Ņūtons. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Alķīmijas atstātais mantojums un slavenākais alķīmiķis Īzaks Ņūtons. Profesora Auziņa zinātnes sleja
17. un 18. gadsimtu mijā, laikā, kad dzīvoja arī Īzaks Ņūtons (1642.–1726.), dabaszinātne mūsdienu izpratnē bija zinātņu virzienos nesadalīta, vienota nodarbe, kur aktīva dabas pētīšana, uzdodot tai jautājumus praktiski – veicot eksperimentus, gāja roku rokā ar spekulatīvu, abstraktu domāšanu par dabu. Nebija vēl ne fizikas, ne ķīmijas, ne bioloģijas, bet bija, kā tas atspoguļojas Ņūtona traktāta, kas lika pamatus mūsdienu fizikai, nosaukumā – dabas filozofija.
Vai Dievs bija matemātiķis? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Vai Dievs bija matemātiķis? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Vai varam iedomāties, ko cilvēki domāja par pasauli 16. gadsimta Eiropā? Tā Rīgā 16. gadsimta beigās notika kalendāra nemieri, jo 1584. gadā poļu karalis Stefans Batorija, sekojot Pāvesta Gregora XIII rīkojumam, Rīgas rātei pieprasīja ieviest jauno kalendāru – Gregora kalendāru. Kalendāra maiņai bija tieša saistība ar kristīgās baznīcas praksi, kad tika aprēķināts, kurā svētdienā jāsvin Lieldienas jeb Kristus augšāmcelšanās svētki. Katoļu baznīca Lieldienas svin pirmajā svētdienā pēc tam, kad pirmo reizi ir bijis pilns mēness pēc astronomiskā pavasara iestāšanās.
Cik mazs ir vismazākais un cik liels – vislielākais? Matemātiķu bezgalība ir tas pats, kas fiziķu nu...
Cik mazs ir vismazākais un cik liels – vislielākais? Matemātiķu bezgalība ir tas pats, kas fiziķu nulle. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Jau pirms vairāk nekā 2500 gadiem Senajā Grieķijā, kopš racionālās domāšanas par pasauli pašiem pirmsākumiem, radās jautājums – vai eksistē kāds pirmelements vai vairāki pirmelementi, tāds kā visvienkāršākais "lego klucītis" vai klucīši, no kā veidota visa apkārt esošā pasaule. Atbildes bijušas dažādas.
Vai dabas likumi vienmēr bija un būs izmērāmi un nemainīgi? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Vai dabas likumi vienmēr bija un būs izmērāmi un nemainīgi? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Tādi ir dabas likumi – mēdzam sacīt cits citam, tā apliecinot, ka tāda vienkārši ir pasaules lietu nemainīgā kārtība, kas nav cilvēka varā. Tomēr mūsdienu astrofiziķi un citi zinātnieki atrod iemeslus sākt apšaubīt fizikas nemainīgās konstantes konstantumu – nemainību. Par šo intrigu nākotnes fizikā un atklājumos šoreiz profesora Mārča Auziņa pārdomas.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd