Aptuveni puse Ukrainas zemes platības rūpīgi jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka tajā nav palikušas Krievijas militāro spēku atstātas mīnas. Pirms teritoriju pārbaudes un atmīnēšanas lielā daļā valsts apgrūtināts jau tā cietušās lauksaimniecības nozares darbs, kas savukārt rada sekas arī citās valstīs, piemēram, būtisku cenu kāpumu.
Autora ziņas
Lai apliecinātu atbalstu Ukrainai, kā arī pārrunātu virkni jautājumu, to skaitā humānās palīdzības sniegšanas iespējas, kā arī pārtikas piegādi, piektdien Kijivu un tās apkaimi apmeklēja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Eiropas Savienības (ES) ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels.
Nepilnu piecu nedēļu laikā, kopš Krievija uzsāka karu Ukrainā, bēgļu gaitās devušies vairāk nekā četri miljoni Ukrainas iedzīvotāju. Lielākā daļa, aptuveni 2,3 miljoni, uz Poliju. Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ekspertu teiktā, briest katastrofa uz jau esošas katastrofas fona, un brīdina par lielāko pārtikas krīzi pasaulē kopš Otrā pasaules kara.
Ukrainā turpinās iedzīvotāju evakuācija no aktīvākajām karadarbības zonām, arī no aplenktās un praktiski iznīcinātās ostas pilsētas Mariupoles. Vakar no smagi cietušās pilsētas izdevās evakuēties aptuveni 3000 cilvēku. Bet pirms nedēļas to cilvēku vidū, kurus izdevās evakuēt, bija arī divi starptautiskie žurnālisti no "Associated Press". Viņi bija tie, kas Krievijas armijas nodarīto Mariupolei parādīja pasaulei. No pilsētas viņus izveda, jo kļuva skaidrs – Krievijas armija žurnālistus "medī" un, ja atradīs, tad piespiedīs melot, ka Mariupolē veiktie noziegumi un traģēdijas bijuši izdomājumi.
Krievijas karaspēka vienības 12. dienu turpina uzbrukumu Ukrainai, kur Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvirzījis par savu mērķi panākt demokrātiski ievēlētās valdības maiņu. Ukrainas bruņotie spēki un iedzīvotāji sīvi pretojas iebrucējiem. Tikmēr dažādu valstu valdības un privātas kompānijas izvērš aizvien jaunas sankcijas pret Krieviju.
Esam jaunas ēras sākumā, un mums ir pilnībā jāpārdomā savu valstu drošība un arī ārpolitika. Tā apgalvojis Igaunijas bijušais prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Viņš uzskata, ka līdz ar 24. februāri pasaule, kuru pazinām, ir kļuvusi par pagātni. Kā tagad dzīvot, kas ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina nākamie soļi un Kremļa patiesie mērķi – šie un citi jautājumi tika apspriesti ikgadējā konferencē Tartu, kas veltīta Krievijai.
Pasaules nosodījums un neizpratne, sankcijas, izslēgšana no pasaules politiskās, kā arī sporta un kultūras dzīves. Tās ir sekas, ar ko pašlaik jārēķinās Krievijai, – un ne tikai režīmam, bet arī vairāk nekā 140 miljoniem cilvēku, kas dzīvo Putina Krievijā. Ciešot no režīma, Krieviju pametuši jau daudzi, bet daudzi arī palikuši. Viņi tagad atrodas nezināmā priekšā – ir jāsaprot, kā dzīvot tālāk.
Sestdien, 26. februārī, Krievijas karā pret Ukrainu pašlaik vissaspringtākā situācija ir pie galvaspilsētas Kijevas, kur aizvien turpinās cīņas. Pilsētas mērs Vitālijs Kļičko ziņo, ka ukraiņu spēki atvaira Krievijas diversantus un, kaut arī pilsētā ik pa laika norit apšaudes un nogrand sprādzieni, Kijeva ir Ukrainas spēku kontrolē.
Aizvadītajā naktī Kijevā, kura kļuvusi par Krievijas iebrukuma mērķi, nācās iet gulēt drēbēs un ar pasi un telefonu kabatā. Bet cenšoties izkļūt no Kijevas, izbraukšana ir ļoti lēna, savukārt, nonākot tuvāk robežai, atlikušos kilometrus var arī mērot ar kājām. Tā LTV un Latvijas Radio pastāstīja vairāki Latvijas valstspiederīgie, kas pašlaik atrodas Ukrainā.