Ar nelielu bezatbildību, jaunības trakumu un ģimenes atstāšanu Ilūkstē Gunārs Strods, viens no kādreizējā kolhoza "Zemgale" darbiniekiem, 1991. gadā pašaizliedzīgi devās sargāt Zaķusalu no brīvības pretiniekiem, no militāriem uzbrukumiem, no omoniešiem.
Preiļos šogad barikāžu atceres dienai veltītā akcijā vienojas jaunākā paaudze. Visas šīs nedēļas garumā skolu pagalmos kurināti ugunskuri, skanēja dziesmas un atmiņu stāsti. Vēstures un lietišķās mākslas muzejs barikāžu piemiņas pasākumus šaipus organizē visus 33 gadus un ikreiz par tā laika liecībām vēsta tieši bērniem un jauniešiem.
Barikādes ir mūsu un visas Latvijas brīvības cena – uzsver 1991. gada barikāžu dalībnieki no Preiļu novada. Preiļu 2. vidusskolas pagalmā viņi simboliski iededz ugunskuru un dalās atmiņās. Skolēniem lielākais pārsteigums – latviešu valodas un literatūras skolotājas Žannas Ļebedevičas pieredze. Tolaik viņa bija 5. kursa studente, kas atbalstīja televīzijas torņa Zaķusalā aizsargus:
Barikādes ir mūsu un visas Latvijas brīvības cena – uzsver 1991. gada barikāžu dalībnieki no Preiļu novada. Preiļu 2. vidusskolas pagalmā viņi simboliski iededz ugunskuru un dalās atmiņās. Skolēniem lielākais pārsteigums – latviešu valodas un literatūras skolotājas Žannas Ļebedevičas pieredze. Tolaik viņa bija 5. kursa studente, kas atbalstīja televīzijas torņa Zaķusalā aizsargus:
Ar plašu pasākumu programmu šonedēļ Latvijā atcerējās Barikāžu laiku, kas piedzīvots pirms 33 gadiem. Sestdien šo nedēļu noslēdza koru sadziedāšanās Doma laukumā un koncerts "Iet un nākt" Rīgas Doma baznīcā. Dienas gaitā varēja sekot līdzi arī ugunskura aizdedzināšanai, amatpersonu uzrunām un ziedu nolikšanai Bastejkalnā un pie Brīvības pieminekļa.
Janvāra barikādes pirms 33 gadiem notika ne tikai Rīgā, bet arī Kuldīgā un Liepājā. Liepājā bāzējās iespaidīgs padomju armijas karaspēks, kas situāciju padarīja daudz bīstamāku. Liepājā un tās apkārtnē bija dislocētas vairāk nekā 300 karaspēka daļas, visvairāk Karostā un Ziemas ostā. Liepājā pilsētnieki un apkārtnes iedzīvotāji sargāja pilsētas valdi, pastu, laikrakstu redakcijas un televīzijas torni.
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Rīgas Kino muzejs gadu sāk ar vērtīgu krājuma papildinājumu – filmu studija "Deviņi" muzeja krājumam dāvinājusi 36 unikālus ar kino vēsturi saistītus priekšmetus, tostarp kostīmus un režisores Ināras Kolmanes scenāriju no pilnmetrāžas spēlfilmas "Bille" uzņemšanas, kā arī "Betacam SP" videokameru, ko kinematogrāfists Andris Slapiņš izmantoja laika gara fiksācijai 1991. gada janvāra barikāžu laikā Bastejkalnā, informēja muzejā.
Dzīve ir jādzīvo tīrrakstā, tā ceturtdien, tiekoties ar Rīgas 1. slimnīcas mediķiem, kuri barikāžu laikā centās glābt kinooperatora Gvido Zvaigznes dzīvību, sacīja viņa sieva Daiga Zvaigzne. Barikāžu laika atzīmēšana sieviete vienmēr uzplēš atmiņas, jo viņas vīru glābt neizdevās. Savam Gvidim viņa rāda augšup pret debesīm paceltu īkšķi un saka, ka vīra kino talants turpinās mazbērnos.
Pēc nakts dežūras viņi nevis gāja uz mājām pie bērniem, bet devās dežurēt uz Doma baznīcu. Tieši tur barikāžu laikā bija ierīkota slimnīca. Māsas un ārsti palīdzēja nogurušajiem, ārstēja apsaldējumus, bet vēlāk tieši viņi bija pirmie, kas ieraudzīja ložu sadragātos ķermeņus. Rīgas 1. slimnīcā ceturtdien atmiņās dalījās tie mediķi, kuriem barikāžu laika notikumi palikuši atmiņā uz mūžu.
Barikāžu laika piemiņas pasākumu ietvaros, otrdien, 17. janvārī, plkst. 19.00 notiek atmiņu un iespaidu tiešsaistes intervija ar krīzes psihoterapijas speciālistēm Irēnu Golubu un Agiju Bogdanovu, kas devās uz Ukrainu krīzes psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanai un kuras tur uzņēma arī barikāžu fotogrāfijas.