Vīru koris "Graidi" uzvarēja pagājušās vasaras Dziesmu un deju svētku koru karu finālā, izpildot latgaliešu tautasdziesmu īpaši šim notikumam veidotā Ilonas Rupaines apdarē. Augstais sasniegums un kora veikums 15 gadu garumā novērtēts ar izvirzīšanu "Boņuka balvai". Kora vadītājs Jānis Mežinskis teic:
""Boņuks" mums ir tuvs kā pasākums, jo mēs bieži esam uzstājušies, un esam ļoti gandarīti, ka esam nominantu pulkā."
30 labāko pulkā ir arī "Sunāns breiveibā" – tas ir Lauras Melnes un mākslinieces Viviannas Marias Stanislavskas radītais komikss latgaliešu valodā par suni vārdā Sunāns, kam, kopā ar saimniekiem pārceļoties uz laukiem Latgalē, nākas aprast ar jauniegūto brīvību un sadzīvot ar līdzšinēju mājas sargu – kaķi. Grāmatas autore Laura Melne stāsta – šis gads esot pagājis Sunāna zīmē: "Sākot no pagājušā gada "Boņuka", kad Sunāns pirmo reizi tika pie sava lasītāja, jo viņu varēja nopirkt "Gora" grāmatu galdā, tad šis gads no "Boņuka" līdz "Boņukam" ir bijis mans Sunāna gads."
Autore saņēmusi Jāņa Baltvilka balvu par debiju bērnu literatūrā. "Sunāns breiveibā" ir arī pirmais komikss latgaliski.
"Tas nozīmē, ka tādu lietu, kas latviešu valodā vai citāds valodās jau ir un bieži ir daudz, ka mums to trūkst – pirmais komikss vai pagājušajā gadā bija pirmais seriāls latgaliski – tad gribētos, lai latgaliskā būtu tik daudz, ka aizvien mazāk paliek tādu neaizpildītu nišu," uzsver autore.
Ja Lauras Melnes komiksa auditorija ir bērni, tad vēl kāda nominanta – animācijas filmas "Vydsmuižys Annužys acim" autori ir paši bērni.
Viļānu Mūzikas un mākslas skolas un Latgales etnogrāfiskās vēstniecības veidotajā filmā, kas stāsta par Latgales tautastērpu, tā tapšanu un kulturālu valkāšanu, iesaistījušies 90 bērni – gan kā aktieri, gan zīmējumu veidotāji, gan mūzikas autori un dziedātāji. Viļānu Mūzikas un mākslas skolas direktore Inta Brence uzsver – šāds novērtējums dod spēku arī turpināt darboties un veidot jaunus projektus latgaliski, iesaistot bērnus: "Visos projektos, kur piedalāmies, mēs piedalāmies ar svarīgāko resursu – bērniem. Ar lepnumu varu teikt, ka vismaz 99% no iesaistītajiem bērniem būs mūsu latgaliešu kultūras turpinātāji."
Uz šī gada latgaliešu kultūras gada balvām kopumā pretendē 30 nominanti, kuru vidū arī galda spēle latgaliski, vairāki mūzikas albumi, dzejas grāmatas, projekts "Bolsu tolka", arī pirmais radio iestudējums latgaliski "Bruoļi", kā arī citas latgaliskās aktivitātes un to radītāji.
Uzvarētāji tiek turēti noslēpumā līdz pat pasākuma dienai. Vienīgais zināmais laureātu pulkā ir "Boņuka" balvas par mūža ieguldījumu saņēmējs Jāzeps Dobkevičs – ilggadējs Krāslavas kultūras darbinieks, aktīvs Krāslavas Romas katoļu draudzes loceklis un Krāslavas poļu biedrības dzīves organizators. Pārējos 106 pretendentu pieteikumus vērtēja žūrija, kuras sastāvā jau tradicionāli bija iepriekšējo gadu uzvarētāji, mediju pārstāvji, latgaliskās kultūras aktīvisti un pieaicinātie eksperti, kuru ikdiena nav saistīta ar latgalisko kultūru. Savu viedokli par 30 finālistiem var izteikt arī ikviens kultūras norišu vērotājs, stāsta Latgales vēstniecības "Gors" vadītāja Diāna Zirniņa: "Vienmēr papildus 10 "Boņukiem" un, protams, "Boņukam" par mūža ieguldījumu, ir arī īpašs ne "Boņuks", bet "Žyks", kas ir skatītāju – mūsu visu – simpātiju balva."
Atbalstīt savu simpātiju var vēl līdz 29. februārim, nobalsojot portālā LSM.lv. Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" 2023 saņēmēji tiks noskaidroti jau šo sestdien Latgales vēstniecībā "Gors" pulksten 18.00 un sabiedrisko mediju portāla LSM.lv tiešraidē, bet vēlāk vakarā pasākumu varēs skatīties arī Latvijas Televīzijā.
