"Man bija sajūta, ka es neesmu īpaši gudrs. Pirmajās klasēs tev ir jālasa, bet man tas sagādāja grūtības," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Jānis Krievāns. Turpretim šobrīd viņš vada "Junior Achievement Latvia" – organizāciju, kas veicina skolēnu attīstību uzņēmējdarbībā.
Autora ziņas
"Nedzīvos līdz 12 gadiem, būs traki. Varbūt līdz 18 gadiem neizdzīvos – man tika doti šādi izdzīvošanas termiņi. Man bija nopietna depresija, jo es sāku gaidīt savu nāvi," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atklāja Ieva Plūme. Ievai ir iedzimta sirdskaite – starp abiem sirds kambariem ir paliels caurums, kas nav operējams.
Jau pēc nedēļas Latvijas Eirovīzijas delegācija dosies uz Zviedrijas pilsētu Malmi, lai uzsāktu mēģinājumus uz lielās konkursa skatuves. Pirms došanās ceļā Zviedrijas vēstniecība par godu Donam rīkoja īpašu pasākumu. Tas bija iemesls kopā priecāties un novēlēt Latvijas pārstāvim veiksmi uz Eirovīzijas skatuves.
"Negribas, lai paliek sliktāk. Negribas, lai viņai atsakās rociņas un kājiņas. Es negribu, lai viņai sāp, un tāpēc es ļoti gribētu, lai atrastos tās zāles," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" sacīja Sintija Bergmane. Viņa meitai sāka meklēt diagnozi, kad saprata, ka kaut kas nav kārtībā – meita neattīstījās atbilstoši savam vecumam, bieži slimoja, piedzīvoja krampjus. Sintija ar meitiņu apmeklēja daudzus ārstus, bet palīdzēt neviens īsti nespēja. Diagnozi uzstādīja vien deviņu gadu vecumā. Tā izrādījās ļoti reta ģenētiska slimība, kuras ārstēšanai zāļu pasaulē nav.
"Ja ar šo diagnozi mēs nonākam slimnīcā, tas nozīmē, ka ir jau drusku par vēlu, jo nieres ir klusās slepkavas. Cilvēks saprot, ka ir slikti, tikai tad, kad viss jau ir beidzies," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" sacīja Andrejs Kvitko. Viņam ir hroniska nieru slimība, un savu funkcionējošo nieru vairs nav. Jau kopš 2018. gada Andrejs ir rindā uz otro nieres transplantāciju.
"Ar savu neatlaidību esmu sasniegusi daudz, neskatoties uz depresiju un visiem tiem kalniem, kam esmu gājusi pāri," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja dziedātāja un ētera personība Liene Stūrmane, kura plašāk pazīstama ar segvārdu Atvara. Viņa atzina – nevienam nenovēlētu tādu bērnību, kādu ir piedzīvojusi pati. Tēvs bija alkoholiķis, kura dēļ cieta visa ģimene. Savas emocijas Atvara burtiski apēda un pusaudžu gados svēra ap 125 kilogramiem.
"Mēs, vīrieši, esam tādi, ka mums viss ir "heijā, viss ir labi!", un tikai tad, kad zvani nozvana, mēs meklējam palīdzību. Es pats esmu spilgts piemērs – man jau pirms ļaundabīgā vēža atklāšanas divus, trīs gadus iepriekš tika atklāts labdabīgs audzējs," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Agris Freibergs. Šobrīd Agris ir "Dzīvības koks" mentors tieši jautājumos par vīriešu onkoloģiju, bet pirms kāda laika viņam pašam izoperēja prostatas vēzi. Pats izgājis ārstēšanās ceļu, Agris tagad var un vēlas palīdzēt arī citiem vīriešiem, kuri saskaras ar līdzīgām problēmām, bet par tām klusē.
"Es varu darīt to, ko gribu. Varu strādāt, varu būt vajadzīgs citiem," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Gunārs Grabinskis. Viņam invaliditāte ir jau no dzimšanas, tā ir dzemdību trauma – bērnu cerebrālā trieka. Dzemdību laikā tika bojātas mazās smadzenītes, kur ir galvenie kustību nervi. Par spīti tam viņš cenšas visu darīt pats. Pat sakārtot vides pieejamību savā apkaimē.
"Es nevis gribēju izdarīt, es darīju pašnāvību. Kā, Nora? Bet visi taču tevi uzskatīja par veiksminieci, kura iet kalnā, kurai viss izdodas, kurai viss dzīvē ir kārtībā. Bet man nebija paša galvenā – pašvērtības apziņas," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atklāja rakstniece Nora Ikstena. Pandēmijas laikā pēc laulības šķiršanas rakstniece piedzīvoja smagu depresiju, kura noveda līdz pašnāvības mēģinājumam. Tagad šis posms ir garām, bet viņa atzīst – nekad un nevienam citam tur nenovēlētu nonākt.
