Ukraina no vairākām valstīm jau saņēmusi ieročus, kā arī iznīcinātājus un lidmašīnu rezerves daļas gaisa spēku stiprināšanai. Tomēr, ņemot vērā aktīvo karadarbību, Zelenskis norādījis, ka rietumvalstīm ir morāls pienākums palīdzēt ukraiņiem izšķirīgajās kaujās.
Tādēļ ASV, Kanāda un Lielbritānija apsolījušas piešķirt Ukrainai vēl papildu artilērijas bruņojumu. Kritiku no Kijivas kārtējo reizi izpelnījusies Vācija par minstināšanos ieroču piegādē.
“Ja mums būtu pieejami visi nepieciešamie ieroči, kas ir mūsu partneriem un kas ir pielīdzināmi tiem, ko lieto Krievija, mēs jau būtu beiguši šo karu.
Mēs būtu atjaunojuši mieru un atbrīvojuši savu teritoriju no okupantiem. Jo Ukrainas armijas pārākums taktikā un gudrībā ir diezgan acīmredzams,” teica Zelenskis.
Maskava brīdinājusi Vašingtonu nelemt par turpmāku ieroču piegādi Kijivai, diplomātiskajā notā norādot, ka ASV un NATO ieroču sistēmu sūtījumi uz Ukrainu var radīt “neprognozējamas sekas”.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā pieci miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
