Ekonomika
Kas ir apspriestākie kultūras notikumiem Latvijas interneta vidē aizvadītājā nedēļā? "Kultūrdeva" piedāvā savu izlasi.
Rīgas pašvaldības sociālo māju un veselības centra celtniecībā Bolderājā, iespējams, izmantota apšaubāma viesstrādnieku piesaistīšanas shēma, ziņo LTV raidījums “De facto”.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un vairākos kriminālprocesos iesaistītais uzņēmējs Māris Martinsons tā dēvētajā Taureņu pirtī atpūtās un pārrunāja sadzīviskus jautājumus, bet tas, ka sarunās ir piedalījies arī toreizējais “Trasta komercbankas” (TKB) valdes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Ziemelis, esot vien sagadīšanās. To Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” apgalvoja Martinsons, kurš šonedēļ līdzās Rimšēvičam sēdās uz apsūdzēto sola skandalozajā lietā par iespējamu kukuļu pieprasīšanu, saņemšanu un naudas atmazgāšanu, kā arī šo darbību atbalstīšanu.
Kāds bezpajumtnieks nupat uzvarējis tiesā Rīgas domi, un pašvaldībai nāksies vīrietim izmaksāt kompensācija gandrīz 1000 eiro apmērā. Strīds izcēlies par to, ka vienā no Rīgas patversmēm iekštelpās smēķēts un amatpersonas uz vīrieša sūdzībām nereaģēja. Bezpajumtnieks vērsies arī Rīgas domē, taču neticis sadzirdēts. Administratīvā rajona tiesa šādu rīcību atzinusi par prettiesisku.
Rietumbalkānu valstu līderi paziņojuši, ka vēlas cieši sadarboties, lai reģionā atceltu robežas un izveidotu brīvu preču un cilvēku kustību.
Ziņas vieglajā valodā 10. novembrī.
„Tā būtu kļūda, ja mēs grautu NATO,” svētdien paziņoja Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss, kritizējot Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumus, ka transatlantiskā drošības alianse piedzīvo „smadzeņu nāvi”. Vācijas ārlietu ministrs arī uzsvēra, ka cieša sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir kritiski svarīga Eiropas drošībai. Vācijas ārlietu ministra pārmetošie komentāri par Makrona izteikumiem publicēti dienā, kad Francijas prezidents ierodas vizītē Berlīnē.
Vēl dažas stundas vēlētāji Spānijā var doties pie balsošanas iecirkņiem, lai izraudzītos jauno parlamentu. Šis būs izšķirošs brīdis pie varas esošajiem sociālistiem un līdzšinējam premjerministram Pedro Sančesam. Politiķi kā galveno jautājumu šajās vēlēšanās bija izvirzījuši Katalonijas neatkarības jautājumu, kas ir sašķēlis sabiedrību. Taču, kā pārliecinājās LTV filmēšanas grupa Madridē, vēlētājus satrauc arī daudzi citi jautājumi.
Pasaulē aizvien populārāka kļūst iepirkšanās interneta veikalos. Pētījumu kompānijas "Kantar" veiktā aptauja liecina – ārvalstu interneta veikalos iepirkušies 80% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet pēdējā pusgada laikā to darījuši 58%. Interneta veikalos visbiežāk pērk apģērbu, mobilos tālruņus un to aksesuārus, preces mājokļa labiekārtošanai, apavus, sporta preces un skaistumkopšanas produktus. Kā droši iepirkties internetā?
Līdz 19. novembrim darba devēji var pieteikties vajadzīgo darbinieku apmācībai, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā. Tas notiek Eiropas Sociālā fonda projekta „Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” ietvaros. Tā ir iespēja darba devējiem saņemt dotāciju, lai sagatavotu vajadzīgos speciālistus, izvēloties un apmācot aģentūrā reģistrētos bezdarbniekus uzņēmuma vidē.