"Biju problēmbērns, runāju pretī skolotājiem, neklausīju skolotājus," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atklāja Samanta Kampāne. Samantas vecāki nedzīvoja kopā, līdz ar to viņas bērnība bija ļoti mainīga – viņa dzīvoja gan pie vecvecākiem, gan pie mammas, gan tēta. Viņa jutās nepiepildīta, jo izjuta vajadzību pēc abiem vecākiem, pēc noteiktības. Skolā tas izpaudās kā uzvedības problēmas, bet šobrīd viņa darbojas kā brīvprātīgā biedrībā "palīdzesim.lv" un iet talkā citiem pusaudžiem. Brīvprātīgais darbs palīdzējis piedzīvot izaugsmi arī pašai Samantai.
"Es vienmēr gribēju iekļauties starp krutajiem čaļiem, bet tas man maksāja ļoti daudz, jo, ja godīgi, es nebiju es, es nevarēju atzīties savā vājumā, un uz tā rēķina es aizvainoju ļoti daudzus citus, kas bija vājāki par mani," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Klāvs Kristaps Košins. Lai iekļautos barā, Klāvs agri pievērsās narkotikām. Marihuānas tirgošanas dēļ viņš gandrīz nonāca cietumā, bet no ieslodzījuma viņu paglāba iespēja nodot kādu citu.
"Autoavārijā cieta 60% no mūsu draugu kompānijas. Es nezinu, kā tajā brīdī nostrādāja kaut kāds klikšķis – nekāpt tajā mašīnā, 14–15 gados apzinoties, ka šoferis pie stūres būs dzēris, blakus sēdētāji būs dzēruši," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Sintija Leimane. Sintija uzauga mīlošā ģimenē, bet kaut kas pusaudžu gados jaunietei pietrūka. Tas bija adrenalīns, ko viņa meklēja nepareizajā kompānijā līdz brīdim, kad saskārās ar sekām.
"Man bija miljoniem bišu galvā, man asaras tecēja, es nevarēju acis atvērt, viss sāpēja. Tā bija elle uz zemes, un man šķita, ka tas ir tas, kā tu mirsti," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" par reizi, kad apzināti vēlējās izbeigt savu dzīvi, stāstīja sociālo tīklu satura veidotājs Armands Jaunzems. Līdz pašnāvības mēģinājumam viņu noveda uzvedība, kas sākās kā protests pret vecākiem un viņu reliģiju, bet noveda pie apzinātas sevis iznīcināšanas.
"Es regulāri piedzēros līdz bezsamaņai. Es regulāri vienkārši biju komā," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atzina dziesminieks Imants Daksis. Imants jau no bērnības interesējās par mūziku, bet viņam nepatika tas, ko lika spēlēt, viņš gribēja radīt savus darbus. Tāpat viņam neinteresēja tas, ko dara vienaudži. Imantam bija grūti iekļauties sociālajā vidē, tāpēc daudz laika viņš pavadīja vienatnē. Lai aizbēgtu no realitātes, agri iepazina smēķēšanu un alkoholu, kas rezultējās ar smagu atkarību.
Četras egles par 2300 eiro un 140 stundas piespiedu darba – diezgan augsta cena par Ziemassvētku rotu! Tieši šādi pirms vairākiem gadiem kādam vīrietim beidzās patvaļīga koku ciršana Viļakas novada dabas parkā "Vecumu meži". Iespējams, viņš dabas parku uzskatīja par valstij piederošu mežu. Un tajos taču drīkst cirst eglītes svētkiem... Jā, drīkst, taču ne dabas parkos. Ejot pēc savas eglītes, jāatceras par noteikumiem.
"Kāpēc es palīdzu ukraiņu ārstiem? Es vienkārši jūtu, ka tas ir tas, kas man jādara, ka tas ir viens no svarīgākajiem manas dzīves uzdevumiem. Ja es palikšu malā, tad es nevarēšu sev to piedot. Tas ir vienkārši jādara," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Mārtiņš Malzubris. 2022. gada marta beigās viņš kopā ar mikroķirurgu Olafu Libermani devās uz Ukrainu, lai palīdzētu ārstēt civiliedzīvotājus un karavīrus, bet tagad apmāca ukraiņu ārstus tepat Latvijā.
"Kāpēc būt daļai no iemesla kādam justies tā, it kā cerību nebūtu?" – tā, runājot par apcelšanu jeb bulingu vienaudžu vidū Latvijas Televīzijas projektā "Dzīvei nav melnraksta", sacīja iedvesmotājs Niks Vujačičs, kurš piedzima bez kājām un rokām, bet par spīti tam nodibināja ģimeni un piedzīvoja pasaules slavu, ar savām runām dodot sparu cīnīties daudziem cilvēkiem visā pasaulē.
