Latvijā 9. maijs aizritējis bez būtiskiem pārkāpumiem. Valsts policija fiksējusi 65 administratīvos pārkāpumus. Sākti divi kriminālprocesi par genocīda, nozieguma pret mieru, kara noziegumu attaisnošanu – pa vienam Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā aizturētas 19 personas, toskait kāds 9. maija atzīmētājs Jelgavā, kurš kapos šaudījies ar gāzes ieroci.
Autora ziņas
Plānots izveidot jaunu Saeimas komisiju Austrumu robežas drošības un attīstības jautājumos, paziņoja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, piektdien, 19. aprīlī, Rēzeknē tiekoties ar austrumu pierobežas pašvaldību vadītājiem un bruņoto spēku pārstāvjiem. Viņš uzsvēra, ka pierobežā ir jāsalāgo drošība un ekonomiskā attīstība. Arī uzņēmēji nevēlas investēt pierobežā, uztraucoties par drošību nākotnē.
51% Latvijas iedzīvotāju neinteresējas par gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas Latvijā notiks 8. jūnijā, liecina jaunākā "Eirobarometra" aptauja. Latvijā arī iepriekšējās EP vēlēšanās, kas notika 2019. gada 25. maijā, nebija vērojama liela balsotāju aktivitāte, un viszemākā tā bija Latgalē. Kopumā valstī nobalsoja 33%, bet Latgalē vien 24% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Alūksnes novada Liepnā jau septiņus mēnešus darbojas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs. Šeit tiek nogādātas personas, kuras, šķērsojot Latvijas robežu vai jau atrodoties Latvijā, pieprasījušas patvērumu un tagad gaida lēmuma pieņemšanu. Iepriekš visi patvēruma meklētāji uzturējās "Muceniekos", taču, pieaugot migrantu skaitam, pagājušā gada augustā līdzīgs centrs atvērts arī Liepnā.
Dabas kataklizmas, robežas stiprināšana un hibrīdkarš – situācijas, kurās būtiska ne tikai rīcība, bet arī komunikācija ar vietējiem iedzīvotājiem. Latvijas Radio raidījums "Reģioni krustpunktā" apkopoja, kā uz krīzēm reaģē vietvaras Latvijas austrumos, kurš krīzē ir galvenais runātājs, un vai iedzīvotāji uz šo informāciju var paļauties?
Totalitāro režīmu simbolu izmantošana vai kara slavināšana ir krasākās, taču ne vienīgās Krievijas informatīvās telpas atskaņas Latvijā. Krievija savus vēstījumus izplata arī citu valstu mediju telpā. Viens piemērs ir pagājušajā gadā iznākušais Krievijas seriāls "Puiša vārds" ("Слово пацана"), kas vēsta par jauniešu ielu bandām, romantizējot vardarbību. Pēc seriāla iznākšanas dienasgaismu ieraudzīja arī čipsi un citas ātrās uzkodas ar seriāla galveno varoņu attēliem. Tie nopērkami arī vairākās Latvijas pilsētās. Pārtikas produkti no Krievijas nav aizliegti, tomēr šādas preces veikalos liek padomāt divreiz, vai to mērķis nav ietekmēt arī Latvijas jauniešu prātus.
Latgales rajona tiesā Ludzā ceturtdien, 21. martā, noslēgusies pirmā tiesas sēde, kurā skata lietu par septiņgadīgās Justīnes Reinikovas slepkavību pērn Rogovkā, Rēzeknes novadā. Kā norādīja advokāts, kurš lietā pārstāv apsūdzēto Justīnes pamāti Sandru Reinikovu, galējo spriedumu lietā tiesa varētu pieņemt augustā vai septembrī.
Pēc Valsts zemes dienesta (VZD) datiem Latvijā ir apmēram 30 tūkstoši ēku ar pagrabstāviem, ko teorētiski varētu izmantot kā patvertnes. Lielākā daļa no ēkām ar pagrabstāviem ir daudzdzīvokļu mājas, taču pagaidām vien dažas no tām ir apsekotas, pielāgotas un gatavas uzņemt cilvēkus apdraudējuma gadījumā. Visas pārējās nepieciešams pielāgot, ieguldot gan finanšu līdzekļus, gan laiku.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš apmeklēja Daugavpili, lai runātu par bruņoto spēku iesaisti Latvijas aizsardzības stiprināšanā valsts austrumos. Šī plāna īstenošanai Ministru kabinets atvēlējis 303 miljonus eiro. Kalniņš uzsvēra, ka miera laikā mīnu lauki netiks veidoti. Turklāt plāna realizēšana attīstīšot pierobežas ekonomiku.
Lai Latvijā nepalielinātos elektroenerģijas atkarība no citām valstīm, būtu apsverama iespēja attīstīt kodolenerģiju, Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā norādīja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kas prezentēja ziņojumu, kurā minētas sešas vietas Latvijā, no kurām nākotnē varētu izvēlēties piemērotāko neliela atomreaktora būvniecībai. Viena no piedāvātajām vietām ir arī pie Rāznas ezera, kas izraisījis iedzīvotāju neapmierinātību sociālajos tīklos.
