Sadaļas Sadaļas

Kas kļūs par Latvijas čempioniem maratonā?

Vairāk nekā divus gadus gaidītā maratonistu tikšanās Rīgas ielās liek uzdot jautājumu par potenciālajiem uzvarētājiem. “Rimi Rīgas maratona” organizatori darījuši visu iespējamo, lai skrējējiem būtu vieglāk sagaidīt ilgi solīto došanos jaunajā trasē, kura sāksies pie Brīvības pieminekļa – vietā, kur Rīgas maratona dalībnieki startēja deviņdesmito gadu pirmajā pusē. Šoreiz dalībnieku saraksts ir visai raibs, sākot no medaļu pretendentiem līdz dažādu profesiju pārstāvjiem, tostarp ekstrēmā Antarktīdas maratona topošai dalībniecei. Tā kā dienu pirms maratona "Covid-19" divu nedēļu kumulatīvais rādītājs nepārsniedz 120, dzeltenā koridora starts netiks atcelts.

Svētdien, 29.augustā, savas čempionu pilnvaras noliks 2019. gada Rīgas maratona uzvarētāji. No Mārupes nākušais Dmitrijs Serjogins startēs Alitas pusmaratonā Lietuvā, savukārt tukumniece Karīna Helmane-Soročenkova vēl atgūstas no traumas, taču pirms nedēļas spēja Piltenē triumfēt Latvijas čempionātā 10 kilometru skrējienā, kur vīru konkurencē nepārspēts bija pieminētais Dmitrijs Serjogins.

Taču abu aizejošo čempionu vietas tukšas nepaliks. Galvenais pretendents uzvarai šogad ir Kristaps Bērziņš, kuram Latvijas čempionātā (LČ) līdz pilnam medaļu komplektam maratonā trūkst tikai vienas – zelta medaļas. Kuldīdznieka personīgais rekords 42,195 kilometru distancē ir 2 stundas un 28 minūtes (2:28:42), 2015. gadā Rīgas ielās paliekot aiz rekordista Valērija Žolneroviča.

Līdz šim bez medaļām izticis Uldis Kļaviņš, kurš pēdējos piecus gadus (2015–2019) allaž bijis tempa turētāju komandā, vienmērīgā skrējienā ar baloniem precīzi trīs stundās veicot maratona distanci. Tādējādi, palīdzot citiem piepildīt mērķi par visai augstvērtīgu rezultātu, pats palicis ēnā. Ulda Kļaviņa karjerā maratonu skaits sniedzas ceturtajā desmitā, un nosacīti viņš ir divreiz pieredzējušāks par Kristapu Bērziņu. Siguldieša personīgais rekords (2:32:19) krita 2017. gada sākumā Spānijā, kad Mursijas maratonā latvietis izcīnīja trešo vietu un pēc ziņas LSM – pārpratuma dēļ nokļuva arī galda spēlē “Latvija”.

Neprognozējamāka cīņa gaidāma par bronzas medaļu, kurā iesaistīsies Sergejs Maslobojevs, Artūrs Caics, Ivars Vertuls, Mihails Golubevs, Toms Komass un seniors Gunārs Ķeģis. Starp nosauktajiem šogad maratonu skrējis vienīgi Sergejs Maslobojevs, dienu pirms Līgosvētkiem atzīmējoties Igaunijā. Ar rezultātu nedaudz zem trim stundām (2:58:16) pamatīgā karstumā pietika uzvarai, tikmēr rīdzinieka personīgais rekords (2:42:49) pirms diviem gadiem tapa Ventspilī ar izcīnītu trešo vietu, un tas ir jaunāks nekā iepriekš nosauktajiem galvenajiem favorītiem.

LČ pusmaratonā Kuldīgā pirms pāris nedēļām Artūrs Caics (1:20:09) palika aiz medaļniekiem, taču pirms četriem gadiem Valmieras maratonā uzrādītais rezultāts (2:41:49) skrējēju ierindo starp galvenajiem medaļu pretendentiem un vairākkārt tās bijušas rokas stiepiena attālumā. Turpat Kuldīgā tālu nebija rīdzinieks Mihails Golubevs (1:22:24), kura personīgais rekords maratonā (2:49:17) šogad ļauj būt medaļu pretendentu pulkā.

