Pagaidām konkrētu plānu nav, taču KEM apņēmusies turpināt pētīt kodolenerģētikas attīstību Latvijā. Lielākoties KEM ziņojums par kodolenerģijas attīstību sociālajos tīklos raisījis sašutuma vilni.
"Vispār esmu šokā par šo. Pie mums aizliedz visu – ar kvadricikliem braukt, ar ūdensmočiem pa Rāznu, jo "eko, eko", bet te pēkšņi atomelektrostaciju taisās celt?" neizpratni pauda Santa Viša-Gaisiņa, kuras ģimenes tūrisma uzņēmums atrodas Rāznas ezera krastā Rēzeknes novada Čornajas pagastā. Viņa uzskata, ka šāds objekts nelabvēlīgi ietekmētu arī tūristu plūsmu.
Savu nepatiku par šādu potenciālo atomelektrostacijas vietu izteikuši arī komentētāji sociālajos tīklos, norādot, ka Rāznas Nacionālajā parkā esošais ezers ir atpūtas vieta.
Dabas aizsardzības pārvalde, kas parku apsaimnieko, pagaidām nav saņēmusi informāciju par KEM plāniem, taču norādīja, ka aizsargājamā dabas teritorijā atomelektrostacijas nevajadzētu būvēt.
Tam piekrita arī Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs ("Apvienotais saraksts"):
"Absolūti nepiemērota vieta no dabas aizsardzības viedokļa – tā ir aizsargājama dabas teritorija. Arī no tehniskā viedokļa vismaz pasaulē šādas elektrostacijas izvieto tur, kur ir uzreiz enerģijas noņēmējs vai arī ir tuvi tranzītceļi lieliem savienojumiem."
Ministrs: Karte veidota pirms 10 gadiem
Karti ar iespējamām atomelektrostacijas būves vietām veidoja "Latvenergo", ņemot vērā elektrolīnijas, ceļu infrastruktūru, ģeoloģiju un ūdenstilpes tuvumu dzesēšanai.
Bez Rāznas ezera kartē atzīmēta arī Acone netālu no Rīgas, Pāvilosta, Pape un Oviši Kurzemē, kā arī Burtnieki Vidzemē.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka karte veidota pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad bija cita ģeopolitiskā situācija. "Tā ir 2010. gada karte. Tā karte nav jauna. Es pieņemu, ka tajā brīdī, kad tika modelēta tā karte, ģeopolitiskā situācija bija pilnībā cita.
Tagad situācija ir pilnībā savādāka. Līdz ar to tā karte, ja to veidotu šodien, iespējams, būtu citāda."
Otrs variants – sadarboties ar Igauniju
Saeimas apakškomisijas deputāti ministrijas ieceres vērtēja kritiski, bet vispārējo skepsi ministrija uztvēra pozitīvi, atzīstot, ka vēl nepieciešams liels skaidrojošais darbs.
"Laika grafikā mēs varētu runāt par 2035. gadu, iespējams, jo šobrīd ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Ņemsim vērā iedzīvotāju viedokli," sacīja ministrs.
Tomēr jau šobrīd KEM skaidroja, ka izmantotās tehnoloģijas nelīdzinās padomju laika analogiem nedz jaudas, nedz drošības ziņā.
Iespējamā atomelektrostacijas būvniecība ir tikai viens no ministrijas piedāvātajiem scenārijiem, kā attīstīt kodolenerģētikas nozari. Otrs variants būtu veidot sadarbību ar Igauniju. Tas atrisinātu arī jautājumu par kodolatkritumu glabāšanu, kas uztrauc Latvijas vides aktīvistus.
Biedrības "Zaļā brīvība" valdes loceklis Maksis Apinis norādīja, ka kodolatkritumu glabāšana ir bezatbildība pret nākamajām paaudzēm: "Mūs kā vides organizāciju satrauc arī tas, ka rodas šie radioaktīvie atkritumi. Vēl nav saprotams, kur Latvijas teritorijā tos varētu uzglabāt un vai vispār tas ir iespējams. Tas arī ir bezatbildīgi pret nākamajām paaudzēm – radīt tādus atkritumus."
Šādas atomelektrostacijas uzbūvēšanai gan būtu nepieciešams vairāk nekā miljards eiro, kā arī konkrētu speciālistu sagatavošana vairāku gadu garumā. Tāpēc, visticamāk, ka vai pie Rāznas ezera, vai citās ministrijas norādītajās vietās atomelektrostaciju būvniecība varētu būt vairāku desmitu gadu nākotnes jautājums.
