Sadaļas Sadaļas
Kvalificētu strādnieku trūkums Latgalē liek tos meklēt ārzemēs
Latgalē vēsturiski ir vislielākais bezdarba līmenis valstī. Taču tajā pašā laikā daudzi uzņēmēji sūdzas par kvalificētu strādnieku trūkumu. Lai arī Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzsver, ka pēdējos gados darbu atrod ne tikai speciālisti un apmācības pabeiguši cilvēki, bet arī ilgstošie bezdarbnieki, līdz uzņēmumiem lielākoties nonāk strādnieki, kuri vēl papildus jāapmāca pašam darba devējam, bet darbiniekus ar pieredzi un augsti kvalificētus strādniekus uzņēmumi meklē pat ārzemēs. 
ES asas diskusijas – kodolenerģija ir vai nav pretlīdzeklis klimata krīzei
Eiropas Savienība (ES) ir nosaukusi vairākus enerģijas ieguves avotus, kam pienāksies īpašs atbalsts, lai veicinātu bloka pāreju uz zaļāku saimniekošanu un īstenotu nospraustos klimatneitralitātes mērķus. Šo avotu vidū pagaidām nav kodolenerģijas. Daļa ES dalībvalstu uzstāj, ka kodolenerģija ir viens no pretlīdzekļiem klimata krīzei, taču tām oponē grupa dalībvalstu, kuras norāda uz augstiem drošības riskiem. 
Zvejnieki dalītās domās par zvejas iespējām Baltijas jūrā nākamgad; dabas aizstāvji aizvien satraukti
Zvejnieku domas par Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes lēmumu par samazinātu reņģu nozveju Baltijas jūrā nākamgad dalās. Savukārt Pasaules dabas fonds vīlies par joprojām pieļauto apdraudēto zivju sugu piezveju Baltijas jūrā. Latvijas zvejnieki nākošgad mazāk varēs zvejot Baltijas jūras reņģes, un būs stingrāki ierobežojumi mencu un lašu piezvejā. Savukārt brētliņu un Rīgas jūras līča reņģu zvejas apjomi būs lielāki. 
Attālinātā darba iespēju izmantošanā par klupšanas akmeni var kļūt uzņēmumu gatavība ieguldīt IT
Attālinātais darbs, kas ir ienācis daudzu uzņēmumu dzīvē pandēmijas laikā, ar dažādām modifikācijām paliks arī tad, kad visi Covid-19 dēļ ieviestie pulcēšanās ierobežojumi tiks atcelti, liecina pētījumi. Tomēr, lai šāda darba forma būtu nevis problēma, bet iespēja, ir nepieciešami uzņēmumu ieguldījumi informācijas tehnoloģijās (IT). Pagaidām šis jautājums vismaz Latvijā rada bažas.
Nosauks Norvēģijas jaunās valdības sastāvu
Norvēģijas jaunais premjerministrs Jūnass Gārs Stēre ceturtdien iepazīstinās ar savas centriski kreisās mazākuma valdības sastāvu. Viņš amatā nomainīs astoņus gadus valdījušo konservatīvo premjeri Ernu Sūlbergu.
Balkānu valstīm pašlaik grūti cerēt uz drīzu uzņemšanu Eiropas Savienībā
Aizritējuši jau astoņi gadi kopš pēdējās Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās kārtas, kad par ES dalībvalsti kļuva Horvātija. Pašlaik rindā uz šādu iespēju gaida vēl virkne Balkānu valstu (Serbija, Melnkalne, Bosnija un Hercogovina, Albānija, Ziemeļmaķedonija un Kosova), bet to izredzes ir neskaidras.
Līdz 15. novembrim Covid-19 vakcinācijas kursu nepabeigušie nezaudēs darbu
Valdības pieņemtie noteikumi paredz, ka valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem, lai drīkstētu turpināt strādāt, līdz 15. novembrim jābūt iegūtam vakcinācijas sertifikātam. Taču, ņemot vērā starplaiku, kas jāievēro starp pirmo un otro poti un faktu, ka imunitātes iegūšanai jānogaida vēl divas nedēļas pēc otrās vakcīnas saņemšanas, sanāk, ka lielai daļai, kas šajās dienās sāks vakcinācijas procesu, nav iespēju pagūt tikt pie sertifikāta līdz nākamā mēneša 15. datumam.
Putins noliedz, ka izmanto gāzes piegādes kā ieroci Eiropas ietekmēšanai
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien noliedza, ka Krievija tīšām samazina gāzes piegādi Eiropai, lai tādējādi veicinātu pašlaik vērojamo enerģijas cenu kāpumu. Putins uzsvēra, ka pat aukstā kara laikmetā Maskava pildīja savas saistības un piegādāja gāzi Rietumeiropas valstīm.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt