Ēvalds Dukuls

LTV Ziņu dienesta žurnālists

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
VIDEO. Nežēlīga profesija un uz īsu laiku – baletdejotāja Raimonda Martinova stāsts
VIDEO. Nežēlīga profesija un uz īsu laiku – baletdejotāja Raimonda Martinova stāsts
Raimonds Martinovs ir Latvijas Nacionālās operas un baleta vadošais solists. Viņa profesijas izvēle bija mammas rokās, jo tas esot bijis viņas sapnis. Un gadiem ejot, dēls spēja izdzīvot viņas sapni. Nekas nenācās viegli, jo baletdejotāja profesija pati par sevi ir ļoti smaga un nežēlīga. Tā māca, ka dzīve ir ļoti īsa. Īss ir arī profesijas mūžs, jo nākas upurēt visdārgāko – veselību, rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta baletdejotājs Raimonds Martinovs.
VIDEO. Mūzika – mammas sapnis. Mika Galvanovska ceļš uz skatuvi cauri negācijām
VIDEO. Mūzika – mammas sapnis. Mika Galvanovska ceļš uz skatuvi cauri negācijām
Miks Galvanovskis par mūziķi kļuvis tāpēc, ka tas esot bijis mammas neīstenots sapnis. Gadiem ejot, nācās saskarties ar daudzām paziņu paustām negācijām, ka, iespējams, mūzika nav īsti viņa lieta. Par spīti visam Miks mācījās un attīstīja savas prasmes. Nelaimes gadījums, kad dziedātājs atradās uz nāves robežas, lika mainīt savu attieksmi pret dzīvi un savu profesiju, tā LTV rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta dziedātājs Miks Galvanovskis.
VIDEO. Dibināt uzņēmumu, lai palīdzētu dēlam. Ketijas Karlsones stāsts
VIDEO. Dibināt uzņēmumu, lai palīdzētu dēlam. Ketijas Karlsones stāsts
Ketija kopā ar vīru pirms dažiem gadiem dibināja kafijas namiņu, kura ieņēmumi tiek novirzīti viņu bērna Kurta, kurš ir ar īpašām vajadzībām, rehabilitācijai un nodarbībām. Desmitgadīgajam Kurtam ir ļoti reta ģenētiska saslimšana, kuras dēļ notiek smagas epilepsijas lēkmes, un viņa attīstība apstājusies mēneša vecumā, tā rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Ketija Karlsone. 
Snovborda komentētājam Artūram Cukundem tas ir darbs un aizraušanās
Snovborda komentētājam Artūram Cukundem tas ir darbs un aizraušanās
Artūrs Cukunde ikdienā ir profesionāls snovbordists, licencēts treneris un tiesnesis, bet Pekinas olimpisko spēļu laikā viņš bija arī LTV sporta komentētājs. Artūra debija snovborda komentētāja lomā notikusi pirms četriem gadiem. Arī šogad skatītāji varēja dzirdēt viņa balsi. Translācijas rīta agrumā nebija viegls darbs, tomēr mīlestība pret šo sporta veidu ir lielāka.
VIDEO. Pēc Eirovīzijas gribēju pamest mūziku – Katrīnas Dimantas stāsts
VIDEO. Pēc Eirovīzijas gribēju pamest mūziku – Katrīnas Dimantas stāsts
Katrīna Dimanta 2014. gada maijā grupas "Aarzemnieki" sastāvā pārstāvēja Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā. Daudzi atceras atvērtu un pozitīvu grupas solistu Joranu, bet tikai daži zināja, ka kolektīvā bijušas ļoti saspīlētas attiecības solista dēļ, pēc kurām Katrīna gribēja pamest skatuvi un vairs neatgriezties mūzikā. Tomēr vairāku sakritību rezultātā emocijas izdevās savaldīt un turpināt muzicēt, tā rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Katrīna Dimanta.
VIDEO. Pašnāvība ir apzināts lēmums. Saruna ar psihiatru Taubi
VIDEO. Pašnāvība ir apzināts lēmums. Saruna ar psihiatru Taubi
Latvijā situācija ar pašnāvībām ir dramatiska. Iemesls tam ir vairāki faktori. Viens no tiem – ekonomiskā situācija valstī. Pašnāvība ir pietiekami apzināts cilvēka lēmums. Un to ir iespējams pamanīt un novērst, rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta psihiatrs Māris Taube.
