ĪSUMĀ:
- Rīgas domes topošā "pārmaiņu koalīcija" varētu likvidēt vienu vicemēra amatu.
- Tāpat koalīcija varētu pārveidot arī komitejas, saglabājot esošo komiteju skaitu.
- Varētu pārveidot divus departamentus, jaunos vadītājus izraugoties konkursos.
- Strīdīgu jautājumu izlemšanai varētu veidot Sadarbības padomi.
- Padomi plānots sasaukt ne retāk kā vienu reizi mēnesī.
- Staķis par memoranda melnrakstu runā izvairīgi: tas ir tikai paraugs.
Sākotnēji Rīgas domes jaunveidojamajai koalīcijai piedāvātajā sadarbības memorandā norādīts, ka Rīgas domes vadību veidos Rīgas domes priekšsēdētājs, kurš būs arī Finanšu un administrācijas komitejas vadītājs.
Tāpat piedāvātajā sadarbības memorandā norādīts, ka Rīgas domes priekšsēdētājam būs tikai viens vietnieks.
Domes priekšsēdētāja vietnieku jeb vicemēru skaits vienmēr ir bijis politiskās tirgošanās objekts, kuru pēc deputātu ieskatiem ir iespējams brīvi mainīt. Laikā, kad Rīgā valdīja partiju "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" (GKR) koalīcija, Rīgas mērs bija Nils Ušakovs (''Saskaņa''), bet viņa vietnieks - Andris Ameriks (GKR).
Savukārt iepriekš politiskās stabilitātes nodrošināšanai Rīgas mēram Jānim Birkam (''Tēvzemei un brīvībai''/Latvijas Nacionālā neatkarības kustība) bija trīs vietnieki - Andris Ārgalis (Tautas partija), Almers Ludviks (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) un Jānis Dinevičs (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija).
Tāpat plānots reorganizēt Mājokļu un vides komiteju, pārveidojot to par Pilsētvides un klimata komiteju. Savukārt Sociālo lietu komiteju piedāvāts pārveidot par Sociālo un mājokļu lietu komiteju.
Kopumā tiek plānots saglabāt esošo komiteju skaitu.
Bez jau minētajām komitejām plānots saglabāt arī Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteju, Izglītības, kultūras un sporta komiteju, Pilsētas attīstības komiteju, Pilsētas īpašuma komiteju, Satiksmes un transporta lietu komiteju.
Plāno arī pārveidot divus departamentus
Varētu pārveidot divus pašvaldības departamentus, jaunos departamentu direktorus izraugoties konkursos.
''Attīstībai/Par!''/''Progresīvie'' piedāvā Mājokļu un vides departamentu un Labklājības departamentus reorganizēt, izveidojot Vides un klimata departamentu un Labklājības un mājokļu departamentu.
Reorganizēto departamentu direktori tikšot izvēlēti un iecelti atklātos konkursos.
Sadarbības memorandā nostiprināta iepriekšējā vienošanās par to, ka arī pilsētas izpilddirektors jāizraugās atklātā konkursā.
Tādējādi jaunā koalīcija plāno uzlabot Rīgas domes Centrālās administrācijas darbu.
Pašlaik Mājokļu un vides departamenta direktors ir Anatolijs Aļeksejenko, kurš piedalījās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, startējot no "Gods kalpot Rīgai" (GKR) saraksta.
Savukārt Labklājības departamentu vada Irēna Kondrāte, kura saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informāciju savulaik bijusi GKR biedre un maksājusi partijai biedra naudas. Pēc internetā pieejamās informācijas, Kondrāte kopā ar miljonāru Ēriku Teilānu ievadīja laulības dzīvē kādreizējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu (“Saskaņa”).
Strīdīgu jautājumu izlemšanai varētu veidot Sadarbības padomi
Savukārt strīdīgu jautājumu izlemšanai, jaunā Rīgas domes koalīcija piedāvā veidot Sadarbības padomi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Sākotnēji izstrādātajā sadarbības memorandā piedāvāts, ka Sadarbības padomē varētu darboties Rīgas domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un pa diviem pārstāvjiem no koalīcijas partneru frakcijām.
Sadarbības padome izskatītu Rīgas domes kompetences jautājumus, kā arī jautājumus, kuru izskatīšanu pieprasa pašvaldības priekšsēdētājs vai kāds no jaunveidojamās koalīcijas partneriem.
Padomi plānots sasaukt ne retāk kā vienu reizi mēnesī.
Padomē katrai frakcijai varētu būt viena balss. Lēmumi tiktu pieņemti ar absolūto balsu vairākumu. Ja balsis sadalītos vienādi, tad jautājums tiktu atkal skatīts nākamajā Sadarbības padomes sēdē.
Sākotnējā memoranda versijā paredzēts, ka partneri saglabās pilnīgu neatkarību savu partiju programmu mērķu īstenošanai nacionālajā līmenī, tai skaitā tiesības uz citu partneru nostājas kritiku.
Turklāt tiek uzsvērts, ka koalīcija Rīgas domē nav ekvivalents Latvijas valdības koalīcijai un tajā ietilpst politiskās partijas, kuras nav pārstāvētas valdībā.
Memoranda sākotnējā versijā teikts, ka jaunajai koalīcijai jāuzlabo Rīgas domes ētikas kodekss, tai skaitā iekļaujot tajā kategorisku neiecietības un naida runas nepieņemamību.
Staķis par memoranda melnrakstu runā izvairīgi
Par memoranda melnrakstu potenciālais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis no “Attīstībai/Par!”/”Progresīvo” saraksta pagaidām runā izvairīgi.
Pēc viņa teiktā, šis memorands ir paraugs, “kādos virzienos mēs varētu domāt”, “mēs sākam ar ideju, kādus apakšpunktus mēs piedāvājam, par kādām tēmām runāt, arī par vicemēru skaitu, bet tas ir tikai paraugs”, un gala versija, es pieņemu, jau būs atšķirīga, sacīja Staķis.
Viņš apgalvoja, ka “mēs par amatiem pirmajā sarunā nerunājam, un memorands ir pamats tam, par kādiem jautājumiem mēs esam gatavi runāt un kādus jautājumus tajā iekļaut, arī par vicemēru skaitu, iespējams, vajag divus, tas būs, kā partneri izlems”.
Staķis arī aicināja to neuztvert kā gala tekstu, bet gan kā paraugu.
KONTEKSTS:
Provizoriskie Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultāti liecina, ka vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja “Attīstībai/Par”/”Progresīvie”, bet domē iekļuva 7 no 15 sarakstiem.
Diskusijās pēc vēlēšanām četri spēki – ''Attīstībai/Par!''/''Progresīvie'', ''Jaunā Vienotība'', Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība - konceptuāli pauda vēlmi sadarboties un veidot koalīciju, mēra amatam virzot Mārtiņu Staķi. Savukārt līdzšinējie ilggadējie Rīgas saimnieki - “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai”, kā arī domē līdz šim nepārstāvētā Latvijas Krievu savienība pauda gatavību strādāt opozīcijā.
