Zinātnes vārdā

Viedie materiāli mūsu nākotnei. Saruna ar inženierzinātnieku Andri Šutku

Zinātnes vārdā

Atkritumi nav atkritumi

Jaunas vielas labākai dzīvei. Saruna ar OSI direktoru Osvaldu Pugoviču

Zinātnē Austrumeiropā iespējama straujāka attīstība nekā vecajā Eiropā. Saruna ar ķīmiķi Pugoviču

Lai no medikamenta idejas nonāktu līdz aptiekas plauktam, nepieciešami 12 līdz 15, dažkārt vairāk gadu, norāda Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktors Osvalds Pugovičs. Par medikamentu tapšanu, neatļautu vielu sintezēšanas iespējam, atšķirībām un plaisu jauno un veco Eiropas Savienības (ES) valstu zinātnes vidēs, jauno pētnieku paaudzes veidošanu un citiem tematiem Pugovičs stāstīja Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā”.

OSI ir nozīmīgākais jaunu zāļu radīšanas centrs Baltijas valstīs un vērā ņemams spēlētājs Eiropas līmenī. Institūta 240 darbinieki ikdienā sintezē vielas, kas nākotnē varētu ārstēt vēzi, epilepsiju, tuberkolozi un citas slimības. Zinātnieki izstrādā mākslīgo zirnekļu zīdu, kas ļautu dziedēt brūces, darbojas pie biotehnoloģijām, kas nogādātu zāles precīzi nepieciešamajā vietā ķermenī un pat jauniem mākslīgās gaismas avotiem. Pugovičs institūtā strādā jau vairāk nekā 30 gadus, ir pārliecināts akadēmiskās un lietišķās pētniecības sinerģijas atbalstītājs, panākot, ka OSI ir vislielākās zinātnes pakalpojumu sniedzējs komersantiem starp Latvijas pētniecības organizācijām ar 12 miljoniem eiro apgrozījumu gadā.

Kādi ir galvenie OSI darbības virzieni?

Jau 1957. gadā, kad OSI tika izveidots, tas jau bija tas, ko tagad moderni mēdz dēvēt par platformu – dažādu pētnieku sadarbības vieta, lai radītu jaunas zāles. Tādā formātā mēs darbojamies vēl šobaltdien un esam bijuši ļoti sekmīgi gan pretvēža zāļu, gan kardiovaskulāro saslimšanu preparātu izstrādē. Pēdējā laikā esam atjaunojuši arī antibakteriālo līdzekļu pētījumus.

Ārvalstu eksperti, analizējot Latvijas zinātnisko organizāciju darbību, atzina, ka OSI ir eksportspējīgākais un konkurētspējīgākais institūts Latvijā. Kas ir jūsu sekmīgās darbības pamatā?

Īstenībā jau visu var nopirkt, viss ir pieejams, izņemot cilvēkresursus, un tieši mūsu cilvēki un tas, ka mums aizvien nāk klāt jauni darbinieki – vairāk nekā puse OSI darbinieku un krietna trešdaļa vadošo pētnieku ir jaunāki par 34 gadiem –, ir mūsu sekmīguma pamatā.

Ja jaunietis atnāk uz OSI, viņam ir spējas un vēlēšanās, pie mums ir iespēja strauji veidot savu zinātnisko karjeru, un tieši tas varētu būt tas, kas piesaista jauniešus.

Mēs viņus arī mērķtiecīgi atbalstām, piedāvājot maģistrantu, doktorantu grantus. Šāds grants, piemēram, doktorantam var ilgt četru gadus, un kopējā summa šajā laikā būs ne daudz, ne maz, bet 100 tūkstoši eiro. Šādos grantos pēdējo septiņu gadu laikā esam iztērējuši jau vairāk nekā 1,5 miljonus eiro. Mēs esam arī atvērti jaunām idejām, cenšoties internacionalizēt savu vidi, piesaistot pētniekus, doktorantus no ārvalstīm, jo ir nepieciešams jauns skatījums, “svaigas asinis” pētniecībā, svaigs skats uz idejām, uz metodēm. Šobrīd institūtā mums ir 14 šādu ārzemnieku.

Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs.

Kāpēc šie ārzemju zinātnieki izvēlas strādāt tieši Latvijā, bet ne, piemēram, Vācijā vai Francijā?

Zinātniskā vide Austrumeiropā ir dinamiskāka, salīdzinot ar sakārtotāko un nedaudz hierarhisko vidi vecajās Eiropas valstīs, padarot šeit iespējamu straujāku attīstību. Tas varētu būt viens no iemesliem, otrs – ļoti daudz ir Latvijas jauniešu, kas vai nu pirms augstskolas vai tūlīt pēc tās ir aizbraukuši uz ārzemēm strādāt zinātnē, un tad kādā brīdī viņiem šķiet, ka pietiek blandīties pa pasauli, un viņi meklē iespēja savu potenciālu īstenot savā dzimtenē, un mēs viņiem labprāt šo iespēju piedāvājam. Piemēram, šobrīd kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) un RSU Stomatoloģijas institūtu īstenojam RTU koordinētu projektu par Baltijas Biomateriālu izcilības centra veidošanu, kurā esam rekrutējuši Antonu Sizovu, kurš savulaik OSI izstrādāja bakalaura darbu, bet pēc tam devās uz ASV, kur aizstāvēja savu doktora disertāciju un pastrādājis krietnu laiku, kardināli nomainījis savu zinātniskās darbības virzienu, bet tagad ir atgriezies pie mums un šajā projektā vada zinātnisko grupu.

Kā OSI izskatās salīdzinājumā ar citiem institūtiem reģionā?

Pirms kāda laika izveidojās Centrālās un Austrumeiropas Eiropas zinātnisko institūciju konsorcijs “Alliance for Life”, apvienojot deviņu valstu desmit izcilas zinātniskās institūcijas, lai mazinātu plaisu starp ES vecajām un jaunajām dalībvalstīm ar sabiedrības veselību saistītās pētniecības un inovāciju jomās. OSI ir šīs konsorcija dalībnieks, un mūs visus interesē tas, kā tad mēs izskatāmies salīdzinājumā ar citiem, kā mums trūkst, lai mēs varētu būt līderi Eiropas mērogā, un vai tas, kā mums trūkst, vienmēr ir kaut kas ārējs vai tas tomēr varētu būt kaut kas, ko mēs varētu izdarīt saviem spēkiem, sakārtojot paši savu saimniecību. Šajā konsorcijā mēs runājam par to, kā izskatās vide pie katra no mums, ko katrs prot darīt labāk, dalāmies pieredzē un mēģinām pārņemt labos piemērus. Esam izstrādājuši ieteikumus, lai beigu beigās tomēr izlīdzinātu atšķirības jaunās un vecās Eiropas valstu starpā. Austrumeiropā ir ieplūduši milzīgi Eiropas struktūrfondu līdzekļi, pamatīgi uzlabojot pētniecības infrastruktūru, bet, neraugoties uz to, piemēram, ''Apvāršņa''  projektos austrumeiropieši kā koordinatori nedaudz atpaliek. Mūsu konsorcija paustā apņemšanās ir tāda, ka Austrumeiropai pienācis laiks šos līdzekļus atmaksāt, intensificējot savu zinātnisko dzīvi, sakārtojot savu zinātnes pārvaldība tiktāl, cik tas ir mūsu ietekmes robežās. Mēs secinājām, ka problēmas, ar kurām cīnās Austrumeiropā, ir apmēram vienādas visās valstīs, bet OSI šajā kompānijā pozitīvi izceļas ar sadarbība ar industriālo sektoru.

Kas ir šīs kopīgās problēmas?

Zinātnes finansējuma nestabilitāte, kas traucē uzaudzēt muskuļus, lai varētu sekmīgi koordinēt starptautiskus pētniecības projektus.

Mēs esam ļoti labi, uzticami partneri, un mūs labprāt izvēlas projektos kā dalībniekus, bet mums pietrūkst kontinuitātes.

Varbūt, ka tas ir evolūcijas jautājums, varbūt, ka vajag drusku paaugties, lai mēs paši varētu piedāvāt projektus, kurus koordinēt un uz kuriem uzaicināt kā partnerus zinātniekus no vecajām valstīm.

Kā tiek radītas jaunas zāļu vielas?

