ĪSUMĀ:
- Ne psihiatra atzinums, nedz ikdienas komunikācija neliecināja, ka pusaudži būtu spējīgi uz tik smagu noziegumu.
- Rozentovas pamatskolā īsteno trīs speciālās izglītības programmas vienlaikus.
- Skolas internātā dzīvo apmēram 80 bērni; liktenīgajā naktī aizdomās turamie internātā nebija.
- Visiem Rozentovas pamatskolas skolotājiem ir kvalifikācija speciālajā pedagoģijā.
- Rozentovas pamatskolu finansē valsts; šogad nācās lūgt pašvaldībai 200 000 eiro, lai savilktu kopā galus,
- IZM uzstādījums ir nelokāms – vispārējā izglītībā jāiekļauj arvien vairāk bērnu ar garīgās veselības traucējumiem.
Nekas neliecināja, ka pusaudži būtu spējīgi uz tik smagu noziegumu
Lai gan pusaudžiem bija diagnosticēti garīgās attīstības traucējumi, un viņi apguva speciālās izglītības programmu, tomēr nedz psihiatra atzinums, nedz ikdienas komunikācija neliecināja, ka viņi būtu spējīgi pastrādāt tik smagu noziegumu.
"Mums visiem tā bija negaidīta ziņa. Bija viņiem skolā problēmas ar uzvedību, bet tās vairāk bija tādas, ka varbūt ar vārdiem viņš varēja kaut ko pateikt nejauku, bet ne tik ļoti lai rezultāts būtu tāds," stāstīja Rozentovas pamatskolas sociālā pedagoģe Svetlana Zepa.
Savukārt skolas direktors Georgs Ignatjevs par iemesliem, kas varētu jaunieti pamudināt uz noziegumu, sacīja: "Nav tā, ka tas varētu būt kāds garīgās attīstības traucējums, drīzāk tā ir sociālā vide un trūkums, iespējams, arī kādas atkarības."
Trīs speciālās izglītības programmas vienuviet
Latvijas Radio mēnesi pēc jauniešu aizturēšanas apmeklēja Rozentovas pamatskolu, lai skaidrotu, kāda ir skola un mācību vide, kurā bērni un pusaudži pavada krietnu savas dienas daļu.
Rozentovas pamatskola atrodas 20 kilometru no Rēzeknes. Skolā mācās 159 audzēkņi, kuri apgūst kādu no trim speciālās izglītības programmām, kas ikdienā tiek apzīmētas ar kodiem. 57. kods – skolēni ar garīgās veselības traucējumiem, 58. kods – izglītojamie ar garīgās attīstības traucējumiem un 59. kods – bērni ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem.
"Pieredze speciālajā pedagoģijā rāda, ka jaukt šīs izglītības programmas nebūtu vēlams," sacīja direktors Ignatjevs. Viņš uzskata, ka dažādu izglītības programmu bērniem nebūtu jāmācās kopā: "Tad noteikti var paredzēt arī kādas negatīvas sekas – vai nu savstarpējā vardarbībā, vai nepietiekamā izglītības kvalitātē, jo katram ir atšķirīgs mācību priekšmetu klāsts, kas jāmāca. Papildus jāseko bērnu savstarpējai saskarsmei, lai tur neiezogas bulings vai kas tāds. Tas, kurš ir neveiklāks, vai tas netiks pastiprināti pazemots. Par to mēs esam atbildīgi, tāpēc es nepieļautu, ka šīs programmas tiek jauktas."
Dažādu programmu skolēni Rozentovas pamatskolā mācās atsevišķās ēkās, divas no tām atrodas Maltā un viena 15 kilometru attālajā Silmalas pagasta Vecružinā. Kopējais izglītojamo skaits lēni, bet samazinās. Tas esot skolas apzināts lēmums gan lai ietaupītu līdzekļus, gan tāpēc, ka bērniem esot labāk atrasties tuvāk dzīvesvietai. Vēl nesen te tika sūtīti bērni no visas Latvijas.
"No Ventspils līdz Valkai. Bet nu jau gadus piecus vairums ir no mūsu pašu pašvaldības – Rēzeknes novada, papildus nāk klāt ļoti daudz no Rēzeknes pilsētas," skaidroja direktors.
Tikmēr bērnudārza grupa gadu no gada palielinās. Ja vēl pirms pāris gadiem tie bija trīs līdz četri bērni, tad šobrīd skaits sasniedzis 10. "Tas neliecina par to, ka šādu bērnu īpatsvars būtu lielāks. Tas nozīmē, ka tika pildīts tas uzdevums, kas tika uzdots par agrīnajām diagnostikām. Vienkārši pedagogi bērnudārzos ir pievērsuši lielāku uzmanību, līdz ar to iesaista speciālistus, runā ar vecākiem. Domāju, ka dažam traucējumam agrīnā diagnostika ir veiksmes atslēga," klāstīja direktors.
