Iedzīvotāju plūsma uz Gruziju palielinājusies piecas reizes, bet uz Armēniju – trīs reizes. Pirmajā ceturksnī uz Armēniju izbraukuši 134 000 Krievijas iedzīvotāju. Vairāk nekā puse norādījuši, ka brauciena mērķis ir privāts. Nedaudz mazāk par trešdaļu informēja, ka iemesls izceļošanai bijis tūrisms.
Ievērojami pieaudzis arī Krievijas iedzīvotāju skaits, kas devušies uz Uzbekistānu, Tadžikistānu un Azerbaidžānu.
Bet, kamēr Krieviju kopš uzsāktā kara Ukrainā steidz pamest valsts pilsoņi, Maskava apgalvo, ka no Ukrainas uz savu teritoriju tās bruņotie spēki izveduši 1,1 miljonu cilvēku, tai skaitā gandrīz 200 000 bērnu. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka cilvēki izvesti humānu apsvērumu dēļ. Tikmēr Ukrainas varas iestādes uzsver, ka tiek īstenotas piespiedu deportācijas uz Krieviju, sevišķi no Mariupoles un Izjumas.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā, cerot dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5,5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
