Pirms teju pieciem gadiem – arī pirms rektora vēlēšanām – NABA studijā viesojās Indriķis Muižnieks, solot, ka četru piecu gadu laikā LU būs universitāšu TOP500. Kas nogājis greizi?
Signe Bāliņa: Iekļūšanai TOP500 ir nepieciešamas vairākas lietas, toskait arī finansējums. Visās TOP universtātēs valsts sistemātiski investē gan studijās, gan pētniecībā. Šīs universitātes bijušas spējīgas arī piesaistīt daudz privātā finansējuma. Latvijā jautājums par iekļūšanu topos pēdējā laikā ir aktualizējies, bet bez sistemātiskām investīcijām. Universitātei vienai to izdarīt būtu ļoti grūti. Labi attīstītai valstij nepieciešama laba universitāte, ir tikai jāturpina iesāktais ceļš.
Gundars Bērziņš: Jāatceras, ka citas universitātes arī nestāv uz vietas. Lai paliktu reitingos uz vietas, mums jāskrien ātri; lai uzlabotu savus rādītājus un apsteigtu citus – jāskrien daudz ātrāk. Stratēģiski jāizvirza mērķi, jo TOP500 nav mērķis, TOP500 ir mērījums, kas apliecina kvalitāti. Apliecinājums, ka attīstāmies atbilstoši stratēģijai, ka kļūstam par Baltijā modernāko Humbolta tipa universitāti. Ja skriesim daudz ātrāk nekā citi, tad arī būs rezultāts.
Kādas ir atšķirības jūsu programmās?
Signe Bāliņa: Visi runā par programmām, bet patiesībā tas ir redzējums, kā universitāte var sasniegt savus stratēģiskos, iepriekš noteiktos un apstiprinātos mērķus. Līdz ar to mūsu viedokļi nereti ir atšķirīgi, bet principiālu domstarpību nav. Vizuāli gan Gundars salicis visu pa bulletpointiem, es – stāstījumā.
Ja jūs varētu labot savas programmas, ko jūs koriģētu?
Signe Bāliņa: Kad rakstījām savas programmas, vēl nebija apstiprināts universitātes konsolidācijas modelis. Viens no izaicinājumiem ir tas, kādā veidā īstenot to, kas šobrīd ir nolemts.
Gundars Bērziņš: Es labprāt būtu papildinājis vērtību sadaļu un izdalījis to no prioritāšu sadaļas. Es vairāk uzsvērtu akadēmiskās brīvības nozīmi, institucionālās atbildības un pašnoteikšanās nozīmi, lielāku decentralizāciju.
Kādu institucionālā atbalsta sistēmu izveidosiet, lai palīdzētu LU zinātniekiem iegūt prestižākos Eiropas grantus?
Gundars Bērziņš: Atbalsta sistēma ir veidota sekojoši: būs zinātņu prorektors, kura pārraudzībā būs atbalsta sistēma zinātniskā darba organizācijai un projektu atbalsta sistēma. Es uzskatu, ka papildus ir jāpiesaista cilvēki, kas ir ieguvuši šos grantus vai piedalījušies to izvērtēšanā. Šāda pieredze ir LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātē, un šādā veidā ir izdevies piesaistīt vairākus "Apvāršņa" projektus.
Kā veicināt paaudžu nomaiņu LU?
Signe Bāliņa: Paaudžu nomaiņa LU ir ļoti nozīmīga. To veicināsim ar doktorantūras un pēcdoktorantūras grantiem. Jādomā arī par jauno mācībspēku piesaisti, un esmu šo jautājumu pārrunājusi ar nozaru pārstāvjiem. Jaunais mācībspēks vienlaicīgi darbotos arī nozarē, kas līdzfinansētu tā darbu. Ja esi profesors, ar algu viss vairāk vai mazāk ir kārtībā. Bet, ja esi lektors, atalgojums nereti ir zemāks nekā skolotājam skolās. Ja skolās ir "Iespējamā misija", arī universitātēm ir nepieciešama sava misija.
Kā veicināsiet stabilitāti zinātniskajā darbā LU?
