"Ceru, ka jauni cilvēki pievērsīsies fonētikai, fonoloģijai, matemātikas un lingvistikas savienošanai, datorlingvistikai, korpuslingvistikai – tās ir šobrīd aktuālās jomas," intervijā radio "Naba" raidījumā "Zinātnes vārdā" sacīja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras profesore Andra Kalnača, kura arī skaidroja, kas mūsdienās ir valodniecība un kur pazudis mīkstais "r".
Autora ziņas
Vieglākais veids, kā parūpēties par ūdens kvalitāti, ir nepirkt ūdeni plastmasas pudelēs un tādējādi samazināt plastmasas nokļūšanu apkārtējā vidē. Iegādāties savu pudeli, izgatavotu no metāla vai stikla, un atkārtoti uzpildīt tieši no krāna. Mums Latvijā ir tīrs, drošs krāna ūdens un mēs droši to varam darīt, radio "NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā" sacīja Rīgas Tehniskās universitātes vadošā pētniece, Eiropas Komisijas okeāniem un ūdeņiem veltītās misijas padomes vēstniece Brigita Dejus.
Vai iespējams uzbūvēt universālu simulatoru? Tādu ierīci, kura var būt gan lidmašīna, gan auto un pat kamaniņas Siguldas trasē. Izrādās, ka var. Tāds ir uzbūvēts un tiek likts lietā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūtā. Par to radio "NABA" raidījuma "Zinātnes vārdā" vadītājam Ivaram Austeram stāsta institūta pētnieks Armands Šenfelds šī institūta doktorants Andrejs Stupāns, kuri šo simulatoru izmanto pētniecībai.
Veicot pētījumu par latviešiem, kas emigrējuši uz Lielbritāniju, par aizbraukšanas iemesliem cilvēki mēdz minēt arī aizvainojumu pret valsti. Rokot dziļāk, bieži izrādās, ka šis aizvainojums radies, piemēram, no darba devēja, kas licis justies slikti, bet valsts nav varējusi novērst šādu patvaļu, "Radio Naba" raidījumā "Zinātnes vārdā" skaidroja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, kurš pētījis, kāds ir tipiskais emigrējušais latvietis un kādi izaicinājumi sagaidījuši tautiešus ārzemēs.
Mūs ietekmē dažādi rīki, kas ienākuši un nostiprinājušies mūsu dzīvēs, tāpēc var teikt, ka esam kognitīvi hibrīdi, jo dažādus pienākumus veicam ar digitālu ierīču palīdzību, intervijā "Radio NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā" sacīja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters, kurš atzina – lai arī dažādu ieteikumu ir daudz, tomēr vislabāk par savu kognitīvo veselību var gādāt, lasot grāmatas bez digitālu rīku starpniecības.
Lai sekmētu mutes, sejas un žokļu audu atjaunošanos pēc ķirurģiskajām manipulācijām un novērstu infekciju risku, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) kolēģiem attīsta jaunu pieeju kontrolētai un lokālai antibiotiku un augšanas faktoru piegādei ķermenim pēc mutes, sejas un žokļu kaulu operācijām. Tas samazinātu infekciju risku, un atlabšana pēc ķirurģiskajām manipulācijām būtu pēc iespējas veiksmīgāka un ātrāka, radio NABA raidījumā "Zinātnes vārdā" pastāstīja RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošā pētniece Arita Dubņika.
"Krievu pasaule" faktiski nepastāv, tā ir ilūzija, un Krievijai ar tās putinisko režīmu nav mērķa uzlabot indivīda dzīvi, bet gan parādīt, ka valsts ir viss, bet indivīds – nekas, sarunā radio "NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā" pauda politologs un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors.
Šā gada 1. martā Latvijas Universitātes saime (LU) ievēlēs jaunu rektoru. Rektora amatam ir izvirzīti divi kandidāti: Signe Bāliņa, kas ir LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore un LU rektora padomniece, un Gundars Bērziņš – LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns un profesors. Par redzējumu universitātes attīstībai Latvijas Radio 6 raidījumā "Zinātnes vārdā" kandidātus izjautā Ieva Siliņa un Ivars Austers.
Ekoteātris ir tāds teātra virziens, kas pievēršas cilvēka un vides attiecībām un mijiedarbībai. Ekoteātrī uzmanība tiek pievērsta ne tikai vides tēmai, bet arī tam, cik ilgtspējīgi tiek radīta pati izrāde un tai nepieciešamā scenogrāfija. Ekoteātris bieži vien iziet ārpus klasiskā teātra telpām, tas uzdod sirdsapziņai neērtus jautājumus un mudina domāt kritiski, "Radio Naba" raidījumā "Zinātnes vārdā" skaidroja teātra kritiķe Kitija Balcare.
Tādas Krievijas nežēlīgās zvērības Ukrainā mēs nebijām domājuši piedzīvot, atzīst Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas asociētais profesors un Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks, uzsverot, ka šis karš licis Latvijai pārskatīt nostāju jautājumā par to, kādi bruņotie spēki mums ir nepieciešami.
Jaunas valodas mācīšanās, lasīšana, ceļošana, jaunu prasmju apgūšana, pastaigas un regulāra mērena fiziskā slodze – šīs ir dažas no aktivitātēm, kuras ikdienā veikt ir pašu spēkos, lai palīdzētu uzturēt smadzenes veselas, mazinot iespēju sasirgt ar demenci un padarot novecošanu patīkamāku. Par smadzeņu veselību Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieci Kristīni Šneideri izjautāja Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes radio "NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā".
Varam būt laimīgi, ka Latvijā ir ļoti augstas kvalitātes ūdens resursi un esam bagāti ar tīru un garšīgu dzeramo ūdeni, ko varam paņemt no mūsu krāna. Daudzviet pasaulē tas nav tik pašsaprotami un šī bagātība ir jānovērtē, to nenoguris atgādina Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Sandis Dejus.
Lai gan arī ķīmijas zinātnē arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts ilgtspējīgiem principiem, bez sabiedrības paradumu maiņas vides problēmas atrisinātas netiks, tāpēc jāiesaistās ikvienam, piemēram, analizējot produktu dzīves ciklu, Latvijas Radio raidījumā "Zinātnes vārdā" norādīja ilgtspējīgās jeb zaļās ķīmijas pētnieks, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks Eduards Baķis.
Lai arī lauksaimniecība ir viena no lielākajām nozarēm Latvijā, aizvien dominē lauki, kurus apsaimnieko ar intensīvās jeb klasiskās lauksaimniecības tehnoloģijām. Tomēr jauno pieeju ieviešana lauksaimniecībā ne vien nāktu par labu videi, bet palīdzētu pieņemt ekonomiski izdevīgus lēmumus. Tā Latvijas Radio raidījumā "Zinātnes vārdā" skaidroja zinātņu doktors sociotehnisku sistēmu modelēšanā, Vidzemes Augstskolas Senāta priekšsēdētājs un zinātnisko projektu vadītājs Oskars Java.
Kā piekļūt savu senču stāstiem un pieredzei? Kā vadātājs apiet "Google Maps"? Ko mākslīgais intelekts dara ar tautasdziesmām? Kā var palīdzēt zinātniekiem? Ko par mums stāsta pandēmijas dienasgrāmatas? Kā zinātnieki palīdz Ukrainai? Par šiem un citiem jautājumiem "Radio Naba" raidījumā "Zinātnes vārdā" stāsta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone.
Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrā tiek attīstītas un pētītas iespējas psihoterapijā izmantot virtuālo realitāti, Latvijas Universitātes radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā” atklāja centra vadītājs, psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs. Centra pētnieki ir vieni no pirmajiem pasaulē, kas mēģina saprast, kā varētu psihodiagnosticēt bērnus un pusaudžus virtuālajā vidē, tostarp piedāvāt psihoterapijas intervenci.
Cilvēkam bīstama pārtika ne vienmēr ir vizuāli atšķirama – reizēm visizcilākā mājas torte var aizvest veselu grupu uz slimnīcu, ja tajā izmantotajās lauku olās bijusi salmonella, radio “Naba” raidījumā “Zinātnes vārdā” norādīja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa.
Kodolsintēzes pētniecības jomā Latvijas zinātnieki strādā vairākos starptautiskos projektos, lai līdz 2050. gadam iegūtu enerģiju, kas būtu droša un bez CO2 izmešiem, Radio Naba raidījumā "Zinātnes vārdā" stāstīja Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks zinātņu jomā, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Andris Šternbergs.
Mēs dzīvojam neoliberālisma laikmetā, ko raksturo sistēmiska nedrošība un liela atbildība uz indivīda pleciem, tostarp par iespējamo risku, Latvijas Universitātes radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā” norādīja kultūras antropoloģe Ieva Puzo. Mūsdienu pasaulē vērts domāt par solidaritāti, lai pārlieku nenoveltu atbildību uz katru pašu, jo individualizētā sabiedrībā cilvēkus var vairāk ekspluatēt kā darbiniekus, norādīja pētniece.
Vakcīna pret Covid-19 ir droša un iegūta tik ātri, jo bezprecedenta situācijā tās izveidei bija pieejami vēl nebijuši resursi, radio NABA raidījumam “Zinātnes vārdā” skaidroja viena no Baltijas izcilākajām zinātniecēm, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja Maija Dambrova.
“Nākotne pieder starpdisciplināriem pētījumiem, jo informācijas ir tik daudz, ka to no visām pusēm jāspēj savienot,” pārliecināts matemātiķis Jānis Lazovskis. Viņš uzskata, ka matemātika ir sastopama visās dzīves jomās, tā mums palīdz informācijas vispārināšanā, matemātiski mēs varam raudzīties arī uz Covid-19 izplatību un spēt to skaidrot.
Lai no medikamenta idejas nonāktu līdz aptiekas plauktam, nepieciešami 12 līdz 15, dažkārt vairāk gadu, norāda Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktors Osvalds Pugovičs. Par medikamentu tapšanu, neatļautu vielu sintezēšanas iespējam, atšķirībām un plaisu jauno un veco Eiropas Savienības (ES) valstu zinātnes vidēs, jauno pētnieku paaudzes veidošanu un citiem tematiem Pugovičs stāstīja Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā”.
Andris Šutka no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Funkcionālo materiālu tehnoloģiju laboratorijas tāpat kā daudzi Latvijas zinātnieki šobrīd meklē efektīvus risinājumus, lai savaldītu postošo koronavīrusu – viņa vadībā sintezēts savienojums, ar kura palīdzību varētu iznīcināt baktērijas un vīrusus uz dažādām virsmām. Par šo un citiem pētījumiem Šutku iztaujāja Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā”.