Kultūra bērniem
No 24. līdz 26. septembrim jau septīto reizi notiks Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” organizētais mūsdienu mākslas festivāls “Liepājas Mākslas forums”. Pirmoreiz festivāla pastāvēšanas laikā tiks īstenota sadarbība ar “Liepājas Leļļu teātri” – mazākie foruma apmeklētāji kopā ar vecākiem būs pirmie, kas vizuāli krāšņā iestudējumā skatīs un piedzīvos režisora Ģirta Šoļa interpretāciju par Ērika Kestnera darbu “Mazais cilvēks”, paziņojumā presei informēja pasākuma organizatori.
RIGA IFF ģimenes filmu programma KIDS’ REEL (iepriekš KIDS WEEKEND) ir publicējusi savas programmas sastāvu! Šogad no 14. – 24. oktobrim bērnu auditorijai paredzētās pilnmetrāžas un īsmetrāžas filmas būs iespējams redzēt abās festivāla nedēļas nogalēs, piedāvājot priekpilnus ekrāna piedzīvojumus, paziņojumā presei informē pasākuma organizatori.
Atsākoties kino sezonai, kinoteātrī “Kino Bize” katru otro svētdienu norisināsies Bērnu rīti. Pirmais no tiem 12. septembrī plkst. 11.00, kad uz lielā ekrāna tiks rādīta jaunā animācijas filma “Dullā vista Turu”. Pēc filmas apmeklētāji aicināti uz tematiski saistītu radošo darbnīcu, paziņojumā presei informēja kinoteātra pārstāvji.
Kas ir mākslinieks? Kā šifrēt mākslas valodu? Vai mākslā pastāv robežas? Kas nosaka mākslas vērtību? – Šie ir tikai daži no plašā jautājumu klāsta, uz kuriem atbildes sniegs jaunā attālinātās izglītības programma skolēniem "No-zīmes".
Sākot ar 12. septembri, Latvijas Radio 1 klausītājiem piedāvā Radioteātra pirmatskaņojumu – rakstnieka Laura Gundara darba „Sveiks, Vali!” iestudējumu bērniem, ko režisējis pats grāmatas autors. Tas skanēs četrus svētdienas rītus pēc kārtas plkst.10.35 un būs pieejams arī mājaslapā latvijasradio.lv un bernistaba.lsm.lv. Pirmoreiz Radioteātrī lomu ieskaņojis daudzu iemīļotu filmu godalgotais režisors Varis Brasla, kurš pārtapis par vectēvu Vali, paziņojumā presei informēja Latvijas Radio pārstāvji.
Pirms dažiem desmitiem gadu, kad es vēl pati biju bērns, ļoti apzinīga un paklausīga skolniece mazā lauku skoliņā, par dažādību un citādību bija pieņemts runāt pieklusināti. Skolotājas un vecāki arvien atgādināja uz cilvēkiem ratiņkrēslos neskatīties, par savādību nerunāt un nesmieties, ikdienas runā neizmantot tādus vārdus kā idiots, daunis vai zilais. Mēs tikām audzināti par pieklājīgiem, taču vai par atvērtiem, pieņemošiem un līdztiesīgiem? Diez vai! Manas paaudzes cilvēki par tādiem auga un joprojām aug paši, mācoties no ārvalstīs pieredzētā, jā, arī no kino, mūzikas un, protams, arī literatūras. Literatūra ir kā dažādības, tolerances un atvērtāka prāta atbalss, turklāt ieskandināt šīs vērtības jaunākajā paaudzē varam jau no bērnības.