Ietaupījumi rasti, atsakoties no brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem, atvaļinājuma pabalsta pašvaldības darbiniekiem, sporta biedrību un profesionālo sportistu atbalsta, radošo pakalpojumu centra brīvās iniciatīvas pasākumiem un veicot citus taupības pasākumus.
Teju identisks budžeta optimizācijas plāns tika sagatavots arī pirms nedēļas, kad pozīcijas deputāti noraidīja budžeta piedāvājumu.
Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai") skaidroja, ka pirms tam esot bijušas bažas par aprēķinu metodi dividendēm no pašvaldības kapitālsabiedrībām – Rēzeknes slimnīcas un "Rēzeknes siltuma".
"Deputātiem bija šaubas, vai ir pareizi ņemti tie aprēķini, ņemot vērā to, ka arī pagājušajā gadā budžeta grozījumi dividenžu daļā bija iestrādāti tikai tad, kad kapitālsabiedrības apstiprināja savu gada pārskatu. Šajā gadījumā bija jautājums par to, cik likumīga ir dividenžu daļas integrēšana budžeta ieņēmumos. Pa šo laiku pēc domes sēdes bija veiktas vairākas konsultācijas par metodes piemērošanu," skaidroja Stecs.
Karstākās diskusijas raisījās par priekšlikumu ar jūniju noteikt pašvaldības administrācijā četru dienu darba nedēļu. Opozīcijas deputāts Juris Guntis Vjakse (NA/LZP/JV/LRA/LP) uzsvēra, ka nepieciešams domāt par domes darbiniekiem, lai pašvaldība tos nezaudētu.
Par ierosinātajiem taupības pasākumiem nobalsoja visi 11 klātesošie domes deputāti. Sēdē nepiedalījās Aleksandrs Irišins un Olga Strode, kuri abi pārstāv partiju "Kopā Latvijai". Stecs informēja – deputāti slimojot.
Normatīvie akti noteic, ka pašvaldībām budžeti ir jāpieņem divu mēnešu laikā pēc valsts budžeta apstiprināšanas, sekojoši 2024. gada budžeti pašvaldībām bija jāpieņem līdz 21. februārim. Rēzeknes pilsēta bija vienīgā pašvaldība Latvijā, kas to nebija izdarījusi, jo tajā valdošā partija "Kopā Latvijai" ilgu laiku nevarēja izšķirties nobalsot par taupības pasākumu veikšanu pilsētā.
Situācija eskalējās tik tālu, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā nolemts gatavot un virzīt izskatīšanai valdībā likumprojektu par Rēzeknes domes atlaišanu, informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība").
Plānots izvērtēt iespēju ļaut Rēzeknes pašvaldību vadīt administratoram līdz 2025. gada pašvaldības vēlēšanām, nerīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas. Tomēr tiek vērtēta arī iespēja rīkot ārkārtas vēlēšanas.
Uz kā rēķina ietaupīs
Dienu pēc lēmuma pieņemšanas pašvaldība detalizētāk informēja par to, kādi samazinājumi noteikti budžetā:
- 2024. gadā neizmaksās domes deputātiem un pašvaldības darbiniekiem paredzēto Atvaļinājuma pabalstu (iespējamais ietaupījums – 700 000 eiro);
- atcels pašvaldības finansējumu samaksai sociālajiem pedagogiem, fakultatīvajām nodarbībām krievu valodā un literatūrā, fakultatīvajām nodarbībām "Latgales novada mācība" vispārizglītojošajās izglītības iestādēs, kā arī skolēnu pārvadājumiem uz/no slidotapmācības nodarbībām un sporta inventāra nomai (iespējamais ietaupījums – 197 917 eiro);
- samazinās dotācijas Izglītības pārvaldei (iespējamais ietaupījums – 300 000 eiro);
- atcels līdzfinansējumu bērnu un jauniešu vasaras nometnēm un jaunatnes nodarbinātības projektam (iespējamais ietaupījums – 43 026 eiro);
- nepieņems jaunus pieteikumus par līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti un pagalmu labiekārtošanai, kā arī dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām (iespējamais ietaupījums – 676 996 eiro);
- atcels līdzfinansējumu sporta organizācijām sporta aktivitāšu atbalstīšanai (iespējamais ietaupījums – 47 500 eiro). Tiek noņemts līdzfinansējums sporta klubiem (biedrībām), augstu sasniegumu sporta atbalstam vieglatlētei Guntai Vaičulei un samazinātas Sporta pārvaldes pasākumu plāns (par 5000 eiro);
- samazinās Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra pasākumu plānu par 130 000 eiro;
- atcels pašvaldības iniciatīvas sociālajā jomā (iespējamais ietaupījums – 94 261 eiro): atcels atbalstu higiēnas un veselības aprūpes pakalpojumiem, pirts pakalpojumiem, pabalstu jaundzimušā aprūpei, ēdināšanas pabalstu bērnam ar invaliditāti, pabalstu aizbildnim, kā arī ēdināšanas pabalstu izglītojamam, ēdināšanas pabalstu trūcīgai mājsaimniecībai;
- samazinās pašvaldības kapitālsabiedrību dotācijas (iespējamais ietaupījums – 500 000 eiro), tostarp SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" samazinājums par 200 000 eiro un SIA "Rēzeknes satiksme" samazinājums par 300 000 eiro;
- ieņēmumos ieskaitīs dividendes no pašvaldības kapitālsabiedrībām, kuras 2023. gadu noslēgušas ar peļņu (iegūs papildu 576 000 eiro;
- pašvaldībā optimizēs Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas amatus (iespējamais ietaupījums – 14 000 eiro);
Tāpat nepieciešamības gadījumā no 1. jūnija noteiks pašvaldībā strādājošajiem četras darba dienas nedēļā, ietaupot 300 000 eiro.
KONTEKSTS:
Rēzekne pirms aptuveni pusgada nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartašēvičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu. Sabalansēta budžeta pieņemšana bija viens no nosacījumiem, lai pašvaldība saņemtu valsts aizdevumu 5 miljonu eiro apmērā, taču pašvaldība pēdējā dienā budžeta jautājumu pat neiekļāva domes sēdes darba kārtībā.