Rēzeknes tehnikumam pēc šī mācību gada noslēguma nāksies šķirties no ēkas Jupatovkas ielā, kur ikdienā profesionālos mācību priekšmetus apgūst aptuveni 200 audzēkņi. Šādu lēmumu pieņēmusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), saņemot Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumu, ka ēkai sēžas pamati un bez kapitālā remonta to vairs mācībām nevarēs izmantot. Remontam naudas nav nedz ministrijai, nedz pašai skolai. Taču skolas otrajā adresē Varoņu ielā visiem vairāk nekā 900 audzēkņiem vietas nepietiek.
Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētāja amatā ceturtdien, 7. martā, ievēlēja līdzšinējo mēra vietnieku Alekseju Stecu ("Kopā Latvijai"), kurš domes vadītāja pienākumus pildīja, kopš amatu zaudēja iepriekšējais mērs, partijas biedrs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai').
Apturēta būvniecība, iekavēti maksājumi un nesākti projekti – tāda būs šī gada realitāte Rēzeknē jeb pilsētā, kur smagās finansiālās situācijas dēļ attīstības jautājumi pagaidām nav dienaskārtībā. Šobrīd pašvaldības prioritāte ir budžeta apstiprināšana, kas paredzēta 7. marta domes sēdē, jo tikai tad varēs saņemt 5 miljonu eiro valsts aizdevumu pagājušā gada būvniecības un citu parādu segšanai. Taču iekrātajiem parādiem līdzi nākušas arī soda sankcijas – šobrīd pašvaldībai piestādīti soda procentu rēķini par 80 000 eiro.
Rēzeknes pilsētas domes ārkārtas sēdē ceturtdien, 29. februārī, pieņemts lēmums samazināt budžeta izdevumus, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju. Pēc pusotru stundu ilgām debatēm deputāti vienbalsīgi apstiprināja izdevumu samazinājumu par kopumā 3,5 miljoniem eiro, tādā veidā virzoties uz bezdeficīta budžeta apstiprināšanu nākamajā domes sēdē 7. martā.
Latgales rajona tiesa Rēzeknē trešdien, 28. februārī, sāka skatīt lietu pret biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" projektu vadītāju Ievu Raubiško par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu personu grupai no Sīrijas. Sēdes sākumā prokurore nolasīja apsūdzību, uz ko Raubiško savu vainu pilnībā noliedza.
Šo sestdien, 2. martā, Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē jau 16. reizi tiks pasniegtas latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks", cildinot spilgtākos notikumus un svarīgāko veikumu latgaliskajā kultūrā pagājušajā gadā. Šobrīd no 106 pretendentu pieteikumiem zināmi 30 finālisti, bet sestdien tiks paziņoti 10 labākie, kuri saņems mālā veidotās "Cilvēka bērna" Boņuka statuetes.
Latgales rajona tiesai nodota krimināllieta saistībā ar septiņgadīgās Justīnes Reinikovas slepkavību, kurā pie kriminālatbildības par slepkavību pastiprinošos apstākļos un cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar mazgadīgo, ja ar to mazgadīgajam nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas, saukti meitenes tēvs un pamāte, informēja prokuratūrā.
Janvāra sākumā Latviju pāršalca ziņa, ka Rēzeknē trīs nepilngadīgie aizturēti aizdomās par divu vīriešu slepkavību un vēl viena cilvēka smagu savainošanu. Divi no aizdomās turētajiem mācījās Rozentovas pamatskolā Rēzeknes novada Maltā. Rozentovas pamatskola nav parasta skola – te mācās bērni ar dažāda smaguma garīgās veselības un attīstības traucējumiem. Vēl līdz janvārim tās nosaukumā bija vārds "speciālā". Šādas skolas visā valstī pēc Tiesībsarga ieteikuma tiek pārsauktas, lai mazinātu diskrimināciju un absolventu dokumenti darba tirgū būtu līdzvērtīgi vispārējo skolu beidzējiem.
Lai gan piepūšamā futbola halle Rēzeknē atklāta pirms diviem gadiem, atbildīgo par halles uzturēšanu līdz šim nebija. Kad vecāki cēla trauksmi par netīrību hallē, ģērbtuvju un tualešu trūkumu, Veselības inspekcija veica pārbaudi un lika Rēzeknes pašvaldībai novērst nepilnības. Šonedēļ pašvaldība pieņēma lēmumu par atbildību sadalījumu starp Izglītības pārvaldi un Sporta pārvaldi. Lai gan ledus ir sakustējies, joprojām nav zināms, kad bērni varēs atsākt trenēties piepūšamajā hallē.
Rēzeknē "uz papīra" ir iespējams bezdeficīta budžets, taču tas nozīmētu atteikšanos no vēl vairākām izdevumu sadaļām, uz ko nav gatavi pozīcijas deputāti. Piemēram, nāktos nogriezt brīvprātīgās iniciatīvas, tostarp, krievu valodas fakultatīvu mācīšanu, kā arī neturpināt līgumu ar "Radio Rēzekne", kam šogad bija paredzēti 12 tūkstoši eiro.