Bornholma – sala, kur dzīvo aptuveni 40 000 iedzīvotāju – nokļuvusi pasaules uzmanības centrā ar vienu no ambiciozākajiem "zaļajiem" mērķiem. Līdz 2032. gadam tā plāno pilnībā pārstrādāt visus cilvēku radītos atkritumus. Un tas nozīmē, ka desmit gadu laikā gan politiķiem, gan iedzīvotājiem, gan arī tūristiem, kas šeit ierodas, jāpielāgojas sistēmai, kur visi radītie atkritumi tiek uztverti kā potenciāli resursi.
"Ir svarīgi pateikt cilvēkiem, ka izmantoti resursi nav atkritumi. Katru reizi, kad dedzinām atkritumus vai aprokam to zem zemes, mēs tos izšķērdējam. Tos pēc tam vairs nevaram tad izmantot.
Cilvēkiem jāapzinās, ka praktiski jebkura atkritumu daļa ir potenciāls resurss," stāstīja sadzīves atkritumu uzņēmuma "Bofa" komunikācijas vadītājs Braiens Jūhansons.
Dānijā jau šobrīd atkritumu šķirošana ir ikdienas prakse, bet, lai to padarītu vēl efektīvāku, izveidota vienota piktogrammu sistēma ar vairāk nekā 90 dažādiem simboliem, lai būtu iespējams izšķirot visu, sākot no mēbelēm līdz pat bērnu apģērbam.
Kaut arī Bornholmā sistēma vēl nav pilnībā ieviesta, skolās izvietoti konteineri, lai bērni varētu pierast pie piktogrammām un domāt par šķirošanas nozīmi.
"Lielākās zināšanas bēriem ir par plastmasu, jo to mēs redzam visur. Jūrā, mežā, skolas pagalmā. Plastmasa ir resurss, to var izmantot atkārtoti, un bērni to zina. Viņi nevēlas, ka zivis un putni to ēstu. Bet par pārējiem resursiem viņi nezina tik daudz, tas nāks ar laiku," teica Svenikes skolas direktors Tomass Gārforts.
Skolās un mājsaimniecībās esošie konteineri atšķiras no tiem, kuri nākotnē būs atrodami, piemēram, būvlaukumos, kur tiek radīts īpaši daudz atkritumu. Tur būs konteineri, kas paredzēti, piemēram, no betona, cementa un dzelzsbetona konstrukcijām, ķieģeļiem, flīzēm un tamlīdzīgi.
"Uzskatu, ka tās ir lieliskas un palīdzēs izšķirot vairāk atkritumu nekā pašlaik, jo drīzumā, neskatoties no kurienes esi un kurp dodies, ieraudzīsi to pašu sistēmu, un tas palīdzēs daudz vieglāk izšķirot atkritumus," sprieda sadzīves atkritumu uzņēmuma "Bofa" valdes priekšsēdētājs Jenss Jūle-Nilsens.
Ūdens tornis, kas būvēts 1935. gadā, tagad kalpo par zināšanu centru, kur izglītoties. Tas savā ziņā parāda, ka, jebkurai lietai vai šajā gadījumā ēkai, zaudējot savu iepriekšējo nozīmi, tā var tikt izmantota jaunā veidā, un nav vajadzības to nojaukt. Šeit ierodas ne tikai Bornholmas iedzīvotāji, bet ciemojas arī citu valstu diplomāti, kuriem salas ambiciozie "zaļie" mērķi un praktiskā pieredze šķiet vērtīga.
Samazināt radīto atkritumu apjomu un to kaitīgo ietekmi uz vidi apņēmušās visas Eiropas Savienības valstis. Dažām ar to veicas raitāk, citām – ne tik ļoti.
"Ja mēs skatāmies, ka 2030. gads, kad visā Eiropas Savienībā, visās valstīs atkritumu poligonos drīkstēs apglabāt vairs tikai 10% jeb vienu desmito daļu no sadzīves radītajiem atkritumiem, tas ir diezgan liels izaicinājums, Latvijā tai skaitā, ievērojot, ka mēs šobrīd tomēr vairāk nekā 50% apglabājam atkritumus," norādīja Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Pēc Veseres teiktā, kaut arī Latvijai vēl daudz izaicinājumu priekšā, ik gadu to cilvēku skaits, kas šķiro atkritumus, pieaug, un tas vieš cerības par to, ka palielinās arī sabiedrības iesaiste video draudzīgākas ikdienas veidošanā.
"Ja mēs šīs piktogramma uzliekam gan uz preces iepakojuma, gan uz konteinera, tad cilvēks arī, ieejot veikalā, var izdarīt papildu izvēli. Varbūt neizvēlēties to iepakojumu, kas metams kopējā konteinerā, kur nešķiro, un paskatīties kādu citu preci, kur iepakojums ir pārstrādājams," atzīmēja VARAM pārstāve.
Gan Dānijas atkritumu šķirošanas procesā iesaistītie, gan Latvijas VARAM pārstāve ir pārliecināta, ka nozīmīgākais ir darbs ar sabiedrību un veiksmīga komunikācija par to, kāpēc atkritumus vispār nepieciešams šķirot.
"Manuprāt, lielākais izaicinājums tagad ir iegūt visu atbalstu, proti, lai visi saprastu, šī nozīmīgumu. Arvien vairāk cilvēku arī saprot. Tas ir svarīgi, jo jāiesaistās visiem – gan mājsaimniecībām, gan lieliem uzņēmumiem, absolūti visiem. Mums ir tikai viena planēta un resursi uz šīs Zemes ir ierobežotā daudzumā. Tas nozīmē, ka pieejamos resursus mums jāizmanto atkārtoti. Ja to nedarīsim, tad mūsu dzīve pilnībā izmainīsies tuvāko 30, 40 gadu laikā," uzskata sadzīves atkritumu uzņēmuma "Bofa" komunikācijas vadītājs.
