Sadaļas Sadaļas

Zolitūdes traģēdija likusi sabiedrībai ziedot vēl nebijušos apjomos

Kopš Zolitūdes traģēdijas pagājušas trīsarpus nedēļas, taču cilvēku vēlme palīdzēt nelaimes skartajiem nav mitējusies. Lai arī stipri mazākā apjomā nekā pirmajās nedēļās, joprojām cilvēki un uzņēmumi ziedo. Ziedojumu apmērs ir aptuveni miljons latu – visu laiku lielākais vienā reizē savāktais apjoms. Arī lielākā apmērā nekā jebkad agrāk ar palīdzību cietušajiem sola nākt valsts un Rīgas pašvaldība.

Pēc tikšanās aci pret aci ar nāvi – ilgstoša rehabilitācija

„Nav tā, ka es nāvi pirmoreiz redzēju, bet tik tuvu – jā. Ķivere mani izglāba noteikti. Un, jā, būtu centimetrus šurpu vai turpu un mēs nerunātu...," – runātājs ir viens no Zolitūdes traģēdijā cietušajiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābējiem. Viņš lūdza savu vārdu un uzvārdu neminēt. Latvijas Radio ar viņu tiekas dienesta telpās, taču šobrīd viņš nestrādā. Ārsti lēmuši, ka darbā glābējs varēs atgriezties vien februāra beigās.

Traģēdijas pirmajā vakarā šis puisis kopā ar citiem glābējiem sagruvušā „Maxima" veikala drupās meklēja cilvēkus, un vairākus arī atrada. „Tanī brīdī mēs ar kolēģiem domājām, kā glābt sievieti, kura bija zem pirmā nogruvuma bloka. Mums bija vairāk konstruktīvi jāizdomā, kā viņu atbrīvot, nenoņemot bloku. Jo tur tā iespēja bija, bet mēs to neuzspējām īstenot," atceras glābējs.

Izglābt sievieti glābēji nepaspēja. Bez jebkādiem priekšvēstnešiem sākās traģēdijas otrais cēliens. „Kad notika otrais nogruvums, mēs tieši tikām tur, kur Edgars gāja bojā, Vilnis, Sergejs. Burtiski trīs metru rādiusā ap mani. Mums uzkrita konkrēti lielais betona bloks, kas bija jumta konstrukcijās," viņš stāsta.

Šim glābējam izdevās izkļūt sveikā, bet kādu laiku glābējam licies, ka viņš vairs nekad nevarēs kustēties. „Nu tiku, es tur apakšā mēģināju pats, izdevās padot rokas pa tādu mazu šķirbiņu, tad mani izrāva tā kā korķi ārā no turienes, tad man atslēdza muguru, kājas, bet slimnīcā, paldies Dievam, tas viss atgriezās," viņš saka. Slimnīcā un gultas režīmā mājās glābējs pavadīja neilgu laiku. Jau pēc nedēļas viņš iestājās „Vaivaros", izgāja rehabilitācijas pirmo kursu. Tagad ar veselību ir krietni labāk. Un pēc mēneša, ja lūzumi būs saauguši, gaidāms vēl otrs rehabilitācijas kurss. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem, kuri nevarēs strādāt, rehabilitācijas dēļ piešķirs papildatvaļinājumus. Turklāt par rehabilitāciju viņiem nebūs jāmaksā, jo to sedz Labklājības un Veselības ministrijas.

Traģēdija varēja skart jebkuru

Mediķi savukārt stāsta, ka daudziem cietušajiem gan ceļš uz atveseļošanos prognozēts krietni ilgs. „Tiem, kam bija mugurkauli lauzti, tiem viss sākas no jauna. Mums vēl divi ir ar lauztiem mugurkauliem. Un, jā, viņiem jāmācās staigāt...," saka Rīgas Austrumu slimnīcas traumatologs Andris Vikmanis, kurš stāsta par saviem pacientiem. Taču slimnīcā ir arī atsevišķi nelaimē cietušie, kuri pat nav pametuši intensīvās terapijas nodaļu.

21. novembra vakarā Latvijas iedzīvotāji pavisam skaidri saprata, ka var uz brīdi ieskriet veikalā pēc maizes vai apelsīniem un vairs nekad neatgriezties mājās. Var arī pārnākt pēc ilgāka laika ratiņkrēslā. Cilvēki uz nelaimi reaģēja zibenīgi – organizēja brīvprātīgo darbu un ziedoja. „Iedzīvotāji un uzņēmumi zvanīja, ka viņi grib palīdzēt. Mēs savā galā sakām, ka mēs nezinām, kas ir vajadzīgs. Bet cilvēki saka, ka jums nav jāzina, mēs gribam nosūtīt savu palīdzības naudu cietušajiem, viņi paši zinās, ko darīt..." – saka labdarības organizācijas „ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.

Saziedots gandrīz miljons – nauda cietušajiem jau sadalīta

Organizācija parasti pirms ziedojumu vākšanas apzina vajadzības un nepieciešamās summas, taču šoreiz nācās darīt citādi – pēc sabiedrības lūguma jau nākamajā dienā pēc nelaimes organizācija nolēma sākt vākt ziedojumus. „Līdz šim brīdim – līdz 12. decembrim – ziedojumos no uzņēmumiem un iedzīvotājiem saziedoti 929 tūkstoši 630 latu," saka Dimanta. To, cik daudz cilvēku ir ziedojuši, nav zināms, bet tie ir visdrīzāk desmiti tūkstoši. Un turklāt ziedojumi vēl turpina ienākt.

No ziedojumiem bojāgājušo ģimenēm un cietušajiem jau pārskaitīti 357 tūkstoši latu. Dimanta arī skaidro, kā ziedotā nauda tiek sadalīta. „No nepilna miljona 243 000 latu ir 54 bojāgājušo ģimenēm – katrai 4500 latu, 148 500 latu ir 41 cietušajam, kas tika hospitalizēts, 49 500 latu ir 17 vieglāk cietušajiem rezervēti, 10 702 lati ir mērķziedojumi, kas ir ziedoti konkrētām ģimenēm. Savukārt 265 927 latus mēs esam rezervējuši smagāk cietušo ģimeņu atbalstam – smagāk cietušajiem ārstniecībai un rehabilitācijai," norāda Dimanta.

Vēl 230 tūkstošus latu fonds rezervējis 22 bērniem, kas zaudējuši vienu no vecākiem un vienam bērnam, kas zaudējis abus vecākus. Dimanta stāsta, ka katram bērnam, kurš zaudējis kādu no vecākiem, pilngadības depozītā tiks noguldīti 10 tūkstoši latu. "Mēs gribējām, ja nav vecāku, kas var parūpēties, ka sabiedrība var parūpēties, ka tad, kad bērns iziet lielajā dzīvē, viņam ir kāds kapitāls, kas nav iztērējams tagad," norāda Dimanta.

Pēc „ziedot.lv" datiem, līdz 12. decembrim no 54 traģēdijā bojāgājušo piederīgajiem 52 jau ir vērsušies birojā, un no tiem 50 saņēmuši katrs 4500 latu pabalstu.

Nauda vajadzīga gan ģimenes uzturēšanai, gan cietam matracim

Zolitūdes traģēdijas skarto cilvēku emocijas par notikušo ir dažādas, stāsta Dimanta. „Es teikšu tā, ka sākumā ir tās emocijas, citam ir skumjas, citam ir dusmas, citam ir agresija, citam ir aizvainojums, citam ir apjukums, laiks nav bijis tik liels. Īpaši tas ir par bojāgājušajiem. Cietušajiem ir konkrētas vajadzības – vienam vajadzēja gultai cietu matraci, jo ir sasista mugura, citiem ir tā, ka nevar iet uz darbu, un ir vienīgais pelnītājs, un tie rēķini jau pienāk, neviens jau to neapturēs, jo ir bijis 21. novembris," stāsta Dimanta.

Tāpat arī jau vairākums pēc Zolitūdes traģēdijas uzreiz hospitalizēto saņēmuši 4500 latu lielo pabalstu no cilvēku ziedotās naudas. Ziedotās naudas izsniegšana pamazām turpinās un atskaites par paveikto atrodamas fonda mājas lapā.

Tomēr ziedojumu vākšanas procesā „ziedot.lv" saskāries ar negatīvu attieksmi un arī klajiem apmelojumiem, stāsta Dimanta. „Jā, tā ir tā sāpīgā puse, jo mums kā labdarības organizācijai šī ir ļoti smaga nauda, jo mēs satiekamies ar visiem cilvēkiem, kas zaudējuši tuviniekus. Grūtas darbadienas divas nedēļas bijušas, un, ja mēs saņemam tādas anonīmus, es saku – cilvēkus ar zeķi galvā, kas gatavi no tumša kakta kaut ko uzrakstīt...," norāda organizācijas vadītāja.

Dimanta aicina anonīmos komentētājus neslēpties, bet gan nākt uz biroju izrunāt neskaidros jautājumus.

Savukārt Latvijas Radio uzrunātais cietušais glābējs par fonda vāktajiem ziedojumiem bijis aizkustināts un pārsteigts. „Milzīgs paldies visiem. Es tādu atbalstu nebiju gaidījis, es nebiju cerējis. Tas ir... Nu jā, tas ir spēcīgi," nosaka glābējs.

Arī pašvaldībai apjomīgākā palīdzības sniegšana

Arī Rīgas domes Sociālajam dienestam Zolitūdes traģēdija ir pirmā tik apjomīgas palīdzības sniegšanas pieredze. Pats pirmais solis bija ārkārtas pabalsti – 40 vai 80 latu apmērā atkarībā no ģimenes sastāva. Tos saņemt pirmajās divās nedēļās vērsās aptuveni 120 cilvēki. „Piemēram, es īsti neesmu cietis, man fiziski viss ir labi, emocionāli es vēl nezinu, bet, skrienot ārā, man palika iekšā somiņa, pase, nauda. Man īstenībā nauda ir kaut kur kontā, bet tā kā ir sestdiena svētdiena, bankas ir ciet, man pases šobrīd nav, man nav par ko nopirkt ēst. Tā cilvēki rakstīja, ka tā ir bijis, un mēs saprotams, ka tā varēja būt," stāsta Sociālā dienesta vadītājs Ervīns Alksnis.

Nākamais solis bija traģēdijā bojāgājušo bēru izdevumu segšana no pašvaldības naudas. Dienests jau saņēmis 49 iesniegumus un rēķini tiek apmaksāti. Nākamais solis, pie kā pašvaldība strādā, ir pašvaldības 10 tūkstošu latu kompensācijas visām bojāgājušo ģimenēm. Alksnis cer, ka pirmās ģimenes pabalstus saņems jau šonedēļ. „Pirmā roka, priekšroka ir lejupejošiem, reģistrēts vīrs, reģistrēti bērni, uzsveru – reģistrēts, jo mēs skatīsimies pēc tās informācijas, kas ir oficiāli reģistrēta. Var parādīties nianse ar nereģistrētām attiecībām," sacīja Alksnis. Pēc viņa teiktā, sociālais dienests arī vēlas pārliecināties, ka pašvaldības maksātā kompensācija nonāks tieši pie bojāgājušo cilvēku bērniem. "Visdrīzāk būs tā, ka par bērniem – nepilngadīgajiem kuriem ir tiesības, kuriem arī būs viņu daļa,– lūgsim atvērt par šo kompensāciju depozīta kontus," norāda Alksnis.

Pašvaldība solīto 5000 latu kompensāciju Zolitūdes traģēdijā smagi cietušajiem – proti, pirmās un otrās grupas invalīdiem – izmaksās nākamgad.

Papildu pašvaldības 10 000 latu kompensācijai, tādā pat apmērā bojāgājušo ģimenēm kompensāciju izsniegs arī valsts. Savukārt cietušajiem tiks papildu 5000 latu.

„Maxima" izmaksājusi 126 000 latu

Solīto kompensāciju izmaksu sācis arī uzņēmums „Maxima". Līdz šim Maxima kompensācijās Zolitūdes traģēdijas skartajiem cilvēkiem izmaksājusi 126 tūkstošus latu.

"Tas ir pilnīgi visu skaitot kopā, tie ir daļēji ārstniecības izdevumi, bēru izdevumi, kompensācijas pabalsti bojāgājušajiem, pirmie pabalsti bērniem, praktiski tēriņi saistīti ar mūsu darbiniekiem, jo viņiem palika veikalā mantas, dokumenti, arī tas tur ir iekšā," saka „Maxima" pārstāvis Jānis Beseris.

2000 latu pabalstu saņēmušas jau 14 ģimenes, savukārt pieci „Maximas" bojāgājušo darbinieku bērni saņēmuši 500 latu ikmēneša pabalstu.

Jau vēstīts, ka šāds ikmēneša pabalsts vidējās algas apmērā arī tiks izmaksāts pārējo bojāgājušo bērniem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Jautājumu par veidu, kā drošāk un labāk šo pabalstu izsniegt, pagājušajā nedēļā pārrunāja labklājības ministre Ilze Viņķele no „Vienotības", tiekoties ar Maxima akcionāru Ignu Staškeviču. Ministres aicinājums bija pārskaitīt nekavējoši visu kompensācijas summu kādā drošā vietā.

„Jāsaka, ka "Maxima" pārstāvis – akcionārs – bija atsaucīgs un pilnīgi nopietni izprata situāciju gan par to, ka "Maximas" reputācija ir diezgan iedragāta, gan arī apliecināja, ka ar uzņēmumu tik ilgā termiņā var notikt dažādas lietas, un apliecināja izpratni par šī piedāvājuma racionālo saturu," par sarunu stāsta Viņķele.

Abas puses – "Maxima" un Labklājības ministrija – vienojušās, ka tiks piedāvāti risinājumi, kā varētu veikt vienreizēju izmaksu.

Grib palīdz arī glābējiem

Zolitūdes traģēdija plaši atvērusi sabiedrības acis uz daudzām problēmām, turklāt ne tikai būvniecības jomā. Pamanīti arī ugunsdzēsēju trūcīgie sadzīves apstākļi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Mareks Silovs stāsta, ka nesen bijušas pārrunas ar uzņēmējiem, kas vēlētos palīdzēt ugunsdzēsējiem.

Savukārt Rūta Dimanta no "ziedot.lv" norāda, ka no Zolitūdes traģēdijas arī valsts un pašvaldības iestādes varētu ko būtisku mācīties. Proti, ka ne mazāk ir svarīgs ir atbalsts arī bērniem, kuriem kāds no vecākiem gājis bojā arī citās situācijās, piemēram, uzkrītot lāstekai uz galvas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt