Piektdiena, 26. aprīlis

Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +8 °C, Z vējš, 1m/s
LSM Bērnistaba

Ēvalds Dukuls

LTV Ziņu dienesta žurnālists

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Donam pirms došanās uz Eirovīziju – ballīte «ABBA» stilā
Donam pirms došanās uz Eirovīziju – ballīte «ABBA» stilā
Jau pēc nedēļas Latvijas Eirovīzijas delegācija dosies uz Zviedrijas pilsētu Malmi, lai uzsāktu mēģinājumus uz lielās konkursa skatuves. Pirms došanās ceļā Zviedrijas vēstniecība par godu Donam rīkoja īpašu pasākumu. Tas bija iemesls kopā priecāties un novēlēt Latvijas pārstāvim veiksmi uz Eirovīzijas skatuves.
Meitas diagnozi meklēja 9 gadus, tā izrādījās neārstējama. Sintijas Bergmanes stāsts
Meitas diagnozi meklēja 9 gadus, tā izrādījās neārstējama. Sintijas Bergmanes stāsts
"Negribas, lai paliek sliktāk. Negribas, lai viņai atsakās rociņas un kājiņas. Es negribu, lai viņai sāp, un tāpēc es ļoti gribētu, lai atrastos tās zāles," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" sacīja Sintija Bergmane. Viņa meitai sāka meklēt diagnozi, kad saprata, ka kaut kas nav kārtībā – meita neattīstījās atbilstoši savam vecumam, bieži slimoja, piedzīvoja krampjus. Sintija ar meitiņu apmeklēja daudzus ārstus, bet palīdzēt neviens īsti nespēja. Diagnozi uzstādīja vien deviņu gadu vecumā. Tā izrādījās ļoti reta ģenētiska slimība, kuras ārstēšanai zāļu pasaulē nav.
Nieru mazspēja un cerība uz otro transplantāciju. Andreja Kvitko stāsts
Nieru mazspēja un cerība uz otro transplantāciju. Andreja Kvitko stāsts
"Ja ar šo diagnozi mēs nonākam slimnīcā, tas nozīmē, ka ir jau drusku par vēlu, jo nieres ir klusās slepkavas. Cilvēks saprot, ka ir slikti, tikai tad, kad viss jau ir beidzies," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" sacīja Andrejs Kvitko. Viņam ir hroniska nieru slimība, un savu funkcionējošo nieru vairs nav. Jau kopš 2018. gada Andrejs ir rindā uz otro nieres transplantāciju. 
Smaga bērnība, emociju «apēšana», upura loma un liekais svars. Dziedātājas Atvaras stāsts
Smaga bērnība, emociju «apēšana», upura loma un liekais svars. Dziedātājas Atvaras stāsts
"Ar savu neatlaidību esmu sasniegusi daudz, neskatoties uz depresiju un visiem tiem kalniem, kam esmu gājusi pāri,"  Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja dziedātāja un ētera personība Liene Stūrmane, kura plašāk pazīstama ar segvārdu Atvara. Viņa atzina – nevienam nenovēlētu tādu bērnību, kādu ir piedzīvojusi pati. Tēvs bija alkoholiķis, kura dēļ cieta visa ģimene. Savas emocijas Atvara burtiski apēda un pusaudžu gados svēra ap 125 kilogramiem.
«Dzīve turpinās arī pēc prostatas vēža.» Agra Freiberga pieredze cīņā ar audzēju
«Dzīve turpinās arī pēc prostatas vēža.» Agra Freiberga pieredze cīņā ar audzēju
"Mēs, vīrieši, esam tādi, ka mums viss ir "heijā, viss ir labi!", un tikai tad, kad zvani nozvana, mēs meklējam palīdzību. Es pats esmu spilgts piemērs – man jau pirms ļaundabīgā vēža atklāšanas divus, trīs gadus iepriekš tika atklāts labdabīgs audzējs," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Agris Freibergs. Šobrīd Agris ir "Dzīvības koks" mentors tieši jautājumos par vīriešu onkoloģiju, bet pirms kāda laika viņam pašam izoperēja prostatas vēzi. Pats izgājis ārstēšanās ceļu, Agris tagad var un vēlas palīdzēt arī citiem vīriešiem, kuri saskaras ar līdzīgām problēmām, bet par tām klusē. 