VIDEO. Cīņa par savu garīgo veselību. Dārtas Ušackas stāsts
VIDEO. Cīņa par savu garīgo veselību. Dārtas Ušackas stāsts
Pēc Dārtas Ušackas patēva nāves meitene ieslēdzās sevī. Mēģināja atrast nodarbes, lai novērstu domas par sērām. Māte sāka pastiprināti lietot alkoholu, kas vainagojās ar emocionālo vardarbību pret meitu. 18 gadus veco Dārtu mamma izdzina no mājām. Bet tas esot bijis neliels atvieglojums, jo beidzās emocionālā vardarbība, toties sākās citas grūtības, tā rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Dārta.
Miks Dukurs «Supernovas» finālu vēros no mājām
Miks Dukurs «Supernovas» finālu vēros no mājām
12. februāra vakarā taps zināms, kurš Latviju pārstāvēs Eirovīzijā. Miks Dukurs pozitīva Covid-19 testa dēļ fināla šovā piedalīties nevarēs, un tā vietā skatītājiem tiks atskaņots ieraksts no ģenerālmēģinājuma.
VIDEO. HIV pozitīvi cilvēki var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Andra Veiķenieka stāsts
VIDEO. HIV pozitīvi cilvēki var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Andra Veiķenieka stāsts
Andris Veiķenieks ar HIV inficējās 2006. gadā. Kādā veidā un kādos apstākļos tas notika, nav zināms. Pieņemt to, ka tā ir paša kļūda, prasīja ilgu laiku. Līdz pilnīgai pieņemšanai pagāja pusotrs gads. Bet visus šos gadus HIV infekcija vīrieša dzīvi krasi neietekmēja. Vienīgais – katru dienu jādzer zāles, tā rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta biedrības "Agihas" valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks.
VIDEO. Vardarbība skolā iedragāja jaunieša mentālo veselību – Denisa stāsts
VIDEO. Vardarbība skolā iedragāja jaunieša mentālo veselību – Denisa stāsts
Emocionālās un fiziskās vardarbības dēļ Denisam nācās mainīt skolu un pilsētu. Klases biedri deviņu gadu garumā pazemoja un fiziski iespaidoja jaunieti, sadragājot viņa mentālo veselību. Nedz skola, nedz psihologi situāciju atrisināt nespēja. No vecākiem notiekošais skolas gaiteņos tika slēpts. Par saviem pārdzīvojumiem rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" pastāstīja Deniss Demčenko.
VIDEO. Samazināt kuņģi, lai notievētu – Ances Tarvidas stāsts
VIDEO. Samazināt kuņģi, lai notievētu – Ances Tarvidas stāsts
Lai nomestu lieko svaru, Ance Tarvida gandrīz pusgadu ēda tikai graudu sausmaizītes un litru paniņu dienā. Retu reizi atļāvās apēst tomātu. Šāda uztura dēļ gandrīz nonāca līdz anoreksijai. Pēc laika zaudētais svars atgriezās atpakaļ, un Ance nolēma gulties uz ķirurga galda. "Es gribu iet līdzi saviem draugiem uz izklaides vietām, nebaidoties no tā, ka kāds padomās, kā es izskatos," tā rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Ance Tarvida.
VIDEO. 18 gadu vecumā nonākt ratiņkrēslā. Annijas Kļaviņas stāsts
VIDEO. 18 gadu vecumā nonākt ratiņkrēslā. Annijas Kļaviņas stāsts
Annija 2013. gadā cietusi autoavārijā, pēc kuras nonāca ratiņkrēslā. Visi nemitīgie centieni piecelties kājās palika bez rezultāta. Tomēr traģiskais notikums nespēja atņemt mīlestību pret dzīvi. "Kad es sevi iemīlēju, tikai tad es varēju kaut ko dot pasaulei un pilnvērtīgi ņemt," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Annija Kļaviņa.
VIDEO. Par katru dzīvnieku pieņemu lēmumu - medīt vai nemedīt. Lindas stāsts
VIDEO. Par katru dzīvnieku pieņemu lēmumu - medīt vai nemedīt. Lindas stāsts
Linda ar retiem izņēmumiem jau daudzus gadus nepērk gaļu veikalā. Pārtikai izvēlas pašu nomedīto dzīvnieku. Medības, viņasprāt, ir viens no humānākajiem gaļas ieguves veidiem. Un šobrīd tas ir gan darbs, gan arī hobijs. Tā rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta medniece Linda Dombrovska.
VIDEO. Bērnībā ilgi neapzinājos, ka man ir invaliditāte. Guntas Ančas stāsts
VIDEO. Bērnībā ilgi neapzinājos, ka man ir invaliditāte. Guntas Ančas stāsts
Bērnībā visi kaimiņi dzīvoja kā viena liela ģimene, bērni pagalmā spēlējās kopā, un es ilgi neapzinājos, ka man ir invaliditāte – LTV rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" vadītāja Gunta Anča. Viņa mudina arī valsti nāk talkā uzņēmējiem iekļaut darbavietās cilvēkus ar invaliditāti.
