Mārcis Auziņš

LU profesors, fiziķis, kvantu fizikas pētnieks

Apskatīt autora rakstus: Latviski

Autora ziņas

17.11.22

Vai mākslīgais intelekts spēj mīlēt un nīst? Profesora Auziņa zinātnes sleja

Katram, kurš mīl lasīt zinātniskās fantastikas grāmatas, ātri vien nāk prātā kāds romāns vai stāsts, kur roboti, kam piemīt mākslīgais intelekts, ir mēģinājuši pakļaut sev cilvēkus un sākt dominēt pasaulē. Lai iezīmētu šā raksta kontekstu, es atcerēšos tikai divas šādas literāras epizodes, kas man pašam īpaši palikušas prātā.

17. novembris, 2022, 7:30

11.11.22

Vai dabaszinātnes ir iztulkotas «cilvēku valodā»? Profesora Auziņa zinātnes sleja

Kaut arī dabaszinātnes, tostarp kvantu fizika un matemātika, šķiet nepārprotamas visās pasaules valodās, izrādās, pat matemātikas valodai ir savi "dialekti" jeb interpretācijas, kas atkarīgas no konkrētu cilvēku uzskatiem, atvērtības pasaulei un pat valdošās ideoloģijas. Kvantu fizikas interpretācijas "cilvēku" valodā zinātnieki – no kuriem daži saņēmuši Nobela prēmijas – mēģina iztulkot joprojām...

11. novembris, 2022, 7:00

04.11.22

Dziļi dievticīgais vīrs, kurš izgudroja lāzeru un saņēma Nobela prēmiju. Profesora Auziņa zinātnes sleja

Manas karjeras laikā man ir laimējies būt pazīstamam un pat strādāt vienā fakultātē ar ļoti izciliem kolēģiem. Lai zinātni padarītu "cilvēciskāku", par vienu no viņiem pastāstīšu. Tas ir nesen mūžībā aizgājušais Kalifornijas Universitātes Bērklijā profesors Čārlzs Taunss. Lai labāk saprastu, kāds cilvēks bija profesors Taunss, teikšu, ka viņš 1964. gadā kopā vēl ar trim kolēģiem saņēma Nobela prēmiju fizikā par lāzera izgudrošanu.

4. novembris, 2022, 7:30

28.10.22

Kas tuvāk patiesībai – zinātne vai māksla? Profesora Auziņa zinātnes sleja

Mākslā ir viennozīmīgi skaidrs, ka mākslinieka personībai ir izšķiroša loma mākslas darba tapšanā. Jā, laiks, kurā glezna tapusi, un citi ārēji faktori noteikti ietekmē mākslinieku, bet Monas Lizas portretu jeb "Džokondu" – tādu, kā to pazīst pasaule, – varēja uzgleznot tikai un vienīgi Leonardo da Vinči.

28. oktobris, 2022, 7:30

21.10.22

Cik garš ir viens metrs? Profesora Auziņa zinātnes sleja

Jautājums, cik garš ir metrs, varētu šķist nevietā un jocīgs. Kurš tad nezina, cik garš ir metrs!? Manai paaudzei skolā pat iemācīja tā garumu aptuveni parādīt – izstiepiet taisnu roku plecu augstumā uz sāniem. Tad no rokas pirkstu galiem līdz pretējam plecam attālums būs viens metrs.

21. oktobris, 2022, 7:30

14.10.22

Kā Einšteina kļūda noveda pie šā gada Nobela prēmijas fizikā. Profesora Auziņa zinātnes sleja

Mēs labi apzināmies, ka Nobela prēmiju piešķiršanā ne tikai literatūrā, bet arī zinātnē vienmēr ir liela deva subjektīvisma. Šis nav sports, kur precīzi var noteikt, kurš censonis finišējis par dažām sekundes simtdaļām ātrāk nekā citi. Zinātnes un mākslas sasniegumi šādā veidā nav nomērāmi.

14. oktobris, 2022, 7:30

07.10.22

Vai iespējams meditēt zinātniski? Profesora Auziņa zinātnes sleja

Meditācija Austrumos praktizēta tūkstošiem gadu, Eiropas un Rietumu intelektuāļu un filozofu aprindās – pāris gadsimtus, bet pēdējos 50 gadus to pēta arī neirozinātnieki. Meditācijai ir pierādīta un zinātniski pamatota ietekme uz cilvēka psihi, tāpēc meditēt zinātniski ir iespējams. Kā zinātne nonāca līdz tam?

7. oktobris, 2022, 7:30

30.09.22

Pulkstenis ne vienmēr rāda pareizu laiku. Profesora Auziņa zinātnes sleja

Turpinām skaidrot vienkāršā valodā atbildes uz zinātniski risināmiem jautājumiem Profesora Auziņa zinātnes slejā – šoreiz par laiku jeb "zudušo laiku meklējot", kas ir arī slavenā franču rakstnieka Marsela Prusta romāna nosaukums, kas starp citu, ir arī par katra cilvēka personīgo laika sajūtu. Kāds ir patiesais laiks – tas, ko jūtam, vai tas – ko rāda pulkstenis?

30. septembris, 2022, 9:30

23.09.22

Kāpēc bez Šrēdingera «kaķa eksperimenta» nebūtu viedtālruņu. Profesora Auziņa zinātnes sleja

Apmēram pirms simt gadiem dabaszinātnieki vai, vēl precīzāk, fiziķi, radot jaunu fizikas teoriju – kvantu fiziku –, sāka šķietami acīmredzamo pasaules kārtību apšaubīt. Tā apgāza kājām visus līdzšinējos priekšstatus par zinātni un bez sapratnes par kvantu tehnoloģijām, nebūtu arī mūsu tik iecienīto viedtālruņu.

23. septembris, 2022, 6:46

27.09.21

Vai zini, ka vienlaikus nav iespējams noteikt atoma atrašanās vietu un tā kustības ātrumu?

Kvantu fizika ar mūsu ikdienas pieredzi ir grūti saprotama. Alberts Einšteins sacījis, ka par kvantu fiziku ir jārunā tik vienkārši, cik iespējams, bet ne vienkāršāk par to.

27. septembris, 2021, 10:58

22.09.21

Vai zini, ka elektroni, atomi un molekulas vienlaicīgi var būt gan daļiņa, gan vilnis?

Kvantu fizikā notiek tādas lietas, kuras, šķiet, tā īsti nav savienojamas ar mūsu ikdienas pieredzi. Bet sākšu ar nelielu piemēru...

22. septembris, 2021, 16:52

12.09.21

Vai zini, kā veidojas varavīksne un kas ir «saules suņi»?

Visi esam redzējuši varavīksni – bet vai visi esam ieskatījušies, ka debesīs parasti tās ir divas? Ir iekšējās varavīksnes loks, un nedaudz lielāks – ārējais varavīksnes loks. Iekšējā varavīksnes loka ārējā mala ir sarkana, bet iekšējā – zili violeta. Ārējā lokā ir pretēji – iekšējā mala ir sarkana, bet ārējā – violeta. Savukārt debesis starp abiem varavīksnes lokiem ir tumšākas. Vēl uzmanīgāk skatoties, varam ieraudzīt, ka iekšējā varavīksnes loka iekšējā malā – ja varavīksne ir ļoti spilgta – varam ieraudzīt spilgtas, gaišas josliņas. Kā tas viss veidojas?

12. septembris, 2021, 16:30