Tirgus struktūra
Pēc 2017. gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja "Rimi" un "Maxima", ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. "Rimi" un "Maxima" 2018. gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo jeb ekspress veikalu sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā.
Savukārt Covid-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022. gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.
Tirgus koncentrācijas rādītājs (HHI indekss) no 2018. līdz 2021. gadam liecināja par augsti koncentrētu ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgu. Taču no 2022. gada, kad Latvijas tirgū darbību paplašināja jaunienākušais tirgus dalībnieks "Lidl", tirgus koncentrācija būtiski samazinājās līdz vidējas koncentrācijas tirgum.
2022. gadā "Lidl" tirgus daļas bija robežās 10–15%. Jaunā tirgus dalībnieka ietekmē pārējās mazumtirdzniecības ķēdes bija spiestas pastiprināti domāt par savu pastāvīgo patērētāju noturēšanu ar veicināšanas un atbalsta pasākumiem, kā arī palielinot budžetu reklāmām un mārketinga pasākumiem.
"Lidl" ietekmi visspēcīgāk izjūt tieši tās mazumtirdzniecības ķēdes, kas atrodas "Lidl" veikalu tuvumā.
Vienlaikus nelielie mazumtirgotāji, kuru tirgus daļas nepārsniedz 10% no tirgus, no 2018. līdz 2022. gadam aktīvi konsolidējas, lai palielinātu savu konkurētspēju attiecībā pret lielajiem tirgus spēlētājiem.
Dažās Rīgas apkaimēs ierobežota konkurence
Saskaņā ar patērētāju aptaujas rezultātiem vairāk nekā divas trešdaļas respondentu pozitīvi vērtē konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū gan kopumā Latvijā, gan atsevišķi Rīgas apkaimēs. "Maxima" un "Rimi" veikaliem kopā priekšroku dod vairāk nekā 70% patērētāju.
Pozitīva ietekme pārtikas un pirmās nepieciešamības preču tirgū ir arī jaunienākušajiem tā dalībniekiem, galvenokārt "Lidl", kur plānotus pirkumus veic gandrīz puse aptaujas dalībnieku.
Lielākajā daļā Rīgas apkaimes ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū vērojams salīdzinoši augsts konkurences līmenis, kur darbojas vismaz sešu dažādu zīmolu veikali. Vienlaikus
Rīgas centrā, Grīziņkalnā, Iļģuciemā, Juglā un Pļavniekos viena veikalu ķēde – "Maxima" vai "Rimi" – pēc apgrozījuma aizņem vairāk nekā 40% konkrētās apkaimes tirgus.
Konkurences padome secināja, ka šajās Rīgas apkaimēs būtu nepieciešams veicināt konkurenci un turpmāk īpaša uzmanība būtu jāpievērš apvienošanās darījumiem, kas ietekmē konkurences situāciju minētajās apkaimēs.
Kādi ir ierobežojumi
Konkurences padome secināja, ka Latvijā nepastāv būtiski administratīvie šķēršļi jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū. To pamato arī Latvijas atrašanās otrajā vietā pēc mazumtirdzniecības ierobežotības indeksa starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nozīmē, ka normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi mazumtirdzniecības vietas izveidei un darbības īstenošanai ir minimāli.
Jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas tirgū no 2018. līdz 2022. gadam ietekmēja globāli notikumi, piemēram, Covid-19 laiks. Savukārt tirgus dalībnieku ilgtspējīgu pastāvēšanu Latvijā noteica uzņēmuma iekšējie faktori, piemēram, finansiālie apsvērumi.
Vienlaikus konkurences uzraugu ieskatā jaunbūvētu veikalu atvēršana Latvijas tirgū, it īpaši Rīgā, ir problemātiska. Tas skaidrojams ar tirdzniecībai pateicīgu vietu deficītu teritoriālajos plānojumos, kas var kavēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu. Tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai esot nepieciešams pārskatīt ikdienas patēriņa preču veikalu vietu pieejamību pilsētas teritoriālajos plānojumos, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un nodrošinātu efektīvu konkurenci.
Latvijas produktu īpatsvars neaug
KP arī pievērsa uzmanību privāto preču zīmju ietekmei tirgus dalībnieku konkurētspējas veicināšanā. Vidējais privāto zīmju apgrozījuma īpatsvars kopējā mazumtirdzniecības apgrozījumā 2022. gadā Latvijā veidoja 20%, kas ir nedaudz virs vidējā globālā radītāja (19,4%), savukārt zemāks nekā Rietumeiropas vidējais rādītājs (36%). Privāto preču zīmju klātbūtne, ievērojot zemākas cenas stratēģiju, sniedz iespēju mazumtirgotājam palielināt ne tikai konkrētās produktu kategorijas tirgus daļu, bet arī paša mazumtirgotāja ietekmi konkrētajā tirgū.
Analizējot Latvijas mazumtirgotāju tirgus daļas kopsakarā ar privāto preču zīmju preču apgrozījuma īpatsvaru, KP secināja, ka privātās preču zīmes vairāk attīsta lielākie tirgus dalībnieki, vienlaicīgi arī atsevišķas iepirkumu grupas ir paplašinājušas privāto preču zīmju sortimentu, kas liecina par privāto preču nozīmi efektīvākas konkurences kontekstā.
Savukārt nacionālo produktu īpatsvars (gan pārtikas, gan nepārtikas) apgrozījumā ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības ķēdēs laika periodā no 2018. līdz 2022. gadam bija atšķirīgs un svārstījās no 0–5 % līdz 40–50%.
Vienlaikus netika novērota kopēja pieaugoša tendence nacionālo produktu īpatsvarā.
KP ieskatā mazumtirgotājiem būtu jābūt atsaucīgākiem pret nacionālo piegādātāju piedāvājumiem, pārskatot Latvijas nacionālo produktu īpatsvaru veikalu plauktos, kā arī pārskatot savu komerciālo stratēģiju nacionālo produktu uzcenojumam.
