Ziņas
Ziņas vieglajā valodā
Ukraina un Krievija veikusi karagūstekņu apmaiņu. Šajā reizē katra puse apmainījusies ar 95 gūstā nokļuvušajiem karavīriem. Ukrainas tiesībsarga birojs izplatījis ļoti emocionālus kadrus.
Atkārtotu atbalstu Ukrainai īpašā rezolūcijā pauduši jaunā Eiropas Parlamenta sasaukuma deputāti. Tas ir ļoti simbolisks solis, jo deputāti ir izvēlējušies Ukrainai veltīt tieši pašas pirmās jaunā sasaukuma debates. Dokumentā viņa nosoda neseno Krievijas uzbrukumu bērnu slimnīcai Kijivā, kā arī Ungārijas premjera Viktora Orbāna vizīti Maskavā.
Kipra plāno Vidusjūras austrumu piekrastē būvēt plašu karaflotes bāzi, kas varēs uzņemt lielus kuģus no Eiropas Savienības (ES) un citām valstīm, lai veiktu dažādas misijas, tostarp humānās palīdzības piegādi Tuvo Austrumu reģionā, trešdien paziņojis Kipras aizsardzības ministrs Vasilis Palms.
"Mana personīgā prognoze un viedoklis ir tāds, ka Ukraina iestāsies NATO daudz ātrāk nekā Eiropas Savienībā (ES)," sarunā ar LSM.lv norādīja Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš. Tikmēr Eiropai nopietni jāgatavojas dažādiem ASV prezidenta vēlēšanu iznākumiem, jo būtiski ietekmēt drošību reģionā var ne tikai Amerikas Savienoto Valstu izstāšanās no NATO.
Lai kāds arī būtu ASV prezidenta vēlēšanu iznākums, atbalsts Ukrainai turpināsies, vizītē Rīgā uzsvēra ASV kongresmenis, Baltijas valstu sadarbības grupas līdzpriekšsēdētājs Dons Beikons. Latvijas drošība un atbalsts Ukrainai bija vieni no svarīgākajiem jautājumiem, ko ASV Kongresa delegācija Rīgā pārrunāja ar Latvijas amatpersonām.
Bez avīzes kā bez rokām, teic pierobežas iedzīvotāji Ludzas novadā, kuri nu jau vairākas nedēļas palikuši bez iknedēļas vienīgā vietējās informācijas avota – avīzes "Ludzas Zeme". Viņus satrauc, ka tai neatradīs atbilstīgu alternatīvu. Lai arī pierobežā valda satraukums par to, kā lokāliem medijiem savilkt galus, starp tiem jūtama arī spēcīga konkurence, turklāt atbalsta programmu prasības kļuvušas krietni augstākas.
Reģionālo slimnīcu vadītāji bažīgi raugās uz finansiālo situāciju, jo jau gada pirmo trīs mēnešu laikā liela daļa valsts apmaksāto kvotu daudziem medicīniskiem pakalpojumiem bija iztērētas. Par neatliekamās palīdzības sniegšanu vien slimnīcās šobrīd pārtērēti aptuveni seši miljoni eiro, kas veidosies kā medicīnas iestāžu parāds. Tas nozīmē, ka daļa pacientu medicīniskos pakalpojumus šogad un arī nākamā gada sākumā par valsts naudu saņemt nevarēs.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien, 17. jūlijā, svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniedza akreditācijas vēstules nākamajiem Latvijas vēstniekiem Ķīnā, Dienvidkorejā, Francijā un vairākās starptautiskajās organizācijās, informēja Ārlietu ministrijā.
No krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves atteikušies 2838 skolēni no 4. līdz 9. klasei, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati.
Lielbritānijā divas nedēļas pēc vēlēšanām, kurās pārliecinošu uzvaru guva Leiboristu partija, trešdien izklāstītas jaunās valdības prioritātes. Iekšpolitikā valdība sola ekonomisko stabilitāti, bet ārpolitikā Londona turpinās pildīt saistības valsts dalībai Ziemeļatlantijas līguma aliansē un pilnībā atbalstīt Ukrainu, tai skaitā tās eiroatlantiskās integrācijas centienus.
Kultūras ministrijas (KM) izveidotā darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt risinājumus turpmākajai Mežotnes pils nākotnei, turpina darbu pie pils attīstības variantiem, par kuriem piedāvās valdībai rudenī izšķirties. Šobrīd darba grupa ir identificējusi divus iespējamos Mežotnes pils turpmākās nākotnes scenārijus, informēja ministrijā.
Krievijai var aptrūkties padomju laikā ražoto tanku, kurus tā izmanto karā Ukrainā, atsaucoties uz rietumvalstu militārajiem analītiķiem, vēsta izdevums "The Economist".
Speciālistu vidū domas dalās par nelegālo narkotiku lietošanas dekriminalizēšanu, kā to aicinājusi Latvijas Ārstu biedrība un "OPEN Radošais centrs". Lai gan tas varētu pavērt lielākas iespējas prevencijas pasākumiem pret narkotiku lietošanu, citi speciālisti uzsver – šo jautājumu nevar skatīt tik viennozīmīgi, ir nepieciešama detalizēta izpēte un papildu risinājumi.
Ievērojami pieaugusi investoru interese par Latviju, to trešdien, 17. jūlijā, Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība). Pēc viņa teiktā, reģistrētais jaunu ārvalstu investīciju apjoms šīs valdības laikā sasniedzis jau 8,7 miljardus eiro.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru kopsapulcē par asociācijas prezidentu tika ievēlēts Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība"), informēja asociācija.
Gada laikā maksājumi karā ar Ukrainu iesaistītajiem Krievijas karavīriem, kā arī ievainotajiem un bojāgājušo karavīru tuviniekiem, domājams, sasnieguši 2,75 līdz 3 triljonus rubļu (31 miljardu eiro), aplēsusi neatkarīgo pētnieku grupa "Re:Russia".
Latvijai kaimiņos esošā Pleskavas apgabala gubernators Mihails Vederņikovs paziņojis, ka šis Krievijas reģions esot gatavs sniegt palīdzību tautiešiem, kuriem Imigrācijas likuma prasību (latviešu valodas nezināšanas) dēļ nāksies pamest Latviju.
Maijā tūristu skaits Rīgā pieaudzis par 15%, un pirmo reizi kopš 2019. gada pirmajā vietā pēc viesu skaita atgriezusies Vācija, uzrādot 50% pieaugumu salīdzinājumā ar 2023. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošanai un būvniecībai piešķirs papildu 1,2 miljardus eiro Eiropas Savienības finansējuma, no tiem konkrēti Latvijā – 346 miljonus eiro, informēja projekta īstenotāji "RB Rail AS".
Pirms desmit gadiem viņi terorizēja Ukrainas austrumu reģionus, kur tā saukto "separātistu" vārdā izvērsa cīņu pret Ukrainas valdības spēkiem. Krievijas atbalstīto bruņoto bandu vadoņi pastrādāja neskaitāmus noziegumus, tai skaitā notrieca pasažieru lidmašīnu ar gandrīz 300 cilvēkiem. Taču nu jau arī liela daļa šo bandītu vairs nav dzīvo vidū; daudzi ir nogalināti savstarpējo rēķinu kārtošanas laikā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.