Gundars Bērziņš: LU būs savādāka bāzes finansējuma sadale, lai izlīdzinātu algu tiem, kas veic zinātnisko darbu, bet šobrīd atrodas starp projektiem. Otra lieta, es ļoti labprāt iesaistītu jaunos zinātniekus studiju darbā, kas ilgtermiņā nodrošinātu stabilitāti un fiksētu algu vismaz uz diviem gadiem. Tādējādi cilvēks varēs rēķināties ar stabiliem ienākumiem.
Kāda ir jūsu nostāja pret seksuāli vardarbīgiem darbiniekiem LU struktūrās?
Signe Bāliņa: Seksuāla vardarbība nav savienojama ar LU, akadēmisko ētiku un to, kādai ir jābūt universitātei. Ko darīt? Sarunās ar studentiem esmu sapratusi, ka nepieciešams LU ombuds. Tie nav jautājumi, kas skar Ētikas komisiju vai šķīrējtiesu, tie ir cilvēktiesību jautājumi, jautājumi par uzvedības kultūru, un tie ir jāskata atsevišķi. Ļoti svarīgi ir par šiem jautājumiem runāt, nozīmīga ir uzticība un atklātība.
Daudzi LU lektori un docenti saņem nepietiekamu finansējumu. Tiek maksāts tikai par kontaktstundām, neapmaksājot studiju kursu sagatavošanas darbu. Kā to labot?
Gundars Bērziņš: LU slodžu sistēmas pilnveide ir viens no svarīgākajiem rektora uzdevumiem, tomēr to nevar skatīt atsevišķi no valsts finansējuma augstākajai izglītībai. Es darītu visu iespējamo, lai palielinātu valsts finansējumu studijām. Īpaši humanitāro zinātņu jomā trūkst finansējuma, lai nodrošinātu dažādos un tik nepieciešamos studiju virzienus.
Vai no doktorantiem jāprasa vairāk publikāciju?
Signe Bāliņa: Manuprāt, zinātniskajā darbā svarīgākā ir kvalitāte. Tikai tad, ja ir kvalitāte, var domāt par kvantitāti. Doktorantiem ir definētas prasības. Svarīgākais ir publikāciju kvalitāte, tām jābūt citējamās datubāzēs.
Kas raksturo LU organizācijas kultūru?
Gundars Bērziņš: Organizācijas kultūra LU ir demokrātiska, ļoti neatkarīga, uz pašrealizāciju vērsta. No administrācijas puses gan pēdējos gados kultūra bijusi ļoti centralizēta, lēmumu pieņemšanā nav bijusi iesaistīta sabiedrība. Pastāv neatbilstība starp universitātes pārvaldību un faktisko universitātes kultūru. Kā zināms, organizācijas kultūra apēd organizācijas stratēģiju brokastīs. Viens no rektora galvenajiem uzdevumiem ir strādāt pie šī.
Kāda ir jūsu nostāja pret plaģiātu?
Signe Bāliņa: Cīņa pret plaģiātu ir viena no zinātniskās sabiedrības pamatvērtībām, un tam nav vietas LU. Ja rodas aizdomas par plaģiātu, situācija ir jāpārbauda. Ja plaģiāts ir, tas ir jāatzīst, ja nav, tad nav.
Kā veicināsiet zinātnisko institūtu izcilību?
Gundars Bērziņš: Zinātnisko institūciju atbalstam jāveido skaidra atbalsta sistēma, toskait ar personālu, kurš pirms iesniegšanas pārbauda projektus. Daudziem LU darbiniekiem ir liela pieredze zinātniski, bet noformulēt projektu pieteikumus var palīdzēt cilvēki, tostarp no ārzemēm, kam šajā jomā ir pieredze. Par projektu rakstīšanu un iesniegšanu noteikti ir jāparedz atalgojums.
Nosauciet trīs grāmatas, kuras iespaidojošas jūsu domāšanu!
Gundars Bērziņš: Man ļoti patika Hermaņa Heses "Sidharta", bērnībā izlasīju visus Dimā un Žila Verna romānus, īpaši mīļš man bija "Grāfs Monte Kristo", ko lasīju 9 gadu vecumā un vēl joprojām atceros. Man ļoti patika piedzīvojumu romāni un fantastika. No pēdējā laikā lasītā īpaši uzrunāja Metjū Makonahija autobiogrāfija "Greenlights" jeb "Zaļā gaisma". Šis dzīvesstāsts ir arī par to, cik sarežģīti ir pieņemt lēmumus visas dzīves garumā, par to, kā pieņem lēmumus katrā no savas dzīves posmiem, kā izdzīvot netradicionālos apstākļos, kā idejas labā atteikties no peļņas. Manuprāt, šī grāmata jauniešiem pavērtu citu skatu skatu uz dzīvi.
Signe Bāliņa: Mana bērnības mīļākā autore bija Astrīda Lindgrēne, it īpaši Karlsons, brālītis, draudzība, piedzīvojumi, Bokas jaunkundze ar savām maizītēm. Visu mūžu man ir paticis lasīt detektīvromānus, piemēram, Arturu Konanu Doilu. Pēdējā laikā man ļoti patīk Roberts Galbraits – Harija Potera autores Roulingas pseidonīms kriminālromāniem. Pēdējais, ko lasīju, bija "Piķamelnā sirds". Ja runā par grāmatām, ko iesaku saviem studentiem, tad tā ir Hansa Roslinga "Factfulness" – par to, kā pieņemam lēmumus, kā dzīvojam ilūzijās un pieņēmumos. Ja mēs nebalstāmies faktos, mēs dzīvojam pilnīgi nepareizā priekšstatā par to, kas reāli pastāv. Svarīgi ir arī izdarīt pareizus slēdzienus, kad šie fakti mums ir. Vēl es studentiem iesaku Stīva Džobsa autobiogrāfiju, par to, kā viņš veidoja "Apple", šajā grāmatā atradīsiet principus biznesa veidošanai.
Ar ko LU atšķiras no citām universitātēm Latvijā un pasaulē?
Gundars Bērziņš: LU raksturīga ļoti liela dažādība, vairāk nekā 150 programmas un dažādi iegūstamie izglītības grādi. Tas ir milzīgs pluss, bet arī rada zināmu sarežģītību. Katrs no šiem virzieniem parāda citu veidu, kā skatīties uz pasauli. Tāpēc vadīt universitāti ir sarežģītāk, bet, no otras puses, tas ir milzu pluss un dod maksimālu pievienoto vērtību studentiem. Es ļoti priecājos par šo dažādību. Latvijā mūs atšķir tas, ka mēs esam Latvijas Universitāte un mums ir šī unikālā loma attīstīt valodu, pētīt literatūru, pētīt Latvijas vēsturi. Šāda loma nav uzticēta nevienai citai universitātei pasaulē. Mēs esam ļoti nozīmīga valsts daļa, jo tieši mēs varam pamatot, kādēļ strādāt, dzīvot Latvijā ir labi un vērtīgi.
Signe Bāliņa: Papildinot Gundara teikto, LU devīze ir "Zinātnei un tēvzemei" un tajā viss jau ir izteikts. Bez LU nevar pastāvēt Latvijas valsts. Mēs nesam atbildību par valsts attīstību, un it īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā mums ir jāstiprina valsts drošība. Caur valodu, caur vēsturi, caur tehnoloģiskiem risinājumiem, ko mūsu zinātnieki var radīt un izstrādāt. Mums ir jāstiprina valsts. Mums vajag arī veicināt starpdisciplinaritāti, vairāk vienam ar otru runāt. Tādēļ es ļoti gaidu "Rakstu māju", gaidu, kad visi būsim vienuviet, varēsim atjaunot diskusiju klubu idejas, uzzināt vairāk viens par otru un sadarboties.
Ko darīsiet, lai nebūtu jāveic bezjēdzīgs darbs, rakstot papīru kalnus?
Gundars Bērziņš: Birokrātiju var mazināt, pārskatot visus administratīvos procesus LU pēc diviem kritērijiem – efektivitātes un lietderības. Domāju, ka ātri vien atradīsim virkni procedūru, kas varbūt arī ir efektīvas, bet nav vajadzīgas. Viens no piemēriem ir eksaminācijas rezultātu apstiprināšana domē. Vēsturiski izveidojies process, kam šobrīd vairs nav jēgas.
Signe Bāliņa: Nav papīru, nav papīri jāpilda! Tas, kas ir plānots LU, ir jauna informācijas sistēma, kas nodrošinās visus ar administrāciju, studijām un pētniecībām saistītos procesus. Mēs pētījām, kādas sistēmas tiek lietotas citās universitātēs, piemēram, ja kādu procesu neatbalsta neviena sistēma pasaulē, varbūt šis process arī nav vajadzīgs. Līdz ar jauno sistēmu pārņemsim pasaules labāko praksi.
Ja tiksiet apstiprināts rektora amatā, kādus pārbaudāmus rezultātus pēc pieciem gadiem jūs varat apsolīt LU saimei?
Gundars Bērziņš: Pirmkārt, vidējā atalgojuma pieaugumu vismaz par 25%. Man patīk dinamiski indikatori, un es piedāvātu, ka LU algas turas vismaz 30–40% virs vidējās algas Latvijā. Vidējos atalgojumus pa zinātņu nozarēm publicēsim mūsu mājaslapā. Otrkārt, vēlos redzēt daudz citēto Q1 un Q2 publikāciju skaita pieaugumu virs nozares vidējā. Trešais rādītājs ir sadarbība ar industriju, kur šobrīd saredzu lielāko LU atpalicību no pārējiem rādītājiem šobrīd. Es teiktu, ka jābūt vismaz trīsreiz lielākam pieaugumam, vismaz 10 miljonu eiro gadā vērtiem sadarbības projektiem ar industriju.
Signe Bāliņa: Algai LU jābūt stabilai un prognozējamai jebkurā akadēmiskajā līmenī. Šobrīd vidējā alga akadēmiskajam personālam LU ir 1800 eiro bruto, tai būtu jābūt vismaz 3000 eiro tuvāko divu trīs gadu laikā. Runājot par publikācijām, jāskata publikācijas sadarbībā ar ārvalstu partneriem un sadarbībā ar industriju – tām būtu jābūt vismaz divas trīs reizes vairāk. Tas ir ļoti svarīgi inovāciju indeksam. Runājot par universitātes budžetu, pērnā gada budžets bija 120 miljoni eiro, studiju un zinātnes finansējumam jābūt vismaz divas, trīs reizes lielākam.
Ko apsolīsiet sabiedrībai?
Gundars Bērziņš: Sabiedrībai apsolīšu daudz aktīvāku darbību mūžizglītības jomā. Mūžizglītība ir viena no LU pamatfunkcijām, un šobrīd Latvijas sabiedrībai tā ir kritiski nepieciešama. Industrijas attīstās, un ir nepieciešama pārizglītība. Otra lieta, ko vēlos, – lai LU kļūst par viedokļu līderi, to institūciju, uz kuru Latvijas iedzīvotāji var paļauties šajā informācijas troksnī. Uzticēties, ka te ir objektīva informācija. Pie tā ir ļoti nopietni jāstrādā.
Signe Bāliņa: LU jāsola būt atvērtai skolēniem, studentiem, citu augstskolu studentiem, pētniekiem, sabiedrībai kopumā. Tās ir diskusijas universitātē, es redzu ēku Raiņa bulvārī 19 kā lielisku vietu kamermūzikai, kormūzikai un ērģeļmūzikai. Atvērtība arī uzņēmējiem, inovācijām. Otrs aspekts – es redzu LU kā mākslīgā intelekta centru. Mums ir visas jomas, mums ir juristi, humanitārās un sociālās zinātnes, informācijas tehnoloģijas, medicīna, mēs varam LU radīt risinājumus, kuri ļaus mums diktēt dienas kārtību visiem pārējiem.
Kādēļ LU Satversmes sapulcei atbalstīt tieši jūsu kandidatūru?
Gundars Bērziņš: Ar savu darbību esmu pierādījis, ka varu paveikt to, ko esmu apsolījis.
Signe Bāliņa: Mana līdzšinējā darbība un pieredze rāda, ka man var uzticēties, ka es vienmēr esmu pārstāvējusi un pārstāvēšu to organizāciju, kuru es vadu. Un es vienmēr iestāšos par šīs organizācijas interesēm.