«Es praktiski neatšķiros no vesela cilvēka.» Gunāra stāsts par dzīvi ar invaliditāti un vēlmi būt no...
«Es praktiski neatšķiros no vesela cilvēka.» Gunāra stāsts par dzīvi ar invaliditāti un vēlmi būt noderīgam
"Es varu darīt to, ko gribu. Varu strādāt, varu būt vajadzīgs citiem," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Gunārs Grabinskis. Viņam invaliditāte ir jau no dzimšanas, tā ir dzemdību trauma – bērnu cerebrālā trieka. Dzemdību laikā tika bojātas mazās smadzenītes, kur ir galvenie kustību nervi. Par spīti tam viņš cenšas visu darīt pats. Pat sakārtot vides pieejamību savā apkaimē.
Depresija, pašnāvības mēģinājums un atgriešanās dzīvē. Rakstnieces Noras Ikstenas stāsts
Depresija, pašnāvības mēģinājums un atgriešanās dzīvē. Rakstnieces Noras Ikstenas stāsts
"Es nevis gribēju izdarīt, es darīju pašnāvību. Kā, Nora? Bet visi taču tevi uzskatīja par veiksminieci, kura iet kalnā, kurai viss izdodas, kurai viss dzīvē ir kārtībā. Bet man nebija paša galvenā – pašvērtības apziņas," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atklāja rakstniece Nora Ikstena. Pandēmijas laikā pēc laulības šķiršanas rakstniece piedzīvoja smagu depresiju, kura noveda līdz pašnāvības mēģinājumam. Tagad šis posms ir garām, bet viņa atzīst – nekad un nevienam citam tur nenovēlētu nonākt. 
No problēmbērna par brīvprātīgo, kas palīdz citiem pusaudžiem. Samantas stāsts
No problēmbērna par brīvprātīgo, kas palīdz citiem pusaudžiem. Samantas stāsts
"Biju problēmbērns, runāju pretī skolotājiem, neklausīju skolotājus," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atklāja Samanta Kampāne. Samantas vecāki nedzīvoja kopā, līdz ar to viņas bērnība bija ļoti mainīga – viņa dzīvoja gan pie vecvecākiem, gan pie mammas, gan tēta. Viņa jutās nepiepildīta, jo izjuta vajadzību pēc abiem vecākiem, pēc noteiktības. Skolā tas izpaudās kā uzvedības problēmas, bet šobrīd viņa darbojas kā brīvprātīgā biedrībā "palīdzesim.lv" un iet talkā citiem pusaudžiem. Brīvprātīgais darbs palīdzējis piedzīvot izaugsmi arī pašai Samantai.
Kā pasargāt savu mājokli no zagļiem?
Kā pasargāt savu mājokli no zagļiem?
Ir Ziemassvētku rīts. Pa tukšajām ielām iet vīrietis ar maisu. Nedaudz aizkavējies Ziemassvētku vecītis? Rūķis, kas steidzas piegādāt dāvanas? Vai arī zaglis, kas apciemoja tavu dzīvokli, kamēr svinēji svētkus citur. Kā to nepieļaut?
Vēloties iekļauties, izsmēja vājākos un lietoja narkotikas. Jaunā režisora Košina stāsts
Vēloties iekļauties, izsmēja vājākos un lietoja narkotikas. Jaunā režisora Košina stāsts
"Es vienmēr gribēju iekļauties starp krutajiem čaļiem, bet tas man maksāja ļoti daudz, jo, ja godīgi, es nebiju es, es nevarēju atzīties savā vājumā, un uz tā rēķina es aizvainoju ļoti daudzus citus, kas bija vājāki par mani," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Klāvs Kristaps Košins. Lai iekļautos barā, Klāvs agri pievērsās narkotikām. Marihuānas tirgošanas dēļ viņš gandrīz nonāca cietumā, bet no ieslodzījuma viņu paglāba iespēja nodot kādu citu. 