Pirms mēneša Salaspils pusmaratonā sešas minūtes lēnāk par Sergeju Maslobojevu (1:15:29) skrēja Ivars Vertuls (1:21:24), kurš pēdējos gados seriāla “Skrien Latvija” posmos palīdzējis citiem pārkāpt 90 minūšu robežu, skrienot ar baloniem “VSK Noskrien” tempa turētāju komandā. Maratonā būs cīņa par trešo vietu, un pirms trim gadiem Valensijā uzrādītais personīgais rekords (2:57:52) var tikt labots, jo nedēļas nogalē gaidāmi skriešanai piemēroti laikapstākļi ar aptuveni +16 grādiem.

Pieminētajā Salaspils pusmaratonā par pāris minūtēm lēnāks bija seniors Gunārs Ķeģis (1:23:28), kurš Rīgā nesasniegs savu personīgo rekordu (2:42:26). Rīdzinieks ar vairāk nekā pussimts maratonu pieredzi, tāpat kā Uldis Kļaviņš, ne reizi vien bijis tempa turētājs tieši uz trim stundām. Ātrāk par trim stundām Rīgā pirms četriem gadiem skrēja arī Matīss Haritonovs (2:58:07). Bet no starta atteicies Māris Pakārklis, kurš ir

viena no Rīgas maratona leģendām, jo jau 1994. gadā startēja kā jaunietis (4:54:53) dažas dienas pēc tam, kad valsti pāršalca ziņa par cietumnieku izbēgšanu Jelgavā. 27 gadu laikā Māris Pakārklis maratonu veicis arī krietni ātrāk, piemēram, 2006. gadā Viļņā (2:40:39).

Šī gada Kuldīgas pusmaratons (1:24:32) rāda, ka trīs stundas būtu sasniedzams rezultāts, taču Māris Pakārklis neizies uz startu un ir sācis gatavoties aiznākamā gada PČ pusmaratonā, kas plānots Rīgas ielās. Starta numurs netiks izmantots arī Tomam Komasam, kurš mēneša laikā varēja tikt pie unikāla panākuma - trim medaļām LČ trīs garākajās distancēs. Latvijā no Vācijas uz dzīvi atgriezušais jelgavnieks jūlija vidū triumfēja 107 kilometru labdarības skrējienā Rīga–Valmiera, kam sekoja nesenais taku skriešanas čempionāts ''Stirnubuka'' ietvaros, kurā Toms Komass izcīnīja sudrabu 83 kilometru trasē, kas veda no Cēsīm līdz Siguldai. Izturīgajam taku skrējējam 11.septembrī radusies iespēja skriet Vācijas "Südthuringen Ultratrail" un pieņemts lēmums tomēr nestartēt Rīgas maratonā.

Ar vairāk nekā pussimt maratonu pieredzi pieminams ir ogrēnietis Valdis Ņilovs, kura personīgais rekords (2:38:30) ļautu cīnīties varbūt pat par sudrabu, taču pavasarī iegūtā trauma neļaus sevi parādīt vīram, kurš Rīgas maratona dienā parasti pamanās pieveikt vairākas distances. Maratona trasē skries ne tikai asfalta mīļotāji, bet arī meža taku cienītāji, piemēram, Kristaps Čehovičs (3:15:57) un jaunais Latvijas čempions rogainingā Guntis Šmaukstelis, par kura panākumiem pirms nedēļas vēstīja LSM. Piebilstams, ka pusmaratons pusotrā stundā ir noskriets.

Jaunā maratona trase dos iespēju ne reizi vien vienam otru uzmundirināt, skrienot vairākos reversajos posmos.
Sieviešu konkurencē cīņa par čempiones titulu būs daudz interesantāka, jo nav vienas izteiktas favorītes un vēsturiskie panākumi negarantē medaļas šajās sacīkstēs. Centīgākā kandidāte ir jaunā Amanda Krūmiņa, kura ir teju vienīgā ar maratona pieredzi šajā sezonā (3:22:54), kas gūta turpat Pērnavā jūnija karstumā, kur uzvarēja tāpat kā viņas treneris Sergejs Maslobojevs. Pārliecību censonei dos Kuldīgā izcīnītā bronza LČ pusmaratonā (1:25:59).
Vistuvāk trim stundām skrējusi Lelde Kalniņa, kurai trīs četras minūtes līdz kārotam rezultātam pietrūka Parīzē (3:03:37) un Frankfurtē (3:04:22) pirms četriem un diviem gadiem. 42,195 kilometru distance lēnāk par 3 stundām un 10 minūtēm veikta tikai vienreiz.

