Kas bija Rīgas Apgaismības laikmeta grāmattirgotāji un izdevēji – tēvs un dēls Hartknohi, kurus ēnā atstājuši viņu izcilie autori, taču kuru nams Rīgas pilsētas vēsturei un laiktelpas sapratnei tik un tā ir svarīgs?
Autora ziņas
Ādaži, Āraiši, Mazsalaca un Rūjiena drīkst vienlīdz lepoties, ka novada vēsturē ir ierakstīts spilgtas un vērienīgas Apgaismības laika personības – mācītāja un brīvmūrnieka, literāta un vēsturnieka, poliglota un filologa, folklorista, naturālista, mednieka, homeopāta un veiksmīga mājas ārsta-vakcinētāja, kaislīga grāmatu krājēja, tāpat grāmatu izdevēja un iespiedēja Gustava fon Bergmaņa (1749 Ādaži – 1814 Rūjiena) vārds.
Neatlaidīgi sekojot senām "grāmatām pa pēdām", nākas arvien biežāk zinātkāri iedziļināties retu un vērtīgu izdevumu likteņos, cenšoties rekonstruēt vienas vai otras grāmatas garo biogrāfiju. Vai to vispār var izzināt? Un kas liecina par agrākajiem īpašniekiem un lasītājiem? Grāmata pati atturīgi klusē, tā ir tikai mēms liecinieks.
Grāmatizdošana un tipogrāfijas iedibināšana ir nozīmīgs atskaites punkts pilsētas un nācijas intelektuālās vēstures laika skalā. Grāmatiespiešana jeb "melnā māksla" ir sociālu un intelektuālu pārmaiņu priekšnoteikums; tās uzplaukums rosina jaunas domāšanas paradigmas, būtiski paplašina komunikācijas tīklojumu un informācijas apmaiņu. Grāmatiespiešana ir mediju revolūcijas sastāvdaļa, kas būtiski ietekmējusi un pārveidojusi kā intelektuālo pasauli, tā ikdienas dzīves norises Rīgā un visā Livonijā.