"Kad man bija 35 gadi, mans urologs pateica, ka man nav šajā pasaulē atlicis daudz laika. Tagad mans mērķis ir nodzīvot līdz 50 gadiem," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atzina Mihails Gladkovs. Mihails pauda – tas ir brīnums, ka viņš ir nodzīvojis līdz 41 gada vecumam, jo viņa diagnozes ir pat grūti saskaitīt – viņš piedzima bez urīnpūšļa.
"Vai es varēšu nodrošināt savu ģimeni? Ko es vispār māku? Es vienkārši neko nesapratu. Un domas – labāk ir dzīvot bez manis. Paldies Dievam, es nenonācu līdz darbībām," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Armands Simsons, norādot, ka ar psihoterapeita palīdzību nonāca pie posttraumatiskā stresa un izdegšanas sindroma diagnozēm. Kad notiekošais tika nosaukts vārdos, cīnīties kļuvis vieglāk.
Džemma Sudraba pasaka lietas, kuras Linda pati nekad neteiktu un tādā veidā, kādā viņai nekad nebūtu drosmes. Džemma Sudraba ir nekaunīga, viņai nav neērti. Viņa ir veids, kā runāt par sieviešu tiesībām un izaicinājumiem, ar kuriem mūsdienās saskaras katra sieviete, Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Džemmas Sudrabas tēla iemiesotāja Linda Curika.
"Pēc pārējo cilvēku attieksmes es nedomāju, ka esmu normāla," Latvijas Televīzijas raidījumā "Dzīvei nav melnraksta" atklāja Baiba Krūmiņa. Baiba visu dzīvi rausta valodu. Skolas gados viņa tika izsmieta gan vienaudžu, gan arī skolotāju vidū. Kaut arī Baiba funkcionē kā jebkurš cilvēks, bieži viņu uzskata par invalīdu. Arī darba devēji izvairās pieņemt Baibu darbā.
Sasniedzot pilngadību, cilvēks kļūst patstāvīgs un visi lēmumi jāpieņem pašam. Bet ja cilvēks ir ar smagu invaliditāti? Jolanta Kalniņa pirms mēneša prasīja tiesai ierobežot rīcībspēju dēlam ar dziļu garīgu atpalicību. Aizgādniecība ne tikai ļautu pieņemt lēmumus par dēla ārstēšanu, bet arī saņemt pabalstu, jo līdz ar pilngadību arī tas vairs nepienākas. Taču mēnesis ir pagājis, bet lēmuma vēl nav.
"Man nebija bail ārstēties. Man bija bailes no tā, ka es varētu nomirt," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atzina Evita Baumane. Uzstādot diagnozi - asins vēzis, ārsti bija pārliecināti, ka slimība nav ārstējama. 2019. gadā viņai tika veikta kaulu smadzeņu transplantācija un šobrīd jau gadu Evita dzīvo bez sāpēm, no jauna novērtējot iespēju dzīvot pilnvērtīgi.
Zemnieku saimniecībā Jēkabpils novada Vīpes pagastā mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums. Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, novietnē tiks likvidētas 58 cūkas, informēja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas novietnē veic slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus un epidemioloģisko izmeklēšanu.
Pēc gadu ilgas veselības pasliktināšanās 17 gadu vecumā Kristai tika diagnosticēts vēzis – Hodžkina limfoma. Arī savu 12. klases izlaidumu viņa sagaidīja, zinot, ka pēc tā atkal būs jābrauc ārstēties. Šobrīd pagājuši jau trīs gadi, kopš vēzis ir remisijas stadijā. Krista dzīvo ar apziņu, ka garantiju nav un slimība jebkurā brīdī var atgriezties, bet tas netraucē viņai dejot tautas dejas, studēt un baudīt dzīvi, viņa stāstīja Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta".
"Raksturu veido cilvēka dzīve, jo ir tikai viena iespēja – vai tu norūdies un izdzīvo, vai tu aizej bojā," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atzina režisore Dzintra Geka. Dzintras vecāki 1949. gadā slēpās bunkurā, tur viņa arī piedzima. Bērnība nebija viegla, bet jau 15 gadu vecumā Dzintra sāka filmēties, tajā brīdī saprotot, ka vēlas kļūt par režisori.
Latvija ir iekļauta amerikāņu operdziedātājas Džoisas Didonato pasaules tūres kalendārā: viņas teatralizētā koncertprogramma "Ēdene" jau ir izskanējusi kā Ņujorkas Kārnegija zālē, tā arī citviet pasaulē. Tagad viņa viesosies Dzintaru koncertzālē, un 20. jūnijā dziedātājas priekšnesumam pievienosies vietējo jauno vokālistu koris – divi simti Rīgas 6. vidusskolas audzēkņu.