Baltijas valstu un Polijas prezidenti Kijivā tiekas ar Zelenski

Kijivas piepilsētā Borodjankā un pašā Kijivā ieradies Latvijas prezidents Egils Levits kopā ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas prezidentiem, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim un solot arī turpmāku gan humāno, gan militāro palīdzību.

Par šo vizīti līdz pēdējam brīdim nekas nebija zināms drošības apsvērumu dēļ. Vēl dienu iepriekš Latvijas prezidents Egils Levits kopā ar Baltijas un Polijas kolēģiem viesojās Polijas pilsētā Žešovā, lai pārrunātu palīdzības sniegšanas iespējas Ukrainai. Pēc tam amatpersonas devās uz dzelzceļa staciju, lai dotos Kijivas virzienā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šo braucienu raksturojis kā būtisku atbalsta žestu Ukrainai. Sākumā amatpersonas apmeklēja Kijivas piepilsētu Borodjanku, lai savām acīm redzētu okupācijas laikā pastrādātos noziegumus. Pēc tam politiķi pārrunāja veidus, kā vēl palīdzēt Ukrainas civiliedzīvotājiem un militārpersonām, kā arī kara noziegumu izmeklēšanas gaitu.

"Irpiņa, Borodjanka – visapkārt nežēlības un kara cirstas rētas. Māju, baznīcu, veikalu, tiltu vraki. Ukrainai ir vajadzīgs un tā ir pelnījusi atveseļošanās plānu, sava veida Maršala plānu, kas savulaik palīdzēja Rietumeiropai atgūties pēc Otrā pasaules kara," tviterī raksta Valsts prezidents Egils Levits.

“Vēsturē ir grūti atrast salīdzinājumu ar kādu notikumu, kad veselas ģimenes nogalinātas un apglabātas, kad izvaroti mazuļi, kad demonstrēts zvērīgums un tāds naids. Šīs ir lietas, ko nevar izdarīt cilvēki, bet citi radījumi, kas ir dabas kļūda. Mums ir jādara viss, lai izbeigtu šo briesmīgo karu,” pauda Lietuvas prezidents Gitans Nauseda.

Savukārt Igaunijas prezidents Alars Kariss pēc redzētā Kijivas piepilsētās apliecinājis, ka kara noziedznieki nepaliks nesodīti.

Baltijas valstu un Polijas politiķu grupai bija plānojis pievienoties arī Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, taču viņš šos plānus atcēla pēc tam, kad Zelenskis norādīja, ka viņš nav gaidīts tuvo attiecību ar Krieviju dēļ. Kā ārlietu ministrs Šteinmeiers uzturējis īpaši labus kontaktus ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Viņš arī bijis pretrunīgi vērtētā gāzesvada “Nord Stream 2” atbalstītājs un tiek uzskatīts par federālās valdības Krievijai draudzīgās politikas veidotāju.

Ukrainas prezidenta kanceleja paziņoja, ka drīzāk gaida Vācijas kanclera Olafa Šolca ierašanos.

Turpinās sniegt palīdzību

Baltijas valstu un Polijas prezidenti sarunā apliecināja, ka turpinās aktīvi atbalstīt Ukrainu gan militāri, gan ar humāno palīdzību, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Levits īpaši akcentēja, ka Latvija atbalstīs pēc iespējas drīzu Ukrainas kandidātvalsts statusa nodrošināšanu Eiropas Savienībā. Prezidents uzsvēra, ka Latvija mudinās, lai kandidātvalsts statusa process no Eiropas Savienības puses tiktu izskatīts pēc iespējas ātrāk, lai Ukrainas sabiedrība redz, ka tās pūliņi aizstāvēt Eiropas vērtības nav bijuši velti.

Tikšanās laikā Ukrainas prezidents izteica cerību, ka Baltijas valstis un Polija ar savām ostām varētu palīdzēt Ukrainai graudu eksporta jomā. Valsts prezidents apliecināja, ka Latvija ir maksimāli gatava sadarboties šī mērķa īstenošanā.

Baltijas valstu un Polijas prezidenti uzsvēra, ka turpinās atbalstīt efektīvas sankcijas attiecībā pret Krieviju no Eiropas Savienības puses.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt