«Nemēģini par katru cenu sasniegt finišu.» Mediķi dalās ar ieteikumiem Rīgas maratona dalībniekiem

Garo distanču skriešana ir viens no grūtākajiem izturības sporta veidiem. Slodzes laikā notiek liels enerģijas patēriņš, tādēļ Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi aicinājuši visus sportistus un skriešanas entuziastus, kuri šajā nedēļas nogalē piedalīsies "Rimi" Rīgas maratonā, nopietni izvērtēt savas spējas, spēkus un veselību iecerētās distances veikšanai.

NMPD mediķi atgādināja par svarīgāko, kas jāzina skrējējiem:

  • Ja Tev pēdējā laikā bijusi kāda saslimšana vai trauma, rūpīgi pārdomā dalību skrējienā. Iespējams, organisms vēl nav atguvies, tāpēc par gatavību skriet konsultējies ar savu ārstu. 
  • Vismaz pāris dienas pirms skrējiena parūpējies par mierīgāku režīmu, labu miegu un atpūtu. Ja skriesi pēc nakts ballītes un nesagatavojies, riskē maratona noslēgumu pavadīt slimnīcā!
  • Skrējiena rītā izpildi īsu veselības testu, atbildot uz vairākiem jautājumiem, piemēram, vai nav paaugstināta ķermeņa temperatūra, saaukstēšanās simptomu, vai nejūti nogurumu, vai naktī esi pietiekami izgulējies, vai esi uzņēmis pietiekami šķidrumu un lietojis pareizu uzturu, vai kas nesāp? Tests pieejams "Rimi" Rīgas maratona mājaslapā.
  • Pirms starta numura otrajā pusē dalībniekiem vai pilngadīgajai personai, kura ir pieteikusi nepilngadīgo, jāaizpilda informācija ar dalībnieka veselības stāvokļa datiem. Norādītā informācija būtiski atvieglos mediķu darbu, ja Tev būs nepieciešama palīdzība.
  • Skrējiena laikā ir būtiski nepieļaut slāpju rašanos, tādēļ trasē izmanto ūdens paņemšanas punktus, lai padzertos. Tas novērsīs dehidratāciju jeb organisma atūdeņošanos.
  • Ja skrējiena laikā tomēr nejūties labi, nemēģini par katru cenu sasniegt finišu. Ieklausies savās sajūtās un laikus ej malā, lai atveldzētos un atpūstos. Nekavējoties pārtrauc skriet un vērsies pie mediķiem, ja trasē parādās nespēks, vājums, galvas reibšana, redzes miglošanās, līdzsvara traucējumi, galvassāpes, spiedoša sajūta krūtīs, elpas trūkums. Klausi trases malā esošos veselības uzraugos, ja viņi Tev iesaka pārtraukt skriešanu.

Maratona laikā mediķi dežurēs vairākās vietās. Uz vietas atradīsies sešas NMPD brigādes, tajā skaitā reanimācijas brigāde. Medicīnisko palīdzību varēs saņemt arī pirmās palīdzības postenī un NMPD mediķu teltī, kas atradīsies finiša zonā.

Savukārt pie ūdens ņemšanas vietām dežurēs un līdzi skrējējiem trasē ar velosipēdiem dosies brīvprātīgie – topošie mediķi, kuri vēros skrējējus, lai savlaicīgi pamanītu tos, kam, iespējams, nepieciešama atpūta, atveldzēšanās vai mediķu palīdzība.

KONTEKSTS:

6. un 7. maijā jau 16. reizi galvaspilsētas ielās norisināsies Rīgas maratons. Sestdien, 6. maijā, ar jūdzes skrējienu tiks aizvadīta Olimpiskā bērnu diena, savukārt svētdien, 7. maijā, skrējēji startēs maratonā un pusmaratonā, kā arī 5 km un 10 km distancēs.

Organizatori lēš, ka 2023. gada Rīgas maratonā piedalīsies ap 30 000 dalībnieku no vismaz 70 valstīm.

Šogad pirmoreiz maratona laikā tiks mērīta skrējiena laikā dalībnieku radītā kinētiskā enerģija, savukārt īpašā mobilajā lietotnē varēs sekot ikviena skrējēja pozīcijai trasē, kā arī iegūt citus aktuālus datus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti