Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500
Raidījumā "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" šķirstām Sebastiāna Minstera "Kosmogrāfijas" izdevumus, kuros iekļautas Latvijas kultūras vēsturē nozīmīgas vērtības – pirmais iespiestais teksts latviešu valodā – Tēvreize un senākā iespiestā Rīgas panorāma.
Tā patiesi ir viena no tām izcilajām grāmatām, kas izmainījušas pasauli un iemantojušas gan sava laika, gan vēlāko gadsimtu lasītāju respektu, tā izveidojusi jaunu pasaules, ģeogrāfijas un vēstures skatījuma tradīciju. Tāpat "Kosmogrāfija" sniedz ziņas par antropoloģiju, visai toleranti raksturo dzīvesveidu un ļaužu tikumus.
Minstera dzīvesstāsts ir raksturīgs reformācijas laikmetam, viņš sākotnēji guvis katolisku izglītību, iestājies franciskāņu ordenī, iesvētīts par priesteri, studējis un darbojies vairākās vācu universitātēs (arī Heidelbergā), tad konvertējies protestantismā (1529) un veidojis akadēmisku karjeru Bāzeles Universitātē.
Minstera apraksti ir vienlaikus zinātniski un beletrizēti, tie tika adresēti gan ikdienas lasītājam, gan zinātniekam; pirmos tie iepriecina un izklaidē, bet otros mudina jauniem pētījumiem.
Daudzi Minstera apraksti kļuvuši par paraugstāstiem, pat vēlāk mitoloģizējušies. "Kosmogrāfijā" atrodami gan ticami, uz patiesām ziņām balstīti pilsētu apraksti un in situ – dabā – tapuši skati, gan tālu, nekad neredzētu valstu un vietu apraksti, ko papildina fantastisku brīnumzvēru un monstrozu cilvēku attēli.
Grāmatas nosaukumā izmantotais grieķu izcelsmes jēdziens "kosmogrāfija" jeb Visuma apraksts kļuvis par nesaraujami ar Minstera personu saistītu sugasvārdu. Bāzelē izdoti viņa nozīmīgākie darbi, ko iespiedis Minstera audžudēls, tipogrāfs Heinrihs Petri. Vairākos desmitos izdevumu atkārtoti iespiestā, kartēm un kokgriezumiem bagāti ilustrētā "Kosmogrāfija" sešās daļās ir viens no izcilākajiem un veiksmīgākajiem 16. gadsimta grāmatizdošanas pasākumiem; laikā no 1544. līdz 1628. gadam darbs izdots arvien no jauna, katru otro, trešo gadu, un ikreiz tas ticis papildināts un uzlabots. Vācu valodā laisti klajā 27 izdevumi, kopumā iespiesti un izplatīti 50 000 "Kosmogrāfijas" eksemplāri, bet latīņu valodā – astoņi izdevumi, kam kopumā 10 000 eksemplāri; turklāt grāmata nekavējoties tulkota arī franču, itāļu, angļu, čehu valodās.
Visa 16. gadsimta Eiropa lasīja "Kosmogrāfiju"!
Te jāpiebilst, ka grāmata ir iespaidīga: ja pirmizdevumam bija 660 lappuses, tad pēdējais vācu izdevums bija jau dubultliels (tam 1800 lpp.). Latvijā mūsdienās atrodami četri dažādos gados iespiesti "Kosmogrāfijas" izdevumi (1614, LUAB), kā arī atsevišķas kokgriezumu lapas (LNB).
Lappuses no "Kosmogrāfijas" izdevumiem Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas arhīvā.
Sebastiāns Minsters (Sebastian Münster, 1488-1552). “Kosmogrāfija – tā ir visu pasaules zemju, valstu un izcilāko pilsētu apraksts, kas tāpat vēsta par to īpašībām, reliģiju, paražām, notikumiem, vēsturi. To vispirms sešās grāmatās sagatavojis lielā darbā Sebastiāns Minstera kungs un pēcāk pats uzlabojis ar stāstiem par pasauli un dabu. Tagad papildināts līdz 1598. gadam ar ievērības cienīgiem notikumiem, greznots ar jaunām kartēm, daudziem pilsētu skatiem un ievērojamu vīru portretiem, ģerboņiem un dzimtu aprakstiem, no senatnes līdz tagadnei”. Bāzele: Petri, 1578? . Minstera Kosmogrāfijas 15. vācu izdevums. Titullapā Sebastiāna Minstera portrets. Kokgriezums. 1578?
Rīgas panorāma un vācu literāta un hronista Hansa Johana Hāzentētera (Hans Johann Hasentöter, 1517?-1586?) pierakstītā Tēvreize latviešu valodā pirmo reizi ievietota 1550. gada Minstera “Kosmogrāfijā”, vienlaikus gan vācu, gan latīņu valodas izdevumos. Livonijas apraksts ”Kosmogrāfijas” pirmizdevumā (1544) veidots pēc garīdznieka, agrākā Tallinas superintendenta Nikolausa Glossena (Glossenus, ap 1510-1547) Minsteram sniegtajām ziņām (1541). Nākamajos izdevumos Livonijas apraksts ticis arvien papildināts, būtiski pārveidots, atjaunināts. Kokgriezums. 1614.
“Bāzeles pilsētas plāns”. Minsters kopš 1529. gada dzīvoja un darbojās Bāzelē (Šveice), viņš bijis ivrita profesors, vienu mācību gadu (1546-47) – universitātes rektors. Kokgriezums. 1578?
"Jaunās Salas, kas austrumos pieder Spānijai, atrodas pie Indijas". Minsters izveidojis pirmo Jaunās pasaules jeb Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas karti. Tā pirmo reizi iespiesta Minstera darbā "Ģeographia" (1540) un ievietota arī "Kosmogrāfijas" 1544. gada pirmizdevumā. Iezīmēti arī reģioni, kur dzīvo giganti, kanibāli. Minsters izmantojis Kristofora Kolumba un Amerigo Vespuči publicētos ziņojumus un citus avotus. Kokgriezums. 1572?
“Ēģiptes piramīdas”. Fantāzijas radīts attēls. Kokgriezums. 1578?
Raidījums "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500"
Gatavojoties 2025. gadam, kad apritēs 500 gadi, kopš iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā, Latvijas Radio 1 sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) raidījumā "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" pēta, kā piecu gadsimtu garumā attīstījusies latviešu valoda un grāmatniecība, ietekmējot zināšanu, ideju un jaunrades dinamiku Latvijā un veicinot mūsu piederību Eiropas kultūrtelpai.
