Šoruden, no 18. līdz 19. oktobrim, kā ik gadu Rīgā norisināsies 5G ekosistēmas un tehnoloģiju forums – "5G Techritory".
""5G Techritory" nav tikai par 5G, tas kopumā ir par jaunām tehnoloģijām. Tā ir fantastiska iniciatīva, ko organizē arī VAS "Elektroniskie sakari" jau, ja nemaldos, sesto gadu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu, lai savestu kopā industrijas pārstāvjus no lieliem uzņēmumiem no visas pasaules un Latvijas ar akadēmijas spēlētājiem, universitātēm, pētniecības institūtiem un arī valdības pārstāvjiem. Lai viņi varētu, tā teikt, izrunāt jaunus tehnoloģiskus virzienus, veidot jaunas partnerības, iezīmēt valstī svarīgus attīstības virzienus," skaidroja Kokins.
Šogad viņš kopā ar kolēģi Neilu Kalniņu virza mikročipus kā vienu no tēmām, ko apspriest papildus virtuālajai realitātei, metaversam un 5G, 6G tehnoloģiju attīstībai.
Pētnieks atzina, ka par mikročipiem sabiedrībā valda visai šaura izpratne.
"Interesantā veidā, kopš es darbojos RTU kā šī virziena vadītājs un koordinators, esmu sapratis, ka cilvēku pirmā doma, dzirdot par mikročipiem, ir čipi, kas tiek iešūti zem ādas. Bet tā ir tikai maza daļa nozares. Patiesībā mikročipi mums ir apkārt visur ikdienā katru dienu, mums pat bieži to nezinot un nemanot. Bija pētījums, ka mēs saskaramies ar 250–300 dažādiem mikročipiem ikdienā, pašiem to nezinot, jo tie ir iekšā visās mūsu ierīcēs," norādīja Kokins.
Mikročipi atrodami ne tikai telefonos, datoros, viedpulksteņos, bet arī veļas mašīnās, tējkannās un pat "gudrajās" zobu birstēs – visās ierīcēs, kas spēj savstarpēji pārvadīt informāciju un ar to rīkoties.
"Mikročipi būtībā ir smadzenes, kas ļauj šīm ierīcēm darboties. Tie pārraida informāciju, glabā, apstrādā un pārrēķina to. Tie tiešām ir ierīces smadzenes, bez kurām ierīce nespēs pildīt savu funkciju. Mikročipu vērtību ķēde – jeb kā tos vispār saražo – ir ļoti globāla un savstarpēji saistīta. Tas ir augsti sarežģīts process, lai tos dizainētu, iegūtu izejmateriālus un saražotu, līdz ar to tajā tiešām iesaistās spēlētāji no visas pasaules," atzina Kokins.
Mikročipi palīdz attīstīt jaunākās tehnoloģijas, lai tās spētu paveikt un domāt vairāk, kā arī sazināties savā starpā. Protams, sabiedrībā tas bieži rada bažas gan par privātumu, gan drošību.
"Es ļoti labi saprotu satraukumu, jo, jebkurai tehnoloģijai attīstoties, mēs pamanām, ka arī ļaunie darboņi atrod veidus, kā to izmantot savā labā. Tā ir ar visām tehnoloģijām, kas vēsturē izgudrotas.
Lai cik tās būtu labiem nodomiem radītas, agri vai vēlu kāds mēģina to salauzt un pielāgot ne tik labiem mērķiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka, jaunajām tehnoloģijām attīstoties, līdzi iet likumdošana, lai dotu jēgpilnus ierobežojumus, kas spētu tās regulēt un skatīties, lai drošība būtu blakus visam, lai tiešām tehnoloģijas būtu pēc iespējas mazāk uzlaužamas, [lai būtu] ar plānu B un C," vērtēja Kokins.
Vienlaikus viņš atzina, ka, tehnoloģijām attīstoties, vienmēr tiks pieļautas kļūdas, jo tas ir neizbēgams process jebkurā attīstībā un ar to jārēķinās, taču tas neapstādinās tehnoloģiju, īpaši mikročipu, virzību uz priekšu.
"Mūsu nākotne agri vai vēlu būs arvien ciešākā integrācijā un sadarbībā ar tehnoloģijām. Tas ir neizbēgami. Tieši kā un kādā veidā tas attīstīsies, man ir grūti šobrīd pateikt, bet tehnoloģiju sapludināšana kopā ar cilvēku mūs neizbēgami nākotnē gaida. Es tiešām saprotu, kāpēc esam konservatīvi, kāpēc mēs esam uzmanīgi uz visu jauno, bet ieteikums ir – uzmanīgi, lēnām, bet katru dienu iet uz priekšu. Katram latvietim tas sākas ar individuālo atbildību. Mēs nevaram cerēt, ka valdība mums tagad izdomās jaunu labo stratēģiju, kā piecu gadu laikā šo bezdibeni aizpildīt, jo mēs nedaudz atpaliekam tehnoloģiju jomā arī no mūsu kaimiņvalstīm. Tā ir individuāla atbildība, – cik iespējams, katru dienu mēģināt ko jaunu izzināt, kādu jaunu tehnoloģiju apgūt, jo iespējas ir ļoti lielas," secināja Kokins.
