Tiesa turpinājās ar liecinieku nopratināšanu, uzklausot gan iesaistīto robežsargu, gan biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvju liecības. Tiesu klātienē apmeklēja arī aptuveni 10 Raubiško atbalstītāji no dažādām cilvēktiesību aizstāvju organizācijām, tostarp no Lietuvas un Polijas.
Raubiško, kura trešdien sēdās uz apsūdzēto sola, apsūdzēta par nelikumīgas Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanas organizēšanu pieciem Sīrijas pilsoņiem. Raubiško pārstāvētā biedrība šo pārkāpumu sauc par Latvijas vēsturē pirmo gadījumu, kad sākts kriminālprocess par to, ka nevalstiskās organizācijas pārstāvji veic humāno un cilvēktiesību misiju. Raubiško apsūdzību pilnībā noliedz.
2023. gada Jaungada naktī ar "Gribu palīdzēt bēgļiem" aktīvistiem sazinājās Baltkrievijā gar Latvijas robežu klīstoši sīrieši. Prokurore uzskata, ka sarakstes gaitā Raubiško noorganizēja piecu Sīrijas pilsoņu nelikumīgu robežas šķērsošanu – deva norādes, kā to darīt. "Nosūtot no sava mobila tālruņa "Whatsapp" lietotnē iespējamās robežšķērsošanas vietas koordinātes valsts robežas nelikumīgai šķērsošanai," sacīja prokurore Irina Kudrjavceva-Dilba.
Starp koordināšu sūtīšanu un Jaungada nakti Raubiško darīja vēl ko – vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Prokuratūra uzskata, ka šai tiesai sniegta nepatiesa informācija par Sīrijas pilsoņu atrašanās vietu.
Raubiško stāsta, ka sīrieši, sākot no decembra vidus, robežu abos virzienos šķērsoja vairākkārtīgi, un uzsvēra, ka viņi vēlējās lūgt patvērumu. Drīz pēc šī notikuma tika mainīta likumdošana, norādot, ka to drīkst darīt robežšķērsošanas punktos. "Cilvēkttiesības nelikumīgi šķērsot robežu ar mērķi pieteikties patvērumam ir ticis un tiek lielā mērā ignorēts," pauda bēgļu aizstāve.
ECT lēma, ka aptuveni mēnesi konkrētajiem Sīrijas pilsoņiem Latvijā ir jāsniedz palīdzība. Dažas dienas pēc šī lēmuma Raubiško saņēma no sīriešiem ziņas, ka viņu veselības stāvoklis pasliktinās, un devās uz robežu viņiem palīdzēt. Divus no pieciem sīriešiem mediķi no robežas aizveda uz slimnīcu.
Trešdien tiesā nopratināti arī robežsargi, kas sniedza liecības, kādā stāvoklī sīrieši, viņuprāt, atradās – daži sēdēja, citi gulēja, kāds turēja banānu. "Viņi izskatījās diezgan veseli. Viņi tēloja, ka nepieciešama palīdzība. Ātrās palīdzības ekipāža viņus apskatīja, un viņi paši bez palīdzības izgāja ārā," stāstīja viens no robežsargiem.
Raubiško tikmēr norādīja: "Sāksim ar to, ka banānus atvedām mēs. Maizi, šokolādi, banānus, ūdeni. Mums ar kolēģi Egilu Grasmani bija līdzi arī somas. Tad, kad šie cilvēki tur sniegā nokrita, viņi gulēja un sēdēja sniegā. Tas, ko es šodien nedzirdēju, viens cilvēks tiešām konvulsīvi raustījās."
Tiesnesis atzina, ka, iespējams, būs jānopratina arī paši iesaistītie Sīrijas pilsoņi. "Lieta nav viennozīmīga, un jāvērtē, iespējams, būs starptautiskās tiesību normas. Nopratināt ir viena lieta, izvērtēt šīs tiesību normas – pavisam cita," norādīja Latgales rajona tiesas tiesnesis Ivars Dzindzuks.
Līdzīgi gadījumi, kad nevalstisko organizāciju aktīvisti pēc ECT pagaidu noregulējuma piešķiršanas dodas uz robežu, piedzīvoti arī Lietuvā. Uz sēdi Latvijā ieradās arī viņu pārstāvji. "Dažus no mums policija nopratināja, bet pēc pāris mēnešiem izmeklēšanu slēdza, jo trūka pamatojuma kriminālapsūdzībai," klāstīja biedrības "Sienos grupe" direktors un līdzdibinātājs Mantauts Šulskus.
Maša no Polijas bēgļu atbalsta biedrības "Grupa Granica" pastāstīja, ka patvēruma meklētāji no Baltkrievijas puses saskaras ar līdzīgām problēmām uz robežas gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Polijā, taču Latvijā likumdošana esot vismazāk pakārtota cilvēktiesībām.
"Humānā palīdzība uz robežas, kas pie mums ir legāla, šeit ir krimināli sodāma, bet tam tā nevajadzētu būt. Polijā mēs legāli varam prasīt, lai cilvēkam tiktu piešķirts patvērums," pauda Maša.
Raubiško līdz šim par šo gadījumu sodīta arī administratīvi, jo uz robežu devās bez speciālās pierobežas caurlaides.
Tiesnesis Dzindzuks atturējās prognozēt kopējo krimināllietas izskatīšanas laiku, norādot, ka lieta esot sarežģīta un neviennozīmīga, jo jāvērtē ne vien Latvijas likumdošana, bet arī starptautiskās tiesību normas.
Nākamā tiesas sēde paredzēta 13. martā, kad tiks pieaicināti arī citi liecinieki, tostarp plānots nopratināt vismaz vienu Sīrijas pilsoni, kurš iesaistīts šajā patvēruma meklēšanas lietā. Jāpiebilst, ka pārējie četri lietā iesaistītie sīrieši Latviju ir pametuši.