Saeima nupat lēma, ka depozīta sistēma Latvijā tiks ieviesta no 2022. gada 1. februāra. Gan vietējie iedzīvotāji, gan mazie uzņēmēji Latgalē pagaidām par gaidāmajām izmaiņām neko daudz nezina, taču viedokļi par šādas sistēmas ieviešanu atšķiras.
Latvijas Zaļā partija (LZP) ir izslēgta no Eiropas Zaļās partijas (EZP), LSM.lv pavēstīja LZP biroja vadītāja Līga Bulmeistere. Tas izlemts partijas kongresā, kas kopš piektdienas notiek Tamperē, Somijā.
Latvijas Žurnālistu savienība (LŽS) aicina TV3 un LNT īpašniekus īstenot pasākumus savas peļņas palielināšanai, tikai ievērojot sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības standartus un ētiku, norādīts svētdien, 10.novembrī, izplatītajā LŽS paziņojumā.
Eiropas Zaļās partijas padomes delegāti, kas kopš piektdienas pulcējas Tamperē, šodien lems par pilntiesīgas dalības statusa atņemšanu Latvijas Zaļajai partijai.
„Latvijas dzelzceļa” bijušās valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam un valdes loceklim Aivaram Strakšam par aiziešanu no amata iespējams izmaksātās kompensācijas ir nesamērīgas, vērtējot šādu iespējamo kompensāciju apmēru, norāda Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs.
Ciklonam "Bulbul" sasniedzot Indijas un Bangladešas piekrasti ar spēcīgām vēja brāzmām un lietavām, 20 cilvēki gājuši bojā un vairāk nekā divi miljoni nakti pavadījuši patversmēs, svētdien paziņoja amatpersonas.
Savulaik viņam neatļāva kļūt par skolas direktoru, ar savu vārdu publicēt rakstus avīzē un braukt uz ārzemēm, tāpēc Juris Celmiņš bijis pārliecināts, viņu izseko un viņa darbību ierobežo pretpadomiskās nostājas dēļ. Taču izrādījies pavisam citādi. Celmiņa kartīte atrodama publiskotajā Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkā. Uzsverot, ka nekad ne par vienu neko nav ziņojis, šo pretrunu Celmiņš risināja tiesas ceļā.
Rīgā dzīvojošajam Jānim Burbam neveiksmīga joka pārsūtīšana sociālajā tīklā "Instagram" izvērtās īstā murgā. Vīrietim uzrādīta apsūdzība par bērnu pornogrāfijas izplatīšanu internetā, par ko draud pat brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem. Viņš par likumpārkāpumu saņēma nosacītu sodu un tagad cenšas līdzcilvēkus brīdināt nerīkoties tāpat – sociālajos tīklos nepārsūtīt citiem "joku bildes" ar bērniem.
Daugavpilī pie ēkām Daugavpils vēsturiskajā centrā iecerēts izveidot plāksnes ar ielu vēsturiskajiem nosaukumu, kādi tie bijuši 19. gadsimtā un 20. gadsimta sakumā, kad šī apbūve veidojās. Vieni speciālisti uzskata, ka no tūrisma viedokļa tā ir apsveicama iecere, citi šo ideju uztver ar dalītām jūtām.
Šodien Spānijā notiek parlamenta ārkārtas vēlēšanas – jau ceturtās četru gadu laikā. Iepriekšējās notika aprīlī, taču nespējot izveidot koalīciju, Spānijas premjers un sociālistu līderis Pedro Sančess paziņoja par ārkārtas vēlēšanām, lai izkļūtu no politiskā strupceļa. Aptaujas gan liecina, ka tas joprojām būs grūts uzdevums arī pēc šodienas balsojuma.
Jau rīt, 10. novembrī, Spānijas iedzīvotāji dosies pie balsošanas urnām, lai izraudzītos jauno valdību. Aptaujas liecina, ka līdera pozīcijas, tiesa, ar mazāku popularitāti saglabās līdz šim pie varas esošie sociālisti. Šo vēlēšanu galvenais jautājums ir Spānijas vienotības nākotne un Katalonijas atdalīšanās vēlme.
Foto