Četri politiskie spēki – "Attīstībai/Par!/"Progresīvie" (AP/P)), "Jaunā Vienotība" (JV)), Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība (NA/LRA)) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) – piektdien, 4. septembrī, garās sarunās vienojās par koalīcijas izveidi Rīgas domē. Topošā koalīcija Rīgas mēra amatam virza Mārtiņu Staķi (AP/P), kā arī vienojusies par amatu sadalījumu.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) saņēmusi četras sūdzības par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu iznākumu. Tās iesniegusi Latvijas Krievu savienība (LKS), partijas "Jaunā Saskaņa" un "Alternative", kā arī divi kandidāti no "Saskaņas" saraksta. Trešdien, 2. septembrī, līdz pusnaktij CVK gaidīs vēl kādus līdzīgus iesniegumus un ceturtdien, 3. septembrī, lems, kā rīkoties tālāk.
Rīgas domē neiekļuvusī partija "Jaunā Saskaņa" Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) apstrīdējusi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātus, bet tas nekavēs četru potenciālās koalīcijas spēku sarunas un darbu pie prioritāšu noteikšanas, lai jaunā dome varētu sākt darbu pēc iespējas ātrāk, LTV “Rīta panorāmai” atzina vēlēšanās uzvarējušā saraksta “Attīstībai/Par”/”Progresīvie” (AP/P) līderis un mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis.
Lai jaunā sasaukuma Rīgas dome patiešām varētu atrast profesionālu un politiski neitrālu izpilddirektoru, viens no būtiskiem nosacījumiem ir atalgojuma palielināšana, jo ar pašreizējo algu dome nespēs pārvilināt augstas raudzes speciālistu, intervijā Latvijas Radio pauda Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.
Rīgas domes jaunveidojamā koalīcija, kas sevi jau nosaukusi par "pārmaiņu koalīciju", varētu likvidēt vienu vicemēra amatu un pārveidot arī komitejas, kā arī reorganizēt divus departamentus, savukārt strīdīgu jautājumu izskatīšanai varētu veidot Sadarbības padomi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.