Skolas internātā dzīvo apmēram 80 bērni
Jau izsenis šādas speciālās skolas veidotas nomaļās vietās. Arī Rozentovas pamatskola atrodas Maltas pievārtē. No vienas puses priežu mežs, no otras – Maltas upe. Plaša teritorija, pašiem sava katlumāja, ūdenstornis un ūdens attīrīšanas iekārtas. 1960. gados celtā trīsstāvu ēka sākotnēji bija paredzēta internātam, tāpēc klašu telpas ir nelielas, ar garu pustumšu gaiteni pa vidu. Pirms desmit gadiem ēku siltināja. Te ikdienā mācās 58. kods jeb bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, kādi bija arī aizdomās par divkāršu slepkavību aizturētie pusaudži.
Ēkas trešajā stāvā iekārtots internāts.
"Liekam sešas gultas. Bet parasti istabiņā ir pa četri. Liekam ar rezervi, katram gadījumam, ja nu kāds paliek pa nakti, ja netiek mājās," izrādot internātu, stāstīja skolas direktors. Istabiņas ir pieticīgas – vien gultas un naktsskapīši. Visapkārt valda teju pedantiska kārtība. "Principā cenšamies, lai pašapkalpošanās iemaņas ir. Mājās visādi gadās, bet skolā iemācās gan gultu saklāt, gan skapīšus kārtībā uzturēt," sacīja Ignatjevs.
Šobrīd pa visām trim skolas ēkām internātā paliek apmēram 80 bērni. Viņi te dzīvo četras naktis nedēļā. Izdevumu taupīšanas nolūkā pirms trim gadiem brīvdienu grupas likvidēja. Ikdienā apkārtnes bērnus uz mācībām ved četri skolas autobusi, kā arī pašvaldības transports. "Katru dienu brauc divi autobusi uz Rēzekni un attiecīgi arī atpakaļ. Protams, pirmdienās un piektdienās to reisu ir daudz vairāk," skaidroja direktors.
Janvāra sākumā Rēzeknē pastrādātā dubultslepkavība notika naktī, kad nepilngadīgajiem būtu jāatrodas mājās vai internātā, ja dzīves vieta ir tālu no skolas. Šajā gadījumā jaunieši internātā nepalika.
"Iespējams, ka noziegums nebūtu noticis, ja bērns varētu uzturēties skolā arī pa nedēļu. Tomēr tas, ka viņi dodas mājās un nokļūst savvaļā, tas nav tas labākais veids kā novērst šo," sacīja direktors, piebilzdams, ka to vai bērni var palikt internātā nav īsti vecāku izvēle, "Mums ir transporta iespējas, bērniem ir jādzīvo ģimeniskā vidē, līdz ar to viņi brauca uz mājām."
Visiem skolotājiem kvalifikācija speciālajā pedagoģijā
Pārdesmit metru attālumā, garām apsnigušiem āra trenažieriem un basketbola laukumam atrodas darbnīcas, viena no tām pielāgota kokapstrādei, kur ar audzēkņiem darbojas skolotājs Māris Lagzdiņš.
"Mēs mēģinām tā, ja ir darbs, tad tajā darbā iekšā ir visas tēmas – savienojums, visas slīpēšanas, dekoratīvās apstrādes. Tad viņš beigās to paņem uz mājām. Bērniem patīk ar rokām strādāt. Un vispār pēc būtības – jo vairāk ar rokām, jo labāk. Tas vairāk attīsta. Tas, ko viņiem dzīvē vajag," stāstīja Lagzdiņš.
Rozentovas pamatskolā strādā 59 skolotāji, visiem ir kvalifikācija speciālajā pedagoģijā. Atbalsta personāls ir psihologs, divi sociālie pedagogi, bibliotekāres, logopēdi un medicīnas personāls. Direktors uzsvēra – vakances neesot.
"Mums ir bijusi pieredze, ka cilvēks nostrādā un nobīstas, pēc divām nedēļām aizbēg. Un tie, kas ir, tie paliek. Mums ir tāds stabils kolektīvs," atzīmēja Ignatjevs.
Tāpat skola sadarbojas ar novada skolu atbalsta centru, kur arī ir pieejami dažādi speciālisti. "Arī mūsu skolā ir speciālisti, kas strādā ar šiem bērniem, arī prevencijas darbs mums tiek plānots un organizēts. Kas attiecas uz citām pašvaldībām – situācijas ir dažādas. Bet pamatā ja ir kaut kāds satraucošs signāls par skolēna uzvedību, tad mēs attiecīgi ziņojam pēc piederības," skaidroja direktors.
Rozentovas pamatskolas direktors, ieskicējot audzēkņu sociālo portretu, sacīja: "Policiju saucam par kautiņiem, zādzība ir bijusi." Direktors uzmanību vērsa uz jau iepriekš pieminētajiem kodiem. Jaunieši, kas šobrīd aizturēti par smagu noziegumu Rēzeknē, pēc izglītības programmas klasificējami kā 58. kods, kas ir mazāk agresīvi, bet policijas redzeslokā vairums ir izglītojamie ar 57. kodu jeb garīgās veselības traucējumiem, tie ir arī bērni, kuri lielākoties nedzīvo bioloģiskajās ģimenēs, bet nāk no bērnu namiem un audžuģimenēm.