No traģiskas autoavārijas paglāba viena izvēle. Sintijas stāsts par pusaudžu pārgalvību
No traģiskas autoavārijas paglāba viena izvēle. Sintijas stāsts par pusaudžu pārgalvību
"Autoavārijā cieta 60% no mūsu draugu kompānijas. Es nezinu, kā tajā brīdī nostrādāja kaut kāds klikšķis – nekāpt tajā mašīnā, 14–15 gados apzinoties, ka šoferis pie stūres būs dzēris, blakus sēdētāji būs dzēruši," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Sintija Leimane. Sintija uzauga mīlošā ģimenē, bet kaut kas pusaudžu gados jaunietei pietrūka. Tas bija adrenalīns, ko viņa meklēja nepareizajā kompānijā līdz brīdim, kad saskārās ar sekām. 
Protestējot pret vecākiem un baznīcu, iznīcināja sevi ar narkotikām un alkoholu. Armanda Jaunzema st...
Protestējot pret vecākiem un baznīcu, iznīcināja sevi ar narkotikām un alkoholu. Armanda Jaunzema stāsts
"Man bija miljoniem bišu galvā, man asaras tecēja, es nevarēju acis atvērt, viss sāpēja. Tā bija elle uz zemes, un man šķita, ka tas ir tas, kā tu mirsti," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" par reizi, kad apzināti vēlējās izbeigt savu dzīvi, stāstīja sociālo tīklu satura veidotājs Armands Jaunzems. Līdz pašnāvības mēģinājumam viņu noveda uzvedība, kas sākās kā protests pret vecākiem un viņu reliģiju, bet noveda pie apzinātas sevis iznīcināšanas.
«Biju pārliecināts, ka līdz 17 gadu vecumam nenovilkšu.» Imants Daksis par agrīnu alkohola atkarību
«Biju pārliecināts, ka līdz 17 gadu vecumam nenovilkšu.» Imants Daksis par agrīnu alkohola atkarību
"Es regulāri piedzēros līdz bezsamaņai. Es regulāri vienkārši biju komā," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atzina dziesminieks Imants Daksis. Imants jau no bērnības interesējās par mūziku, bet viņam nepatika tas, ko lika spēlēt, viņš gribēja radīt savus darbus. Tāpat viņam neinteresēja tas, ko dara vienaudži. Imantam bija grūti iekļauties sociālajā vidē, tāpēc daudz laika viņš pavadīja vienatnē. Lai aizbēgtu no realitātes, agri iepazina smēķēšanu un alkoholu, kas rezultējās ar smagu atkarību.
Kur un kādu eglīti drīkst cirst?
Kur un kādu eglīti drīkst cirst?
Četras egles par 2300 eiro un 140 stundas piespiedu darba – diezgan augsta cena par Ziemassvētku rotu! Tieši šādi pirms vairākiem gadiem kādam vīrietim beidzās patvaļīga koku ciršana Viļakas novada dabas parkā "Vecumu meži". Iespējams, viņš dabas parku uzskatīja par valstij piederošu mežu. Un tajos taču drīkst cirst eglītes svētkiem... Jā, drīkst, taču ne dabas parkos. Ejot pēc savas eglītes, jāatceras par noteikumiem.
Palīdzēt Ukrainai – viens no dzīves svarīgākajiem uzdevumiem. Mikroķirurga Malzubra stāsts
Palīdzēt Ukrainai – viens no dzīves svarīgākajiem uzdevumiem. Mikroķirurga Malzubra stāsts
"Kāpēc es palīdzu ukraiņu ārstiem? Es vienkārši jūtu, ka tas ir tas, kas man jādara, ka tas ir viens no svarīgākajiem manas dzīves uzdevumiem. Ja es palikšu malā, tad es nevarēšu sev to piedot. Tas ir vienkārši jādara," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Mārtiņš Malzubris. 2022. gada marta beigās viņš kopā ar mikroķirurgu Olafu Libermani devās uz Ukrainu, lai palīdzētu ārstēt civiliedzīvotājus un karavīrus, bet tagad apmāca ukraiņu ārstus tepat Latvijā. 
Iedvesmotājs Niks Vujačičs: Ātri sapratu, ka izskata dēļ nevienu vērtēt nevajadzētu
Iedvesmotājs Niks Vujačičs: Ātri sapratu, ka izskata dēļ nevienu vērtēt nevajadzētu
"Kāpēc būt daļai no iemesla kādam justies tā, it kā cerību nebūtu?" – tā, runājot par apcelšanu jeb bulingu vienaudžu vidū Latvijas Televīzijas projektā "Dzīvei nav melnraksta", sacīja iedvesmotājs Niks Vujačičs, kurš piedzima bez kājām un rokām, bet par spīti tam nodibināja ģimeni un piedzīvoja pasaules slavu, ar savām runām dodot sparu cīnīties daudziem cilvēkiem visā pasaulē.
Piedzima bez urīnpūšļa. Mihaila cīņa ar diagnožu buķeti
Piedzima bez urīnpūšļa. Mihaila cīņa ar diagnožu buķeti
"Kad man bija 35 gadi, mans urologs pateica, ka man nav šajā pasaulē atlicis daudz laika. Tagad mans mērķis ir nodzīvot līdz 50 gadiem," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atzina Mihails Gladkovs. Mihails pauda – tas ir brīnums, ka viņš ir nodzīvojis līdz 41 gada vecumam, jo viņa diagnozes ir pat grūti saskaitīt – viņš piedzima bez urīnpūšļa.
Apātija, depresija, trīceklis – kokteilis, ko nenovēlēt nevienam. Armanda Simsona izdegšanas stāsts
Apātija, depresija, trīceklis – kokteilis, ko nenovēlēt nevienam. Armanda Simsona izdegšanas stāsts
"Vai es varēšu nodrošināt savu ģimeni? Ko es vispār māku? Es vienkārši neko nesapratu. Un domas – labāk ir dzīvot bez manis. Paldies Dievam, es nenonācu līdz darbībām," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Armands Simsons, norādot, ka ar psihoterapeita palīdzību nonāca pie posttraumatiskā stresa un izdegšanas sindroma diagnozēm. Kad notiekošais tika nosaukts vārdos, cīnīties kļuvis vieglāk.
Radīja tēlu, lai pateiktu to, ko pati nekad nespētu. Džemmas Sudrabas stāsts
Radīja tēlu, lai pateiktu to, ko pati nekad nespētu. Džemmas Sudrabas stāsts
Džemma Sudraba pasaka lietas, kuras Linda pati nekad neteiktu un tādā veidā, kādā viņai nekad nebūtu drosmes. Džemma Sudraba ir nekaunīga, viņai nav neērti. Viņa ir veids, kā runāt par sieviešu tiesībām un izaicinājumiem, ar kuriem mūsdienās saskaras katra sieviete, Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Džemmas Sudrabas tēla iemiesotāja Linda Curika. 
Valodas raustīšanas dēļ nepieņēma skolā, bet tagad atstumj darba devēji. Baibas Krūmiņas stāsts
Valodas raustīšanas dēļ nepieņēma skolā, bet tagad atstumj darba devēji. Baibas Krūmiņas stāsts
"Pēc pārējo cilvēku attieksmes es nedomāju, ka esmu normāla," Latvijas Televīzijas raidījumā "Dzīvei nav melnraksta" atklāja Baiba Krūmiņa. Baiba visu dzīvi rausta valodu. Skolas gados viņa tika izsmieta gan vienaudžu, gan arī skolotāju vidū. Kaut arī Baiba funkcionē kā jebkurš cilvēks, bieži viņu uzskata par invalīdu. Arī darba devēji izvairās pieņemt Baibu darbā.
«Mūžīgajiem bērniem» pēc pilngadības iesaldē atbalstu; lēmums par rīcībspējas ierobežošanu jāgaida i...