Lai gan mēs esam pieraduši, ka viss notiek ātri, ka viss notiek strauji un arvien straujāk un ātrāk, jaunu zāļu radīšana joprojām ir tie 12 līdz 15, dažkārt vairāk gadu, kas ir nepieciešami, lai no idejas nonāktu līdz aptiekas plauktiņam. Atskatoties vēsturē, OSI pastāvēšanas laikā ir radīti 18 jauni zāļu preparāti. Pēdējā zāļu viela, kas ir saņēmusi reģistrācijas apliecību, ir pretvēža zāles “Belinostats”, ko ASV Pārtikas un zāļu pārvalde reģistrēja lietošanai 2014. gadā, bet šo molekulu, kas šobrīd ir zināma kā ''Belinostats'', OSI izdomāja un uzsintezēja 2000. gadā, tātad, lūk, tepat tie 14 gadi ir pagājuši. 2009. gadā mēs beidzām valsts pētījumu programmu ar jaunu ideju par zāļu mērķi un par savienojumu, kas uz šo zāļu mērķi var iedarboties, bet 2019. gadā A/S “Grindeks” pabeidza klīnisko pētījumu pirmo fāzi, pārbaudot, vai šī viela ir pietiekami droša, lai turpmāk nodarbotos ar efektivitātes pārbaudēm. Šobrīd esam pabeiguši priekšklīniskos pētījumus antiepileptiskam preparātam un skatāmies, sadarbojoties ar kuru partneri šo zāļu vielu novestu līdz klīniskajiem pētījumiem un veiksmes gadījumā – arī līdz aptiekai.

Ja es atnāktu uz institūtu un palūgtu sintezēt kādu vielu, vai tavi zinātnieki to darītu?

Atkarīgs, ko tu gribētu.

Ja tu gribētu saules brilles dvēselei, tad būtu ne tik daudz saruna ar institūta zinātniekiem, kā ar Valsts policiju.

Bet, ja tev būt kāda ideja par to, kā atrisināt vai veselības, vai kādu tehnoloģisku problēmu un, ja, izklāstot šo ideju, šķistu, ka tā ir gana pamatota un tur tiešām ir kāds racionāls kodols, tad mums kopā vajadzētu skatīties, kā mēs varam šo nofinansēt.

Vai pastāv kaut mazākā iespēja, ka kāds noskatās seriālu “Breaking Bad” un sintezē kaut ko tādu, kas ir aizliegts?

Mēs šo iespēju nepieļaujam. Pirmkārt, pavisam formāli, dokumentāli, otrkārt, viens cilvēks neko nesintezē, viņš vienmēr pārbauda struktūras un, ja šajā procesā kāds mēģinās sintezēt ko aizliegtu, tad tas ātri vien nāks gaismā un tā pati Valsts policija par šo painteresēsies. Mēs esam barikāžu pretējā pusē – intensīvi sadarbojamies gan ar Valsts policiju, gan Muitas laboratoriju jaunu psihotropo narkotisko vielu identificēšanā. Vēl vairāk – esam dalībnieki vienā ''Apvāršņa''  programmas konsorcijā, kurā meklējam veidus, lai sintezētu vielas, kas mazina atkarību no narkotikām.

Kādi ir institūta pēdējā laika lielākie zinātniskie sasniegumi?

Latvijas Zinātņu akadēmijas organizētajā zinātnes sasniegumu konkursā 2019. gadā mēs ieguvām divas balvas – vienu fundamentālās zinātnes, bet otru – lietišķās zinātnes kategorijā. Fundamentālās zinātnes kategorijā balvu ieguva doktora Jāņa Velika vadītais pētnieku kolektīvs, kas izdomāja un radīja jaunu reaģentu organisko vielu modificēšanai, ievadot tur fluora atomus. Tā ir ārkārtīgi svarīga lieta jaunu zāļu radīšanā, lai mēs uzlabotu zāļu biopieejamību. Lietišķajā zinātnē atzinību guva OSI izstrāde par jauniem gaismu izstarojošiem savienojumiem. Būtībā ne tik daudz savienojumiem, kā pašu koncepciju, kā uzlabot to starojuma intensitāti un kāds no tā vispār ir labums, bet labums ir pavisam vienkāršs – visas mūsu viedierīces, kam ir šie spīdīgie ekrāni – televizori, datoru ekrāni, izmanto šāda veida vielas, un ir vajadzība, lai tās vielas būtu ar labāku efektivitāti, ar labāku spīdumu, ar labāku gaismas spektru. Šis koncepts atļauj ļoti labi regulēt šo gaismas spektru, ļoti labi pielāgot to dienasgaismai, padarot spīdēšanas efektivitāti krietni augstāku.