"Diemžēl arī sociālās problēmas ir jāpiemin. Viens vai abi vecāki bezdarbnieki ir 58 no mūsu bērniem, trūcīgā vai maznodrošinātā statusā ir vecāki 36 bērniem. Atsevišķiem audzēkņiem ir nosliece uz emocionālo un fizisko vardarbību. Kaitīgie ieradumi daļai no mūsu audzēkņiem. Līdz ar to mēs zinām, kuram un kādu uzmanību pievērst audzināšanas darbā," atzīmēja direktors.
Lai savilktu galus kopā, skolai nākas lūgt pašvaldības atbalstu
Tāpat kā citas speciālās skolas Rozentovas pamatskolu finansē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Ja pedagogiem atalgojums šogad ir būtiski palielināts, tad naudas apmērs ēdināšanai, apkurei, elektrībai, transporta izdevumiem, kā arī ēku uzturēšanai nav pārskatīts jau vairāk nekā 15 gadus.
"Vai mēs ejam tikai izdevumu optimizēšanas ceļu un samazinām, samazinām, samazinām. Vai mēs tomēr arī kaut ko sniegsim, lai bērna izglītība būtu pilnvērtīga, mūsdienīga. Ir lietas, kur mēs jau tagad, janvārī, februārī, jūtam, ka varētu nepietikt līdz mācību gada beigām, piemēram, transporta izdevumiem," atzīmēja skolas direktors.
Lai savilktu galus kopā, skolai nākas lūgt pašvaldības atbalstu. Šogad tie ir nepilni 200 000 eiro no Rēzeknes novada pašvaldības. Tikmēr atbildīgā ministrija uzsvēra, ka papildu finansējums valdībai prasīts, bet atteikts, jo skolām visupirms jāsakārto savas saimniecības.
"Katrā skolā ir kaut kas nesakārtots un no padomju laika palicis, jo visiem tā ir ērti. Piemēram, ir skola, kurai klāt ir kurinātava, kas kurina ne tikai skolu, bet arī pašvaldības daudzdzīvokļu māju. Un skola no bērniem paredzētajiem līdzekļiem nodrošina kurinātāju algas. Tāpat ir skola, kurai ir 82 hektāri zemes," norādīja izglītības un zinātnes ministres padomniece iekļaujošas izglītības jautājumos Nellija Repina.
Ar nākamo mācību gadu tiks slēgta izglītības programmas īstenošanas vieta Silmalas pagasta Vecružinā. Šāds naudas taupīšanas solis plānots Rozentovas pamatskolā. Aptuveni 30 bērni ar garīgās veselības traucējumiem jeb 57. kodu turpmāk mācīsies vispārizglītojošajās skolās, jo no izglītības apguves skatpunkta šiem skolēniem mācību vielu apgūt kopā ar citiem bērniem nevajadzētu būt grūti.
Rozentovas pamatskolas direktors gan uzsvēra – tas varētu būt sarežģīti un izaicinoši, kā lielāko risku minot klaiņošanu: "Ir riski, protams, ar 57. programmas audzēkņu integrēšanu masu skolā. Parādīsies vairākas kriminālas situācijas. Var parādīties arī bulings attiecībā pret viņiem."
Savukārt IZM pārstāve Repina skaidroja: "Iekļaušana nozīmē darbs ar visām iesaistītajām pusēm – gan ar pedagogu, gan ar pašu iekļaujamo bērnu, gan ar klasesbiedriem, gan ar vecākiem. Vēl aizvien ir jāmācās, kādu atbalstu viņam sniegt viņam kvalitatīvi, lai pēc iespējas labāk kompensētu viņa speciālās vajadzības un iekļautu viņu un novērstu uzvedības traucējumus."
Līdz galam šādai iekļaujošai izglītībai skolas direktors Ignatjevs netic.
IZM ir nelokāms – jāiekļauj arvien vairāk bērnu ar garīgās veselības traucējumiem
Lai gan pašas skolas iekļaujošo izglītību vērtē neviennozīmīgi, IZM uzstādījums ir nelokāms – vispārējā izglītībā jāiekļauj arvien vairāk bērnu ar garīgās veselības traucējumiem. Līdz ar to šādi krīzes jaunieši nebūs koncentrēti vienkopus, vienā skolas ēkā, taču skolām un vecākiem jāapbruņojas ar iecietību un jārēķinās, ka fiziski vai verbāli pāri darījumi var notikt biežāk.
Rozentovas pamatskolas nākotnes plānos ir attīstīt arī mentoru programmu, lai sniegtu lielāku atbalstu absolventiem, piemēram, palīdzot iekļauties darba tirgū vai sniedzot atbalstu kādu dokumentu noformēšanā.
Jāatzīmē, ka Rēzeknē janvāra sākumā notikušā traģiskā noziegumā iesaistīto pusaudžu rīcību un izdarīto ietekmē ne vien skolas vide un klasesbiedri. Tas ir tikai viens ķēdes posms. Liela loma ir arī videi ārpusskolas, kurā tādu vai citu apstākļu dēļ nonāk jaunieši, un arī ģimenei.