VIDEO. Apglabāt meitas un māti – Danutas traģiskais dzīvesstāsts
VIDEO. Apglabāt meitas un māti – Danutas traģiskais dzīvesstāsts
Danuta traģisko sakritību dēļ zaudēja divus bērnus un mammu. Viena meita noslīka, māte un otra meita gāja bojā ugunsgrēkā. Neskatoties uz visām nelaimēm dzīves laikā, sieviete nenolaiž rokas un turpina dzīvot, rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Danuta.
VIDEO. Ziemas peldes veterāne: Par «roni» var kļūt jebkurš
VIDEO. Ziemas peldes veterāne: Par «roni» var kļūt jebkurš
"Lai sāktu nodarboties ar ziemas peldēšanu, jāsāk vasarā un jāturpina rudenī. Oficiāli ziemas peldēšanas sezona tiek atklāta oktobra pirmajā svētdienā. Šī pakāpenība būtu ieteicama. Es pati ziemas peldēšanu sāku februārī. Tas īsti nav pareizi, tomēr katrs gadījums vērtējams atsevišķi," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" par ziemas peldi saka biedrības "Latvijas ronis" valdes priekšsēdētāja Sarma Kočāne.
VIDEO. Neredzīgiem cilvēkiem nav jāuzspiež palīdzība. Līgas stāsts
VIDEO. Neredzīgiem cilvēkiem nav jāuzspiež palīdzība. Līgas stāsts
"Kamēr es redzēju, es taču varēju to un to izdarīt. To un to izlasīt. Man bija žēl par tām iespējām, kas man zuda kopā ar redzes atlikumu," LTV rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo biedrības "Redzi mani" valdes priekšsēdētāja Līga Ķikute.
VIDEO. «Sterilizācija ir saistīta ar manu pārliecību». Mētras stāsts
VIDEO. «Sterilizācija ir saistīta ar manu pārliecību». Mētras stāsts
"Sterilizācija nav par kontracepciju kā aizsargāšanos no grūtniecības seksa laikā. Tas ir par izvēli, mans apzināts lēmums," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta māksliniece Mētra Saberova, kura veikusi sterilizāciju, jo ir pārliecināta, ka bērnus nekad negribēs.
VIDEO. Jānis Domburs: Es tiešām nezinu, kas ir laime
VIDEO. Jānis Domburs: Es tiešām nezinu, kas ir laime
Patētiskās lietas ir ļoti riskantas un slidenas, rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta žurnālists un LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs. "Es tiešām nezinu, kas ir laime," sarunā atzīst Domburs.
VIDEO: Dziedāt katram – Ineses Galantes ceļš līdz skatuvei
VIDEO: Dziedāt katram – Ineses Galantes ceļš līdz skatuvei
"Daudziem liekas, ka tas ir kaut kas nesaprotams, garlaicīgs, elitārs. Tā nav," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" par operu stāsta operdziedātāja Inese Galante. Dziedātāja atzīst, ka viņas misija ir dziedāt katram un palīdzēt tikt galā ar problēmām.
VIDEO. Rūta Dimanta: Es zinu, kā tas ir – justies atšķirīgam
VIDEO. Rūta Dimanta: Es zinu, kā tas ir – justies atšķirīgam
"Lielākā daļa cilvēku neatnāk pie labdarības organizācijām. Cilvēks grib atrisināt savas problēmas pats. Bet ir jāatzīst, ka es to nevaru izdarīt un jāiet lūgt palīdzību. Tas ir ļoti grūti," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" saka labdarības portāla Ziedot.lv un rehabilitācijas centra "Poga" dibinātāja un vadītāja Rūta Dimanta.
VIDEO: Pedagogu attieksme gandrīz sagrāva bērna mentālo veselību
VIDEO: Pedagogu attieksme gandrīz sagrāva bērna mentālo veselību
"Saņēmu zvanu no latviešu valodas skolotāja ar jautājumu: "No kuras skolas jūs atnācāt? Jūsu bērns ir tā kā tāds suņuks iedzīts stūrī"," ar asarām acīs rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Linda. Līdz piecu gadu vecumam viņas dēls nerunāja. Ārsti uzstādīja diagnozi – disleksija, un Linda ir sastapusies ar lielu nežēlību no skolotāju puses par šo dēla diagnozi. Vairākus gadus nācās cīnīties par viņa tiesībām.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd