Sievietes, dzīvība, brīvība – šādi un līdzīgi saukļi pēdējās trīs nedēļas dzirdami demonstrācijās, kas Irānā aizsākās 13. septembrī pēc 22 gadus vecās Mahsas Amini nāves tikumības policijas iecirknī. Notikušais izraisījis plašu sašutumu un protestus, kas tikai pieņēmušies spēkā pēc tam, kad kārtības sargi asi vērsušies pret ielās izgājušajiem.
Lielākoties protestē skolnieces un studentes, bet ne tikai. Irānā mediju darbība ir ierobežota, tāpēc starptautisku reportāžu ir maz. Turklāt varasiestādes tagad apgrūtinājušas piekļuvi internetam. Kad Latvijas Televīzija sazinājās ar savulaik intervētu paziņu, viņš atbildēja, ka intervija ar LTV ir pārāk bīstama. Arī ar citu kontaktiem viņš nebija gatavs dalīties – tas esot pārāk liels risks.
Bet sociālajos tīklos tomēr atrodami pārbaudīti aculiecinieku video, kuros pavīd dažādas ainas no Irānas demonstrācijām.
Šeit redzamas skolnieces, kuras protestē pret kādu Irānas amatpersonu, skandējot "kauns!":
Protesting students, chasing away an #Iranian official from their school, shouting: Shame on you…October 3rd… #MahsaAmini pic.twitter.com/eFmRhvaN2H
— Rana Rahimpour (@ranarahimpour) October 3, 2022
Citviet sievietes protestē, noraujot vai pat dedzinot galvassegu:
Iranian schoolgirls remove their head coverings and chant "mullahs must go away" today, on day 18 of protests over the death of #MahsaAmini in morality police custody for "improper hijab" amid mass arrests of activists and an internet shutdown.#مهسا_امینیpic.twitter.com/a01ILrgOlS
— Shayan Sardarizadeh (@Shayan86) October 3, 2022
Demonstrācijās dzirdami arī izsaucieni par nāves vēlējumiem "Irānas diktatoram":
In a march in Gohardasht, Karaj, schoolgirls remove their head coverings today chanting "death to the dictator" while cars sounds horns in support.
— Shayan Sardarizadeh (@Shayan86) October 3, 2022
It's hard to put into context just how unprecedented these scenes are in Iran.#مهسا_امینی #MahsaAminipic.twitter.com/xxMatcVA7u
Irānas augstais līderis ajatolla Alī Hamenei uz šiem notikumiem reaģējis, apsūdzot Rietumus. "Un kurš izplānoja šos protestus? Manuprāt, ir skaidrs, ka tā ir Amerika, viņu viltus cionistu režīms un tā sekotāji."
Tieši šie ajatollas izteikumi īpaši sadusmojuši protestējošo sabiedrības daļu – proti, ka pie nemieriem tiek vainots tā saucamais ārējais ienaidnieks tā vietā, lai veidotu dialogu ar sabiedrību.
Šīs gan nav pirmās plašās demonstrācijas Irānā pēdējo 30 gadu laikā.
"Jau 1999. gadā bija studentu protesti, 2009. gadā bija tā saucamā "zaļā kustība", ko uzskata par vienu no lielākajiem izaicinājumiem Irānas režīmam, noteikti pēdējos 20 gados. Pēc tam 2018. gadā ielās izgāja strādnieku šķira, lai protestētu pret milzīgo dzīves dārdzību, lai pieprasītu lielāku uzmanību no valdības puses, kā arī, lai protestētu pret to, ka valdība investē lielus līdzekļus tieši ārpolitikā. Irānas ārpolitika ir proaktīva, izaicinoša reģionā. Tā mēģina, tā teikt, pabojāt dzīvi Amerikas kārtībai un tamlīdzīgi. 2019. gadā mēs redzam jau atkal protestus pret degvielas cenu pieaugumu. Vēl pagājušajā vasarā pievērsu uzmanību tam, ka dienvidos esošajās Kurdistānas provincēs bija protesti pret ūdens resursu deficītu," stāstīja Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks, Delavēras Universitātes doktors Toms Rātfelders.
Šoreiz demonstrācijas norit laikā, kad Irānas politiskā elite tiek apsūdzēta par sistemātisku korupciju, turpina pieaugt trūkumā dzīvojošais cilvēku skaits un Irānas kodolsarunas ar Rietumiem nonākušas strupceļā, kas savukārt kavē valsts attīstību.
"Salīdzinot ar citiem, šiem protestiem ir lielāks spēks. Daudz vairāk cilvēku ir tikuši mobilizēti, neskatoties uz to, ka sākums tam visam bija sieviešu tiesību jautājumi, hidžāba valkāšanas ierobežojumi.
Izskatās, ka tagad tas viss ir evolucionējis uz ekonomiskiem jautājumiem, kas ir svarīgi ne tikai sievietēm, bet arī daudziem citiem Irānas iedzīvotājiem, neskatoties uz reliģisko vai etnisko piederību," vērtēja Rātfelders.
"Visticamākais scenārijs ir, ka kaut kādām fasādes reformām tomēr būs jābūt, jo izskatās, ka pagaidām šī pieeja, ka pret protestētājiem notiek vēršanās, ka tiek izmantots ārējā ienaidnieka princips… Irānas valdība ļoti proponē uz to, ka šis ir "ārējo aktoru" pirksts, ka, iespējams, arī kurdu bruņotie spēki, kurus atbalsta ārējie aktori, ir šeit iesaistīti. Pagaidām šī pieeja nenes rezultātu. Izskatās, ka cilvēki turpina protestēt. Tāpēc, visticamāk, varētu būt minimāla pretimnākšana, kura nesaļodza pīlārus vai balstus, uz kuriem režīms stāv. Mums ir jāsaprot, ka, piemēram, par to pašu hidžāba jautājumu, ja režīms pasaka, ka sievietes tagad varēs nevalkāt hidžābu, tas uzreiz rada milzīgu jautājumu par ideoloģisko bāzi, uz kuras šis režīms ir balstīts. Jo, kā zināms, šis režīms ir teokrātisks, balstīts uz islāma vērtībām."
Rātfelders piebilda: "Protesti ir diezgan neorganizēti. Respektīvi, protestētāju vidū trūkst līderu. Trūkst arī vietas, kuras varētu protestētāji izmantot kā bāzi, kur nevarētu tikt klāt režīma cilvēki.
Ja mēs vilktu analoģijas ar Ukrainu, tad tur bija Maidana laukums, kur protestētāji pulcējās, kur viņi sevi aizsargāja no drošībniekiem. Irānas gadījumā tāda nav. Irānā cilvēki ļoti bieži izvēlas nevis iet protestēt, bet aizbraukt, jo tas arī ir viens no veidiem, kā šie cilvēki var potenciāli izbēgt no ekonomiskajām problēmām."
KONTEKSTS:
13. septembrī 22 gadus veco sievieti Teherānā uz ielas arestēja tā dēvētā tikumības policija par to, ka viņa neatbilstoši valkāja tradicionālo galvassegu hidžābu. Amini nogādāja iecirknī, kur viņa pēc vairākām stundām sabruka un nonāca komā. Sievieti nogādāja slimnīcā, kur viņa, nenākusi pie samaņas, nomira 16. septembrī.
Cilvēktiesību aktīvisti, atsaucoties uz aculieciniekiem, apgalvo, ka aizturēšanas laikā policisti ar nūjām sita Mahsai Amini pa galvu un viņas galva arī tikusi triekta pret automašīnu. Policija to noliedz, apgalvojot, ka aizturētajai esot bijusi sirdslēkme. Savukārt sievietes tuvinieki apgalvo, ka viņai nebija problēmu ar sirdi. Pēc jaunās sievietes nāves Irānā sākās plaši protesti.
Kopš 1979. gada Islāma revolūcijas Irānā sievietēm noteiktas stingras apģērba etiķetes prasības. Sievietes šīs prasības pamatā, īpaši lielpilsētās, ignorē, kas savukārt izsauc konservatīvo politiķu nepatiku. Teherānas valdība un konservatīvā spārna politiķi parlamentā pēdējo mēnešu laikā centušies panākt stingrāku šo prasību ievērošanu.
