Grafs sacīja, ka nākamais pašvaldības izpilddirektors jāmeklē atklātā konkursā, bet slikti ir tas, ka šajā amatā atalgojums nav tāds, kas varētu piesaistīt augsti kvalificētus profesionāļus.
Grafs norādīja, ka izpilddirektora atalgojums ir nedaudz virs 2000 eiro mēnesī, bet līdzvērtīgā līmeņa speciālisti uzņēmumos saņem divas līdz trīs reizes lielāku atalgojumu, un ar šādu algu “nepārvilināsim spīdošu, jaunu, modernu vadītāju”.
Viņaprāt, rīkojot konkursu uz šo amatu, alga būtu jāpalielina; “ja tā nebūs vismaz reiz divi”, pastāv liels risks, ka nepiepildīsies “visas gaisa pilis, kas tiek būvētas, kāds tik profesionālis tur nebūs”.
Otra būtiska lieta ir personāla atlases kompānijas piesaiste, kas noņemtu “politisku momentu” pretendentu atlasē, norādīja Grafs.
KONTEKSTS:
Kopš jaunā gada pašvaldību uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvji ir ne vairs mēri vai viņu vietnieki, bet gan pašvaldību izpilddirektori. Nosakot tādu kārtību, likumdevēja mērķis bija mazināt politisko ietekmi vietvaru uzņēmumu pārvaldībā. Taču Rīgas domes gadījums iepriekš parādīja, ka šā iemesla dēļ politiskās kaislības ir uzjundījušas ar jaunu vilni, jo pašvaldības izpilddirektors pārstāvēja mēra partiju un nemaz nebija politiski neitrāls.
Pēc domes atlaišanas pagaidu administrācija nolēma, ka izpilddirektora pienākumus pildīs ar pašvaldību ministra Jura Pūces partiju saistītā Ieva Zalpētere. Pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, sākot sarunas par koalīcijas izveidi, runāts par konkursa rīkošanu uz izpilddirektora amatu, bet “Jaunā Vienotība” uzstāj, ka Zalpēterei amats jāatstāj ātrāk, negaidot konkursa rezultātus.