OSI bieži tiek piesaukts kā labais piemērs Latvijā zinātnes un industrijas sadarbībā. Kā veiksmīgi sadarboties ar uzņēmējiem?

Ir pilnīgi skaidrs, ka šo sadarbību nosaka reputācija, bet reputācija ir tāda dīvaina lieta, ko var būvēt gadu desmitus, kā to OSI arī ir darījis, un ko var sabojā dažu dienu laikā. OSI un komercsektora sadarbība labi ilustrē to, kā no akadēmiskas zinātnes attīstās pielietojamā pētniecība. Strādājot akadēmiskajā zinātnē, cilvēks pierod domāt plašāk, dziļāk skatīties problēmu cēloņos. No otras puses – akadēmiskajās organizācijās ir pieejama plaša, jaudīga pētnieciskā infrastruktūra un kolēģi, kas strādā dažādās nozarēs, līdz ar to ir iespējami starpdisciplināri pētījumi. Uzņēmēji no pētniekiem prasa termiņu un līgumu disciplīnas ievērošanu, mērķtiecību un konfidencialitāti. Mēs cenšamies izprast savu partneru vēlmes, saprast viņu vajadzības, un sekmīgi sadarbība attīstās tad, ja partneris ir pietiekami kompetents un spēj savas vajadzības labi noformulēt. Mūsu sadarbība ar uzņēmējiem ir sekmīga, jo trešdaļa no OSI zinātniskās pētniecības finansējuma nāk tieši no komersantiem. 2019. gadā šī trešdaļa bija 4,1 milj. eiro, no kuriem vairāk  nekā puse bija no ES valstīm, tad sekoja ASV, aptuveni 10% bija no Latvijas, bet esam strādājuši arī ar uzņēmējiem no Šveices, Ķīnas un citām valstīm.

Kas ir pirmais – komersanta vajadzība vai jūsu ideja, ko jūs piedāvājat komersantam?

Abējādi. Ir komersanta vajadzības, piemēram tehnoloģiskas, vai arī uzņēmumam ir idejas par to, uz kādu farmakoloģisko mērķi mums vajadzētu iedarboties, bet nav skaidrības, ar kādām molekulām to var izdarīt, tad viņi nāk pie mums un vaicā, vai mēs varam kaut ko iedomāties. Iedomāties mēs nevaram, bet mēs varam pastudēt, kas ir bijis literatūrā un mēģināt attīstīt šīs idejas vai ģenerēt jaunas. Taču tikpat labi uzņēmējus var ieinteresēt mūsu pētījumu rezultāti, piemēram, jau pieminētā AS “Grindeks” gadījumā mēs par publiskajiem līdzekļiem attīstījām ideju, pēc tam, kad AS “Grindeks” jau bija mūsu sadarbības partneris, izmantojot ES struktūrfondu finansējumu, ideja tika attīstīta tālāk un jācer, sasniegs savu loģisko gala rezultātu.

Kādas izmaiņas tu vēlētos ieraudzīt Latvijā?

Gribētu, lai tiktu izstrādāts zinātnes finansējuma instruments, kas vērsts uz Latvijas zinātnisko institūciju savstarpējo sadarbību.

Mēs varam viens otru papildināt, izrāvienu varam cerēt sagaidīt, kad sāksim sadarboties dažādās nozarēs – ķīmiķi ar farmakalogiem, ar biologiem, materiālzinātniekiem, un tieši to mums vajadzētu darīt.

Latvijā cerības lieku uz jau pieminēto Baltijas Biomateriālu izcilības centru. Redzēsim, kā mums klāsies, bet es tiešām domāju, ka šim projektam ir potenciāls izveidot situāciju, izveidot vidi, kurā varētu rasties jauni biometriāli un kur tie varētu tikt attīstīti līdz līmenim, ka tie nonāk jau pie lietotājiem, tas ir – pacientiem. Tur noritēs darbs, piemēram, sejas un žokļa ķirurģijas jomā, strādājot pie dažādiem kaula implantiem un tamlīdzīgiem materiāliem, kas ir vajadzīgi sejas traumu likvidācijai.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt