Pulksten astoņos sestdienas rītā Ziemeļlatvijas pilsētiņu Smilteni pēc pilsētas svētku ilggadīgas tradīcijas modināja vietējais pūtēju orķestris, auto piekabē izmezdams līkumu pa ielām, Smiltenes orķestri vada Dziesmusvētku pūtēju orķestru goda virsdiriģents Pēteris Vilks. Amatnieku tirdziņš un ielu muzicēšana – kā katru reizi – turpinājās visas dienas garumā, taču vairāki citi notikumi bija tikai šiem svētkiem raksturīgi. Vispamanāmākais – kara tehnika un cilvēki kamuflāžas tērpos 19. gadsimta beigās celtās Smiltenes Evaņģēliski luteriskās baznīcas laukumā.
"Šī ir bruņumašīna "Patria", Latvijas un Somijas kopražojums, pārvadā 10 cilvēkus; tai ir arī peldēšanas iespēja," stāsta Valmieras 22. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargs Jānis.
Bruņumašīna "Patria" Smiltenē jau ir viesojusies, dodoties uz armijas parādi Alūksnē, stāstīja zemessargs, un iedzīvotāju reakcijas bijušas ļoti dažādas – sākot no sajūsmas un beidzot ar paniku.
Lai arī jau pagājušajā ziemā uz Smilteni no Rīgas apskatei atvests Ukrainā iznīcināts Krievijas tanks, klusajā pilsētiņā šādi skati nav ikdiena. Visaizrautīgākie "Patria" apbrīnotāji bija mazi zēni, piemēram, septiņgadīgais Rolands, kas atnāca ar mammu.
"Daudzas reizes esmu redzējis, bet tādu mašīnu – pirmo reizi," atzīst Rolands.
"Mums bija vecs tanks, ko ved no vienas pilsētas uz otru – tas nebija tas nepieciešamākais, iedzīvotājus iebiedē. Bet šī ir mūsu drošībai, varam tikai priecāties, ka mums ir šāda tehnika un puiši," piebilst Rolanda mamma.
Par vienu no pilsētas svētku centrālajiem notikumiem neplānoti kļuva Zemessardzes štāba virsnieka, majora Jāņa Slaidiņa ierašanās, viņa parakstīto grāmatu par Ukrainu smiltenieši varēja iegūt pret ziedojumiem karavīriem frontē, un atsaucība bija tik liela, ka cilvēki garā rindā gaidīja, līdz no Rīgas atvedīs papildu kravu.
Bet tikmēr pie Smiltenes domes pirmoreiz pilsētas svētkos uz tikšanos ar iedzīvotājiem bija atnākusi visa novada vadība. Visaktīvāk apsprieda divus jautājumus – nesenos Dziesmusvētkus, ko no Smiltenes novada kuplināja 695 dalībnieki, un, protams, skolu tīkla optimizāciju – tiek reorganizētas Bilskas, Launkalnes, Trapenes un Drustu skolas.
Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš sanākušajiem solīja pacīnīties par katru no atlikušajām skoliņām, uzsverot, ka pēc teritoriālās reformas izpildvara ir ģeogrāfiski attālinājusies no iedzīvotājiem, bet tieši tāpēc ir svarīgi visos pagastos regulāri rīkot iedzīvotāju sapulces, un arī pilsētas svētkos organizēt iedzīvotāju forumus.
"Šis gads mums bija tāds kā izmēģinājuma gads, un Slaidiņa kungs ar grāmatas prezentāciju vienu daļu dalībnieku aizveda pie sevis, bet nākošajā gadā uz pilsētas svētkiem šādu diskusiju noteikti vajadzētu rīkot atkārtoti," uzsver Avotiņš.
Viens no aktīvākajiem vietvaras kritiķiem diskusijā bija 73 gadus vecais smiltenietis Vilis Strazdiņš.
"Lielākā problēma ir ar Jāņukalna estrādi, es pats to remontēju," saka Strazdiņš.
Taču Smiltene patiešām ir viena no plaukstošākajām Vidzemes pilsētām un attīstās soli pa solim, stāsta turpat pie Vidusezera bijušajā Smiltenes saimniecības piederumu kombināta teritorijā sastaptais Smiltenes kultūras dzīves organizētājs Edgars Raginskis, kurš pats tikai pirms trim gadiem pārcēlies dzīvot šajā novadā.
Patlaban smiltenieši pulcējas kapusvētkos, bet vēl šodien Vecā parka jaunajā estrādē no trijiem līdz pieciem pēcpusdienā iespējams paspēt apmeklēt koncertu un skicēšanas darbnīcu "Svētku atvadas vēlajiem svinētājiem", taču arī vecā Jāņukalna estrāde esot pilsētas tuvākajos attīstības plānos.
Jūlija trešās nedēļas nogalē nākamgad kalendārā jau atkal var ierakstīt Smiltenes pilsētas svētkus.