«Mūžīgajiem bērniem» pēc pilngadības iesaldē atbalstu; lēmums par rīcībspējas ierobežošanu jāgaida ilgi (papildināts)
Sasniedzot pilngadību, cilvēks kļūst patstāvīgs un visi lēmumi jāpieņem pašam. Bet ja cilvēks ir ar smagu invaliditāti? Jolanta Kalniņa pirms mēneša prasīja tiesai ierobežot rīcībspēju dēlam ar dziļu garīgu atpalicību. Aizgādniecība ne tikai ļautu pieņemt lēmumus par dēla ārstēšanu, bet arī saņemt pabalstu, jo līdz ar pilngadību arī tas vairs nepienākas. Taču mēnesis ir pagājis, bet lēmuma vēl nav.
Dzīve pēc kaulu smadzeņu transplantācijas. Evitas Baumanes stāsts par cīņu ar vēzi
Dzīve pēc kaulu smadzeņu transplantācijas. Evitas Baumanes stāsts par cīņu ar vēzi
"Man nebija bail ārstēties. Man bija bailes no tā, ka es varētu nomirt," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atzina Evita Baumane. Uzstādot diagnozi - asins vēzis, ārsti bija pārliecināti, ka slimība nav ārstējama. 2019. gadā viņai tika veikta kaulu smadzeņu transplantācija un šobrīd jau gadu Evita dzīvo bez sāpēm, no jauna novērtējot iespēju dzīvot pilnvērtīgi.
Jēkabpils novada Vīpē Āfrikas cūku mēri fiksē mājas cūkām; likvidēs 58 dzīvniekus (papildināts)
Jēkabpils novada Vīpē Āfrikas cūku mēri fiksē mājas cūkām; likvidēs 58 dzīvniekus (papildināts)
Zemnieku saimniecībā Jēkabpils novada Vīpes pagastā mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums. Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, novietnē tiks likvidētas 58 cūkas, informēja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas novietnē veic slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus un epidemioloģisko izmeklēšanu. 
VIDEO. Cīņa ar vēzi sākās 17 gadu vecumā. Kristas Krēsliņas stāsts
VIDEO. Cīņa ar vēzi sākās 17 gadu vecumā. Kristas Krēsliņas stāsts
Pēc gadu ilgas veselības pasliktināšanās 17 gadu vecumā Kristai tika diagnosticēts vēzis – Hodžkina limfoma. Arī savu 12. klases izlaidumu viņa sagaidīja, zinot, ka pēc tā atkal būs jābrauc ārstēties. Šobrīd pagājuši jau trīs gadi, kopš vēzis ir remisijas stadijā. Krista dzīvo ar apziņu, ka garantiju nav un slimība jebkurā brīdī var atgriezties, bet tas netraucē viņai dejot tautas dejas, studēt un baudīt dzīvi, viņa stāstīja Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta". 
VIDEO. Piedzima bunkurā, kļuva par režisori. Dzintras Gekas stāsts
VIDEO. Piedzima bunkurā, kļuva par režisori. Dzintras Gekas stāsts
"Raksturu veido cilvēka dzīve, jo ir tikai viena iespēja – vai tu norūdies un izdzīvo, vai tu aizej bojā," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atzina režisore Dzintra Geka. Dzintras vecāki 1949. gadā slēpās bunkurā, tur viņa arī piedzima. Bērnība nebija viegla, bet jau 15 gadu vecumā Dzintra sāka filmēties, tajā brīdī saprotot, ka vēlas kļūt par režisori.
Kopā ar operdziedātāju Džoisu Didonato Dzintaros uzstāsies 200 jaunie vokālisti
Kopā ar operdziedātāju Džoisu Didonato Dzintaros uzstāsies 200 jaunie vokālisti
Latvija ir iekļauta amerikāņu operdziedātājas Džoisas Didonato pasaules tūres kalendārā: viņas teatralizētā koncertprogramma "Ēdene" jau ir izskanējusi kā Ņujorkas Kārnegija zālē, tā arī citviet pasaulē. Tagad viņa viesosies Dzintaru koncertzālē, un 20. jūnijā dziedātājas priekšnesumam pievienosies vietējo jauno vokālistu koris – divi simti Rīgas 6. vidusskolas audzēkņu.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti