Skolās trūkst personāla
Attālināto mācību laikā kļuva skaidrs, cik svarīga loma ir atbalsta personālam – sociālajam pedagogam, psihologam, skolotāju palīgiem. Klases audzinātāji jau tā bija noslogoti un ne vienmēr spēja papildus pievērsties tiem bērniem, kuriem radušās grūtības. Taču ne visās skolās tāds personāls ir.
Nav oficiāli apkopotu datu par to, cik un kāds atbalsta personāls ir skolās. Izmantojot publiski pieejamos datus par pedagogu skaitu skolās, secināts – aptuveni trešdaļai skolu atbalsta personāla trūkst. Katrā piektajā Latvijas vidusskolā nav psihologa, bet vissliktāk ir profesionālajās izglītības iestādēs, kur gandrīz pusei nav neviena atbalsta personāla speciālista.
Ir arī tādi novadi, kā piemēram, Baltinava vai Cesvaine, kuru skolās neuzrādās neviens atbalsta speciālists, taču apzvanot izrādījās, ka skolas piesaistījušas speciālistus no malas vai izlīdzas ar ministrijas īstenoto projektu "Pumpurs", kas sniedz atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai. Atbalsta personāla piesaistīšana ir problēma, jo ne visi vēlas doties strādāt uz skolu, ja privātpraksēs var vairāk nopelnīt.
Taču ir rīks, kā izlīdzēties, ja atbalsta personāla nav vai ar to nepietiek.
Skolā Jūrmalā – programma bērnu noskaņojuma uzmanīšanai
Atminoties pagājušā gada grūtības un domājot par jauno mācību gadu, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā saprata, ka paši galā netiks. Iepriekšējais mācību gads bija aiz sevis atstājis robus zināšanās, psiholoģiskus pārdzīvojumus, trauksmi par neizdarīto.
Skolas atbalsta personāls ar to netiktu galā, tāpēc tika nolemts lūgt papildu atbalstu. Skola iesaistījās programmā "EMU skola". Programma reizi pusgadā monitorē bērnu noskaņojumu un emocionālās vajadzības. Skolēniem, atbilstoši vecuma posmiem, iedod aizpildīt anketas par to, kā bērns jūtas. Atbildes pēc tam apstrādā un iedala sadaļās: zaļā, oranžā, sarkanā. Ja kāda bērna atbildes signalizē par grūtībām, viņam pievērš uzmanību.
"Es kā klases audzinātājs zināšu to, ka manam Kārlītim ir kaut kādas problēmas.
Neaizejot līdz sāpīgajam posmam, kad vadzis ir plīsis un mammai nāk raudiens, un skolotājs nesaprot, ko darīt, jo Kārlis atsakās nākt uz skolu, mēs jau zināsim, ka Kārlītim jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai mēs neiekrītam sarkanajā zonā," pastāstīja Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda.
Jūrmalas ģimnāzija pievienojusies programmai "EMU skola", kas sākotnēji radās, lai izsekotu tam, kā bērni, kuri no bērnunama nonākuši ģimenē un līdz ar to jaunā skolā, jūtas jaunajā mācību vidē. Taču programmas veidotāji saprata, ka ir svarīgi rūpēties par visu bērnu labsajūtu, savlaicīgi sniedzot atbalstu tiem, kuri labi nejūtas.
"EMU skola" atsaucas uz zinātniskiem pētījumiem, kas pierāda, ka, atbalstot bērnu emocionālās vajadzības, uzlabojas arī mācību sniegums. Šo programmu var izmantot jebkura skola, arī tāda, kurā nav atbalsta personāla. Kopā ar anketām pedagogiem kļūst pieejamas arī vairākas metodes un ieteikumi, kā rīkoties, ja manītas problēmas, piemēram, kā mazināt spriedzi klasē.
"Ļoti vienkārši ieteikumi, kas aizņem maksimums piecas minūtes, kur skolotājam nav jābūt īpaši speciāli sagatavotam.
Tas ir kaut kas, ko skolotājs var darīt, sākot stundu vai pārslēdzoties starp uzdevumiem," norādīja fonda "Plecs" valdes loceklis Georgs Rubenis.
Jūrmalas ģimnāzija šomēnes programmu sākusi pildīt – aptaujāts personāls un notiek gatavošanās skolēnu aptaujāšanai.
