Inna Gīle

Vēsturniece

Apskatīt autora rakstus: Latviski

Autora ziņas

15.02.24

Gaišreģe un Poruka stāsta varone – kas bija gultai piekaltā Liezēres gulētāja?

Kādreiz lasot rakstnieka Jāņa Poruka (1871–1911) garadarbus, nekad nebiju iedomājusies, ka reiz došos meklēt viņa stāsta "Gulētāja" galveno varoni – kādu gaišreģi.^[1]Daudzi rakstnieki izmantojuši īstas personas kā prototipus savu stāstu varoņiem, taču nekas daudz nav zināms par Poruka gulētājas personību. Šis Latvijas Televīzijas vēstures detektīva "Tas notika šeit" stāsts būs mēģinājums atklāt gaišreģes īsto vārdu un uzzināt vairāk par viņas dzīvi.

15. februāris, 21:21

08.02.24

Piedzima bez rokām, bet savu likteni diktēja pats. Stāsts par Ireneju Plāteru-Zībergu no Vaboles muižas

1896. gada vasarā Vaboles muižas īpašniekam Teofilam Staņislavam Jozefam Plāteram-Zībergam un viņa sievai Jadvigai Marijai kā pēdējais no četriem bērniem piedzima dēls Ireneušs (Irenejs) Plāters-Zībergs.[1] Neskatoties uz to, ka puisītis pasaulē nāca ar iedzimtām fiziskām īpatnībām – piedzima bez rokām, viņš kļuva par pasaulē pazīstamu rakstnieku, mākslas un dokumentālu filmu režisoru. [2] Ireneja dzīves līkločiem pa pēdām devās Latvijas Televīzijas vēstures detektīvs "Tas notika šeit".

8. februāris, 21:10

25.02.23

Mazbānītis Vandzenē – uzplaukums, likteņa līkloči un noriets

Lai arī braukšana ar mazbānīti nebija ātra, tomēr tas bija nozīmīgs pasažieru un preču transporta veids, jo savienoja citādāk grūti sasniedzamas vietas. Ar ko īpašs bija mazbānītis Vandzenē, kura uzplaukums sākās pagājušā gadsimta 20.–30. gados, kam 50.–60. gados sekoja noriets?

25. februāris, 2023, 8:30

10.02.23

Lēdurga bez «Bauskas alus», bet ar dendroloģisko parku

Latvijā ļoti labi zināms aldara Kārļa Zālīša (1926–2021) vārds. Aldaris radījis receptes vairākiem alus veidiem, kā arī populārajam iesala dzērienam "Veselība". Viņa vārds cieši saistīts ar Bauskas alus darītavu, kurā Zālītis izgudroja vairākas Latvijā ļoti iecienītas alus šķirnes – ''Bauskas gaišo'', ''Bauskas tumšo'', kā arī ''Bauskas Senču alu''. Taču ne visi zina, ka sākotnēji viņš bija ierosinājis atvērt alus darītavu Lēdurgā – kolhozā "Lēdurga". Uz Bausku ceļš aizvedis pēc tam, kad viņa ideja Lēdurgā noraidīta.

10. februāris, 2023, 9:05

03.02.23

Dievnams un kapliča Remtē – noliktavas padomju okupācijas laikā

Otrais pasaules karš nebūtībā aizslaucīja daudzas gadsimtiem senas mākslinieciskās vērtības un arhitektūras pieminekļus. Latvijas teritorijā īpaši cieta dievnami Kurzemē un Zemgalē, kad 1944. un 1945. gada kauju laikā smagi postījumi tika nodarīti vairāk nekā 17 baznīcām¹. Viens no šiem dievnamiem bija Saldus novadā esošā Remtes evaņģēliski luteriskā baznīca ar blakus esošo fon Medemu dzimtas kapliču. Šim dievnamam jau Pirmā pasaules kara laikā tika nodarīti nopietni postījumi – toreiz baznīcai sašāva torni un jumtu².

3. februāris, 2023, 14:32

12.03.22

Izglābtā ebreju meitene. Kā Zelču ģimene Baltinavā apveda ap stūri nacistus

Vistumšākajos laikos ir cilvēki, kuri spēj saglabāt labestību jebkādos apstākļos, un reizēm tam ir dzīvības cena. To apliecina kādas ebreju meitenītes, Baltinavas kurpnieka meitas stāsts – labestīgā Zelču ģimene Otrā pasaules kara laikā, kad Latviju pēc PSRS okupācijas bija okupējusi nacistiskā Vācija, bija ar mieru bērnu pie sevis slēpt. Neskatoties uz briesmām un uzņemoties milzīgu risku, Zelči atjautīgi apveda ap stūri nacistus un izglāba mazās meitenes dzīvību.

12. marts, 2022, 7:01

19.02.22

Izšķiršanas vietā izvēlējās nāvi. Aristokrāta un bārenītes neiespējamā mīlestība Vērgalē

Vērgales muiža, gluži kā daudzas citas Latvijā, glabā savu noslēpumu – traģisku mīlasstāstu starp aristokrātu Kurtu Štempelu un skaisto bārenīti Annu Lagzdiņu, kas risinājās 20. gadsimta sākumā, neilgi pirms Pirmā pasaules kara. Kādi apstākļi abus mīlētājus pamudināja doties kopīgā, labprātīgā nāvē, man izdevās atklāt kopā ar raidījumu “Tas notika šeit”.

19. februāris, 2022, 8:00

18.11.20

Smilgziedi – Laucienes dzimta, kurā atspoguļojas vismaz 200 gadus sena Latvijas vēsture

Smilgziedi ir viena no senākajām un kuplākajām dzimtām Laucienes pagastā Talsu novadā, kur tā vairākās paaudzēs dzīvo jau vismaz 200 gadu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Smilgziedi palīdzēja atdzimt Nurmes evaņģēliski luteriskai baznīcai. Taču dzimtas vēsturē atspoguļojas arī muižu un padomju laiki, abi pasaules kari, agrārā reforma 20. gadsimta 20. gados, ulmaņlaiki un arī mūsdienas. Par Smilgziediem tik daudz ir zināms, pateicoties nu jau mūžībā aizgājušajam Arvīdam Smilgziedam (1931–2018), kurš pētījis dzimtas vēsturi un daudz stāstījis par to pēcnācējiem. Ar ģimenes fotogrāfijām un Arvīda atmiņām ļāva iepazīties viņa sieva Alda un mazmeita Dace.

18. novembris, 2020, 6:30