No Latvijas pēdējos gados aizbēguši vismaz pieci par spiegošanu apsūdzētie – tāda iespēja viņiem radusies pēc tam, kad tiesa lēmusi pret drošības naudu viņus atbrīvot no apcietinājuma. Kritika par tiesas lēmumiem attiecībā par noziegumiem pret valsti izskanējusi vairākkārt, īpaši pēc Krievijas īstenotās agresijas Ukrainā. Tiesnešiem ir jāredz ģeopolitiskais lauciņš, uzskata Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kurš pēc izskanējušajiem pārmetumiem rīkos semināru, kurā tiesneši apgūs, kā vērtēt šādas lietas.
Autora ziņas
Lai gan profesiju klasifikatorā nav iekļauta tāda nodarbe kā influenceris, šī joma kļūst tikai populārāka. Paralēli ikdienas ainiņu atrādīšanai influenceri naudu pelna, reklamējot dažādas preces vai pakalpojumus. Taču sociālie tīkli ir maz uzraudzīta vide, kurā galvenokārt jāpaļaujas uz ietekmētāju godaprātu un sekotāju kritisko domāšanu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs gan cenšas sekot līdzi influenceru reklāmām, taču reāli sodi piemēroti reti.
AS "Pasažieru vilciens" jeb "Vivi" padomes locekļi paziņo par amatu atstāšanu, norādot, ka "Škoda Vagonka" elektrovilcienu radītās krīzes risināšana ir ārpus padomes funkcijām un tvēruma. Vēl pirms šī paziņojuma par padomes locekļu amata pienākumu pārtraukšanu bija pavēstījis satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Līdz decembra beigām atlicis vien nedaudz, bet līdz tam brīdim valstij jātiek skaidrībā, kā pārfinansēt ar Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu īstenotos projektus. Pašlaik 200 miljoni eiro draud palikt neieguldīti gandrīz 100 projektos. Valdībā panākta vienošanās, ka daļu projektu pabeigs ar nākamā ES fondu perioda finansējumu, taču tas nozīmē, ka atliks mazāk naudas citām vajadzībām. Savukārt naudu, ko nepaspēja ieguldīt šajos projektos, kuri kavējas, saņems citi jau gatavi projekti, kuru realizēšana iepriekš bija "palikusi aiz strīpas".
Nākamgad, iespējams, beidzot sagaidīsim medikamentu cenu samazinājumu. Vismaz tā sola Veselības ministrijā (VM), kur ir apņemšanās pārliecināt nozari piekrist fiksētam zāļu uzcenojumam jeb maksimālajiem griestiem. Nozare pagaidām uzreiz nesaka nē, bet gaida, kad būs zināms konkrētais samazinājuma apmērs.
Vai tiešām arī citās valstīs visi strādājošie tiek testēti par valsts līdzekļiem, kā, virzot šādu plānu, apgalvo Veselības ministrija? Un kāpēc Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Pēteris Apinis maldina, stāstot, ka vakcinētie biežāk saslimst ar Covid-19 tad, ja poti saņēmuši ārpus medicīnas iestādēm?
Saeima nesen skatīja dažu opozīcijas deputātu priekšlikumu papildināt Bērnu tiesību aizsardzības likumu, lai mazinātu nepilngadīgo piekļuvi, viņuprāt, bērniem nevēlamam saturam, piemēram, par dzimumu maiņu un homoseksualitāti. Opozīcijas kolēģiem pievienojās Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins. Taču pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” projekta “Re:Check” veidotāji secināja, ka viņš argumentē ar patiesībai neatbilstošiem apgalvojumiem.
Pagājušā gada beigās un šā gada sākumā valdība vairākās sēdēs slimnīcu kapacitātes stiprināšanai piešķīra kopumā papildu 86 miljonus eiro, lai tās spētu labāk sagatavoties jauniem Covid-19 viļņiem. Tagad jau vairāk nekā mēnesi sociālajos tīklos tiek izplatīti apgalvojumi, ka par šo naudu nopirktas tikai 120 gultas, tāpēc slimnīcās pacientiem trūkstot vietu.
Aizvadītajā nedēļā valdība atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevumu Ogres un Liepājas pašvaldībām jaunu bērnudārzu celšanai. Valdības sēdi premjera prombūtnes laikā vadīja viņa biedrs – tieslietu ministrs un Jaunās konservatīvās partijas vadītājs Jānis Bordāns. Preses konferencē, pieminot lēmumu aizdot pašvaldībām naudu, viņš sacīja, ka Rīgā rindu uz bērnudārziem vairs neesot.
Vairākkārt esam vēstījuši par Covid-19 vakcīnu dezinformāciju sociālajos medijos. Pandēmijas laikā daudz jaunu atbalstītāju guvusi arī kāda lapa, kas ir pret visa veida vakcīnām. Tagad tās autore uzfilmējusi video, stāvot pie Rīgas Dzemdību nama. Tajā stāsta par to, kādu ļaunumu it kā nodarot K vitamīns jaundzimušajiem. To mazuļiem dod pirmajās dzīves dienās, lai aktivizētu asins recēšanu un tā pasargātu no dzīvībai bīstamas asiņošanas. Ar kādām puspatiesībām lapas autore maldina jaunos vecākus?
Latvijā viena no joprojām neatrisinātām problēmām ir iestāžu savstarpēja nesadarbošanās. Vismaz 17 dažādas iestādes ir iesaistītas bērnu problēmu risināšanā, taču tās neapmainās ar informāciju. Tāpēc ziņas par bērniem, kuriem būtu vajadzīga palīdzība, ne vienmēr nonāk pie īstā adresāta. Turpinot LTV ziņu dienesta un "Re:Baltica" iesāktos stāstus par trūkumiem izglītībā, šodien par Danielu - tagad jau jaunieti, kurš bērnībā nesaņēma vajadzīgo atbalstu un kā tas ietekmēja viņa dzīvi.
Latvijas skolās trūkst atbalsta personāla. Lai gan nav pieejamu oficiālu datu, LTV Ziņu dienesta un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" aprēķini liecina, ka šādu speciālistu trūkst aptuveni trešdaļai skolu. Taču ir rīki, kā izlīdzēties, ja nepieciešams palīdzēt emocionālās vai mācīšanās grūtībās nonākušiem bērniem.
Attālinātās mācības Covid-19 pandēmijas laikā un skolēns... netiek galā. Cik skolēnu to nav izturējuši un mācīties neturpina, par cik pieaudzis kavēto stundu skaits? Atbildes uz to meklēja Latvijas Televīzija sadarbībā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica". Biežāk saņemtā atbilde uz šo jautājumu bija: "Mēs nezinām." Bet ir arī skolas, kuras nepadevās. To darbinieki rīkojās ar jau pieejamajiem resursiem un izveidoja atbalsta sistēmu, kā skolēniem palīdzēt.
Jaunais mācību gads nule sācies, taču jau trešdaļa skolu atkal pārgājušas uz mācībām attālināti. Pagaidām tas ir uz neilgu laiku, tomēr iepriekšējā mācību gada pieredze liecina, ka skolas var nākties aizvērt arī uz visu mācību gadu. Pērn piedzīvotais arī apliecina, ka mācības attālināti nenāk par labu nedz skolēnu zināšanām, nedz viņu psiholoģiskajai veselībai. Latvijas Televīzija kopā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistiskas centru "Re:Baltica" skaidroja, kādus robus atstājis attālinātais mācību gads. Šoreiz stāsts par mammu Annu, kuras dēlam mācības attālināti sagādāja neparedzētas grūtības.
Sociālo mediju lietotāji dalās ar aizdomām pret valdības stāstīto par Covid-19 saslimstības pieaugumu bērniem. Apgalvots, ka līdz šim bērni ar Covid-19 neslimoja, bet nu pēkšņi pirms mācību gada sākuma vīruss sācis uzbrukt skolēniem. Vai tas ir pamatoti? To vētīja pētnieciskās žurnālistikas "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:Check".
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" turpina vēstīt par to, kas atklājas datos par farmācijas firmu maksājumiem ārstiem. Lai arī visbiežāk kompānijas atbalsta mediķu biedrības, realitātē šī nauda nonāk līdz konkrētiem ārstiem. Piemēram, firmas maksā mediķiem par lekciju lasīšanu vai sedz komandējumu izmaksas.
Pagājuši pieci gadi, kopš publiski pieejami dati par farmācijas firmu sniegto atbalstu mediķu biedrībām un ārstiem. Šos datus savulaik publiskoja, lai nodrošinātu caurskatāmību un mazinātu interešu konflikta risku, taču savu mērķi tie pilnībā nepilda. Dati ir nepārskatāmi, bet sniegtais atbalsts netiek kontrolēts un uzmanīts.
Kad llze piedzīvoja dzīvesbiedra agresiju, vērsās policijā ar pārliecību, ka viņas tiesības tur aizstāvēs. Taču izrādījās pretēji – pavirša policijas darba dēļ pāridarītājs izrādījās nesodāms. Tiesa uzskatīja, ka izmeklēšanā nav nodrošinātas viņa likumīgās intereses, bet par Ilzes tiesībām uz tiesiskumu piemirsa.
Katrīna aiziešanai no varmācīgām attiecībām gatavojās pusotru gadu – lasīja informāciju policijas mājaslapā, "Re:Baltica" rakstus, krāja, bet jaunas dzīves sākumam nepietika naudas. Šādas situācijas turpmāk palīdzēs risināt palīdzības līnija "ziedot.lv" paspārnē.