Dace Banga-Hodžajeva savu labāko maratonu pirms sešiem gadiem skrējusi tikai nedaudz lēnāk (3:16:09) un būs viena no kandidātēm čempiones tronim, ja vien startēs septiņos no rīta, nevis divas stundas vēlāk pusmartonā, kam arī ir piereģistrējusies. Ātrāk un divreiz nesenākā vēsturē Dana Mačtama noskrēja maratona distanci Amsterdamā (3:12:31), kas viņu pieskaita galvenajām favorītēm.

Pasaules čempionātā (PČ) 100 kilometrus skrējusī Sandra Brāle trenējas pie Latvijas rekordista maratonā Valērija Žolneroviča un var ne tikai uzlabot savu 2015. gadā Rīgā sasniegto rezultātu (3:30:09), bet arī pacīnīties par medaļām. Skrienot ar tempa turētājiem, arī 2018. gadā realizēts mērķis par trīsarpus stundu finišu 11. novembra krastmalā. Sacensībām cītigi gatavojas “Riga Runners” trenere Lita Dzelme (3:38:58), kura būs ne tikai ātrākā vecmāmiņa maratona trasē, bet var apskriet jaunākas konkurentes, ko apliecināja pirms gada izcīnītā bronzas medaļa skrējienā Rīga–Valmiera. 107 kilometru skrējiena šī gada vicečempione Kristīne Troņenkova līdz savam pirmajam maratonam ir noskrējusi vairākas ultragarās distances, tostarp pirms divām nedēļām izcīnīja otru sudrabu LČ taku skrējienā, kas 83 kilometru garumā ''Stirnubuka'' ietvaros stiepās no Cēsīm līdz Siguldai. Mārupiete nav skrējusi pat pusmaratonu, tādējādi debitantei kļūstot par sacensību tumšo zirdziņu.

Vēl viena kādreizējā gargabalniece un PČ dalībniece Gunta Neija (3:43:24) pēdējā laikā biežāk redzama veterānu sacensībās stadionā, taču var ietekmēt vietu izkārtojumu arī gaidāmajā maratonā. Nedaudz lēnāk skrējusi zinātniece Aija Linē (3:47:40), kura startējusi PČ diennakts skrējienā. Ātrāk par četrām stundām maratonu skrējusi Zane Karpenko (3:55:22).

Tikmēr maratonu kolekcionāre Evija Reine (3:42:19) gatavojas decembra vidū startēt ekstremālajā Antarktīdas maratonā, tāpēc būs nopietna konkurente pārējām dāmam.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Evija Reine (@evijareine)

Jāpiebilst, ka cīņā par medaļām varēs iesaistīties tikai no zaļā koridora startējošie dalībnieki, kuri pirmsstarta dienās Doma laukumā būs uzrādījuši savu starta numuru un sadarbībspējīgu Covid-19 sertifikātu. No dzeltenā koridora startējošie varēs cīnīties vien par jauniem personīgajiem rekordiem, ko sniegs sacensību čipa rezultāts. Dienu pirms maratona kļuvis skaidrs, ka skrējējiem ar negatīviem "Covid-19" testiem starts netiks atcelts, jo jaunā vīrusa saslimstības divu nedēļu rādītājs nepārsniedz 120.

Martonu treniņnolūkos parasti izvēlas ultragaro distanču skrējēji. Viens no pēdējiem treniņskrējieniem būs Didzim Braunam, kuram pēc četrām nedēļām gaidāma debija 246 kilometru Spartatlonā Grieķijā. Maratona skrējienu garām nelaidīs arī 100 kilometru kolekcionāri Mārtiņš Sirmais un Arne Ūdris. Savu varēšanu demostrēs arī Rīga–Valmiera piektās vietas ieguvējs Artis Šauriņš un gargabalnieks Kalvis Silgals, kuriem maratons vēl jāiepazīst. To pašu darīs airēšanas maratonos pieredzējušais Edgars Purviņš.

Visus iepriekšējos Rīgas maratonus kopš 1991. gada pieveikuši tikai divi skrējēji – Arnis Vermels un Andulis Šmidlers, kurš startēs ar īpašo numuru – 777.

Programmā “Mans pirmais maratons” pie īpašiem numuriem tikuši arī TV personība Niks Gaigalietis (Nr.20), doktorante Linda Gulbe (Nr.17) un sabiedrisko mediju laika ziņu redaktors Toms Bricis, kurš būs sarūpējis sev īpaši piemērotus laikapstākļus un maratonistam atbilstošāko numuru – 42. Savus mērķus trasē piepildīs arī viens no zināmākajiem advokātiem Lauris Liepa, kā arī lielākās bankas vadītājs Reinis Rubenis, kura padotie startē teju visos tautas sporta pasākumos.

Vienmērīgāku rezultātu palīdzēs sasniegt virtuālā skriešanas kluba "VSK Noskrien" tempa turētāju komandas, skrienot septiņos dažādos tempos, lai sasniegtu finišu – 3:00, 3:15, 3:30, 3:45, 4:00, 4:15 un 4:30 laikā.

Pusmaratonistiem tiks piedāvāti trīs populārākie tempi, lai ierastos finišā – 1:45, 2:00 un 2:15.

Pērnā virtuālā maratona tempa turētāji izskrien jauno trasi par spīti pasākuma atcelšanai

Pusmaratona dalībnieki startēs divas stundas pēc maratonistiem, un zināms, ka no dzeltenā koridora 21,0975 kilometru distancē dosies “Rimi Rīgas maratona” oficiālais treneris Jānis Višķers (1:04:56) no Kokneses, kurš mēneša sākumā izcīnīja LČ sudraba medaļu Kuldīgā (1:07:48).

Par uzvaru oficiālajā ieskaitē cīnīsies šī gada bronzas medaļnieks Deniss Prikulis, siguldietim labāko rezultātu uzrādot šogad Salaspilī (1:12:35), taču iepriekšējos gados ātrāk skrējis ir Jevgēņijs Turkins (1:08:52).

Kādreizējais čempions maratonā Anatolijs Macuks pēdējos gadus veiksmīgi aizrāvies ar triatlona garajām distancēm, taču Rīgā skries pusmaratonu, un šogad uzrādītais rezultāts Kuldīgā par nepilnām piecām atpaliek no personīgā rekorda (1:10:39), bet būs vērā ņemams konkurents pārējiem.

Viens no labākajiem garo distanču triatlonistiem Edgars Cimermanis, kurš pērn rudenī vienīgais noskrēja virtuālo maratonu ātrāk par trim stundām, arī būs starp galvenajiem favorītiem pusmaratona skrējienā (1:14:50). Šajā pašā distancē dosies taku skrējēji Alvis Danovskis un Gatis Pūcītis, kurš šogad veiksmīgi debitēja Rīga–Valmiera, izcīnot bronzas medaļu.

Sieviešu konkurencē galvenā cīņa būs starp Kuldīgā šī gada čempiones titulu izcīnījušo Kitiju Valteri (Nr.27) un olimpieti Ilonu Marheli (Nr.5), kura tāpat kā Jānis Višķers ir “Rimi Rīgas maratona” trenere. Pēc ģimenes pieauguma sacensību apritē atgriežas arī Anita Siliņa (Nr.11). Trijotnei plānus var izjaukt Diāna Liepiņa, kura Kuldīgā tikai noslēdzošajā ceturtajā aplī izlaida vadības grožus un piekāpās Kitijai Valterei, samierinoties ar sudrabu LČ. Vadošo piecinieku noslēdz trenere Zanda Zariņa-Rešetina.

Ar īpašajiem numuriem startēs sabiedrībā zināmas personības – aktieris Rihards Lepers (Nr.12), kādreizējā futbola zvaigzne Kaspars Gorkšs (Nr.13), kā arī Māris Resnis (Nr.25) un Simona Ruska (Nr.21), kuri gatavojušies skrējienam programmā “Mans pirmais maratons”. Tāpat trasē dosies bijušais Rīgas mērs Aivars Aksenoks, kuram skriešana bijusi gadiem iemīļota nodarbe. Žurnālistus pusmaratonā pārstāvēs Vita Dreijere un Juris Šleiers, taču skrējienā neiztiks bez politiķiem un citu profesiju pārstāvjiem.

10 kilometru skrējienā citiem neaizsniedzami būs stadiona speciālists Uģis Jocis (Nr.8) no Kuldīgas novada un iepriekšējā maratona čempione Karīna Helmane-Soročenkova (Nr.9). Svētdienas pusdienas laikā kopā ar pārējiem startēs radio "Pieci.lv" ētera personība Marta Grigale (Nr.31) un 62 gadus vecā stiliste Žanna Dubska (Nr.59), parādot, ka skriet var visos vecumos.

11.novembra krastmalā skrējējus sagaidīs "Pieci.lv" rīta balss Toms Grēviņš, kurš pats pirms nedēļas Helsinkos veica maratona distanci (3:29:09).

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt