Ar nelielu bezatbildību, jaunības trakumu un ģimenes atstāšanu Ilūkstē Gunārs Strods, viens no kādreizējā kolhoza "Zemgale" darbiniekiem, 1991. gadā pašaizliedzīgi devās sargāt Zaķusalu no brīvības pretiniekiem, no militāriem uzbrukumiem, no omoniešiem.
Preiļos šogad barikāžu atceres dienai veltītā akcijā vienojas jaunākā paaudze. Visas šīs nedēļas garumā skolu pagalmos kurināti ugunskuri, skanēja dziesmas un atmiņu stāsti. Vēstures un lietišķās mākslas muzejs barikāžu piemiņas pasākumus šaipus organizē visus 33 gadus un ikreiz par tā laika liecībām vēsta tieši bērniem un jauniešiem.
Barikādes ir mūsu un visas Latvijas brīvības cena – uzsver 1991. gada barikāžu dalībnieki no Preiļu novada. Preiļu 2. vidusskolas pagalmā viņi simboliski iededz ugunskuru un dalās atmiņās. Skolēniem lielākais pārsteigums – latviešu valodas un literatūras skolotājas Žannas Ļebedevičas pieredze. Tolaik viņa bija 5. kursa studente, kas atbalstīja televīzijas torņa Zaķusalā aizsargus:
Barikādes ir mūsu un visas Latvijas brīvības cena – uzsver 1991. gada barikāžu dalībnieki no Preiļu novada. Preiļu 2. vidusskolas pagalmā viņi simboliski iededz ugunskuru un dalās atmiņās. Skolēniem lielākais pārsteigums – latviešu valodas un literatūras skolotājas Žannas Ļebedevičas pieredze. Tolaik viņa bija 5. kursa studente, kas atbalstīja televīzijas torņa Zaķusalā aizsargus:
Ar plašu pasākumu programmu šonedēļ Latvijā atcerējās Barikāžu laiku, kas piedzīvots pirms 33 gadiem. Sestdien šo nedēļu noslēdza koru sadziedāšanās Doma laukumā un koncerts "Iet un nākt" Rīgas Doma baznīcā. Dienas gaitā varēja sekot līdzi arī ugunskura aizdedzināšanai, amatpersonu uzrunām un ziedu nolikšanai Bastejkalnā un pie Brīvības pieminekļa.
Janvāra barikādes pirms 33 gadiem notika ne tikai Rīgā, bet arī Kuldīgā un Liepājā. Liepājā bāzējās iespaidīgs padomju armijas karaspēks, kas situāciju padarīja daudz bīstamāku. Liepājā un tās apkārtnē bija dislocētas vairāk nekā 300 karaspēka daļas, visvairāk Karostā un Ziemas ostā. Liepājā pilsētnieki un apkārtnes iedzīvotāji sargāja pilsētas valdi, pastu, laikrakstu redakcijas un televīzijas torni.
Latvijas iedzīvotāji labi zina, ko nozīmē cīnīties par savu brīvību milzīga pārspēka priekšā. Tādēļ nespēj mierīgi noskatīties pārdzīvojumos, kas šobrīd jāiztur Ukrainas tautai. Arī Barikāžu laika piemiņas pasākumā Doma laukumā visas dienas garumā darbojas biedrības "Tavi draugi" sveču darbnīca, kur iespējams gan ziedot materiālus ierakumu sveču izgatavošanai, gan pašiem pielikt roku to tapšanā.
Apritot 32 gadiem kopš 1991. gada janvāra barikādēm, šonedēļ visā Latvijā tiek rīkoti atceres pasākumi. To organizatori un dalībnieki norādīja – šogad atceres diena ir īpašā gaisotnē, jo Krievijas iebrukums Ukrainā no jauna licis izvērtēt brīvības un neatkarības nozīmi un to, kādi upuri tādēļ jānes.
20. janvāris ir Barikāžu atceres diena. Pagājuši jau 32 gadi kopš šiem mūsu valsts neatkarībai nozīmīgajiem un pat unikālajiem notikumiem. Pirms vairākiem gadiem tika pieņemts likums, ka barikāžu dalībniekiem par viņu izrādīto varonību – būt gataviem aizstāvēt Latvijas neatkarību – piešķiramas dažādas atlaides. Tiesa – ko un kā darīt, tas ir jāizlemj pašvaldībām. Pirms teritoriālās reformas apmēram ceturtdaļa pašvaldību savos saistošajos noteikumos bija apstiprinājušas dažādus atbalstus vietējiem barikāžu dalībniekiem.
Barikāžu laikā toreizējās Augstākās padomes Preses centrs strādāja gandrīz kā ziņu aģentūra, gada laikā nosūtot simtiem preses relīžu. 20. janvārī Latvijā bija akreditēti 434 rietumvalstu žurnālisti, tajā skaitā 27 filmēšanas grupas. Par Preses centra lomu ceļā uz Latvijas neatkarību Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" stāsta bijušais Augstākās padomes Preses centra vadītājs Aleksandrs Mirļins.