Pēc dažām dienām spēkā stāsies Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krievijas naftu. Un jau tuvākajā laikā Briselē varētu tikt apstiprināta nu jau devītā sankciju pakete pret Krieviju. Par to Brisele šobrīd detaļas pilnībā neatklāj, tomēr jau tagad zināms, ka plānots skart nozares, kas Krievijai ir būtiskākie ieņēmumu avoti un sniedz iespējas sponsorēt karu Ukrainā.
Autora ziņas
Politika nav gluži nošķirama arī no sporta pasaules, un pēdējās nedēļās uzmanības centrā nokļuvusi Katara, kur tūdaļ sāksies viens no nozīmīgākajiem sporta notikumiem – Pasaules kauss futbolā. To aizēnojuši pārmetumiem Katarai par cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī apsūdzības, ka nozīmīgais pasākums šajā Persijas līča valstī norit tikai politiskā spiediena dēļ.
Pasaules Veselības organizācija vēl nav paziņojusi, ka Covid-19 pandēmija būtu beigusies, taču nesen izteicās, ka tās beigas jau ir saskatāmas. Baltijas valstīs saslimšanas gadījumu skaits būtiski krities, bet ārsti arvien iesaka saglabāt piesardzību un potēties, ja kopš iepriekšējās vakcinācijas pagājuši vairāk nekā seši mēneši.
Krievijas vadība, pirms vairāk nekā diviem mēnešiem sākot iebrukumu Ukrainā, apgalvoja, ka Krievijas mērķis esot “atbrīvot Ukrainu no nacistiem”, nevis okupēt šo teritoriju, taču pēdējās dienās okupanti vairs necenšas slēpt, ka Ukrainas zemi uzskata par savējo un mēģinās tur iekārtoties uz palikšanu.
Krievijas spēki turpina uzbrukumus Ukrainas austrumos, lai panāktu pilnīgu kontroli pār Doneckas un Luhanskas apgabaliem. Taču līdz šim tiem nav izdevies izlauzties cauri Ukrainas frontes zonām un gūt nozīmīgas uzvaras. Vienlaikus iebrucēji atkārtoti raidījuši raķetes uz vairākām apdzīvotām vietām, to skaitā Harkivu.
Krievija ar nepatiesiem apgalvojumiem, ka vēršas tikai pret militāriem mērķiem, turpina karu Ukrainā. Sīvas kaujas arvien norit valsts austrumos, kur pagājušajā naktī nogalināti vēl deviņi civiliedzīvotāji. Pēc Rietumu izlūkdienestu teiktā, Krievija šo valsts daļu plāno pārņemt pilnīgā kontrolē līdz maija vidum. Ukraina gan neko bez cīņas negrasās atdot.
Izvērtējot Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ietekmi uz Eiropas Savienības transporta nozari, Eiropas Parlamenta deputāti pieprasīs, lai Krievija atdotu nozagtās lidmašīnas.
Lietuvā, Seims šonedēļ grozīja konstitūciju, atļaujot tiešas pašvaldību mēru vēlēšanas, pazeminot minimālo vecumu, lai varētu kandidēt parlamentā, kā arī ļaujot uz amatu kandidēt personai, pret kuru uzsākta impīčmenta procedūra. Visi šie lēmumi pieņemti vienīgajā dienā, kad spēkā nebija ārkārtējā situācija, kas valstī noteikta kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Cik nozīmīgi ir visi šie lēmumi?
Ukrainas varasiestādes turpina izmeklēt iespējamo genocīdu, ko Krievijas karaspēks ir pastrādājis galvaspilsētas Kijivas apkaimē. Līdz šim Bučā un citās Kijivas priekšpilsētās ir atrastas vismaz 720 civiliedzīvotāju mirstīgās atliekas, bet vēl aptuveni 200 cilvēki tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.
Stokholmā trešdien notikusi Zviedrijas un Somijas valdību vadītāju tikšanās, kurā galvenā uzmanība bija pievērsta drošības jautājumiem un reakcijai uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Abu valstu prese vēsta, ka Zviedrija un Somija ir krietni pietuvojušās lēmumam par pievienošanos NATO un attiecīgs pieteikums varētu tikt iesniegts jau šovasar.