Ukrainas prezidenta uzruna seko dienu pēc tam, kad Ukrainā bija ieradušies Lietuvas politiķi, kuri apmeklēja Kijivas piepilsētas, lai savām acīm redzētu okupācijas spēku pastrādātos noziegumus, kā arī paustu atbalstu Kijivas valdībai.

Pēc Zelenska teiktā, Krievijas sāktais karš Ukrainā licis Eiropai uzdot sev stratēģisku jautājumu par to, vai tās vērtības, uz kurām tika veidotas valstis pēc Otrā pasaules kara, arvien ir dzīvas vai arī tās ir novecojušas un var kalpot kā muzeja eksponāti tūristiem. Viņaprāt, nākotne balstās tajā, cik vienotas šajā laikā būs Eiropas valstis.

"Tas nav tikai par mums. Tas attiecas ne tikai uz Ukrainu. Krievijas plāni ir skaidri. Ukraina ir tikai sākums. Tālāk, nedod Dievs, būs jūsu valsts, pārējās Baltijas valstis, Moldova, Gruzija, Polija, valstis Vidusāzijā," brīdināja Zelenskis.

"Maskavā viņi runā par draudiem Somijai un Zviedrijai. Kā Eiropa var apturēt Krievijas tālāko ekspansiju, ja nevar apturēt Putinu tagad un to, kas notiek Ukrainā?"

Pēc Zelenska virtuālās uzrunas Lietuvas Seims pieņēma rezolūciju, kurā aicina Krievijas militāro agresiju Ukrainā atzīt par genocīdu pret ukraiņu tautu, un mudināja starptautisko sabiedrību arī turpmāk palīdzēt Ukrainai ar dažāda veida bruņojumu.

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers tikmēr sarunā ar žurnālistiem atzinis, ka Ukrainā viņš nav gaidīts viesis. Zelenskis ir pret Vācijas prezidenta ierašanos Kijivā viņa ciešo saišu ar Krieviju dēļ.

Šteinmeiers savulaik kā Vācijas ārlietu ministrs uzturējis īpaši labus kontaktus ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Viņš arī bijis pretrunīgi vērtētā gāzesvada “Nord Stream 2” atbalstītājs un tiek uzskatīts par Krievijai draudzīgās politikas veidotāju.