Krievijas sāktais karš Ukrainā mudinājis ziemeļvalstis izvērtēt tradicionāli ieņemto neitralitātes pozīciju, kas pastāvēja arī visu aukstā kara laiku.
Kā vēsta laikraksts “Svenska Dagbladet”, Zviedrijas premjere Magdalēna Andešsone jau esot izlēmusi par labu līdzdalībai NATO un Zviedrija savu pieteikumu varētu iesniegt NATO līderu sanāksmē, kas jūnija beigās notiks Madridē. Zviedrijā valdošā Sociāldemokrātu partija galīgo lēmumu šajā jautājumā varētu pieņemt partijas vadības sanāksmē 24. maijā. Līdz maija beigām jautājums tiktu sagatavots izskatīšanai Zviedrijas parlamentā.
Somijas parlamentā trešdien tiek iesniegts ziņojums par valsts drošības stāvokli, kas ir mainījies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ziņojumā nav konkrētu ieteikumu par vai pret pievienošanos NATO, tomēr tā izskatīšana parlamentā paver ceļu diskusiju sākšanai par Somijas iespējamo līdzdalību Ziemeļatlantijas aliansē. Somijas premjere Sanna Marina vēsta, ka lēmums par vai pret pievienošanos NATO tiks pieņemts dažu nedēļu laikā.
Sabiedriskās domas aptauja rāda, ka jau 62% somu atbalsta valsts pievienošanos NATO.
Ja abas valstis lems par labu dalībai NATO, visām 30 tagadējām dalībvalstīm būs jāratificē šo valstu dalība; šis process varētu ilgt no dažiem mēnešiem līdz gadam. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs iepriekš sacījis, ka durvis Somijas un Zviedrijas dalībai ir atvērtas.
Somijas premjere Marina trešdien pēc tikšanās ar Andešsoni pauda viedokli, ka iestāšanās NATO stiprinātu Somijas pozīcijas gan militārā, gan politiskā ziņā.
“Krievija ir mūsu kaimiņš. Mums ir gara robeža ar Krieviju, un mēs redzam, ko viņi pašlaik dara Ukrainā. Eiropā notiek karš, un arī mums ir jāuzdod sev jautājums, ko varam darīt, lai Somija nenonāktu šādā situācijā,” teica Marina.
Viņa atzina, ka pievienošanās NATO radītu arī iespējamos riskus, jo jārēķinās ar Krievijas pretreakciju: kiberuzbrukumiem, hibrīduzbrukumiem u.c.
Krievijas amatpersonas brīdinājušas, ka gadījumā, ja Somija un Zviedrija pievienosies NATO, Maskava speršot atbildes soļus un pastiprināšot militāro klātbūtni valsts rietumos.
Krievijas iespējas spert šādus soļus gan ir ierobežotas, jo pašlaik galvenie spēki ir novirzīti karadarbībai Ukrainā.
Somijai ir vairāk nekā 1300 km gara robeža ar Krieviju. Tāpat kā Baltijas valstis, arī Somija savulaik bija daļa no Krievijas impērijas, bet pagājušā gadsimta 40. gados Somijai atšķirībā no Baltijas valstīm izdevās nosargāt savu neatkarību un izvairīties no padomju okupācijas. Ziemas karā Somija nosargāja savu neatkarību, bet zaudēja ap 10% teritorijas.
Zviedrija ir atšķirīgā situācijā, jo ļoti lepojusies ar savu neitralitāti un jau vairāk nekā 200 gadu nav iesaistījusies karos. Zviedrija palika neitrāla gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara laikā. Taču pēdējā laikā arī zviedri ir satraukti par savu drošību, jo no Krievijas puses izskanējuši draudi ieņemt stratēģiski svarīgo Gotlandes salu.
